Pauls Ašmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Ašmanis
Pauls Ašmanis.jpg
pirms 1917. gada
Latvijas Satversmes sapulces deputāts

Dzimšanas dati 1881. gada 5. maijā
Kokneses pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1952. gada 13. oktobrī (71 gada vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija VFR
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Pauls Ašmanis (1881. gada 5. maijs — 1952. gada 13. oktobris) bija latviešu politiķis. Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 5. maijā Kokneses pagastā.[1][2] Mācījās Rīgas Komercskolā, pēc 1905. gada revolūcijas studēja komerczinības Cīrihes Universitātē, tad Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru absolvēja 1911. gadā,[2] iestājās studentu korporācijā Talavija.

No 1907. līdz 1914. gadam bija laikraksta «Dzimtenes Vēstnesis» līdzstrādnieks. Pirmā pasaules kara laikā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā. No 1919. līdz 1920. gadam bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktors, bija ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Zigfrīda Annas Meierovica prombūtnes laikā. Vadīja Ārlietu ministrijas laikrakstu Bulletin.[2] Līdztekus strādāja laikraksta «Jaunākās Ziņas» redakcijā un Nacionālās apvienības laikrakstā «Latvis».[2]

1920. gadā Ašmani ievēlēja Latvijas Satversmes sapulcē, kur viņš pārstāvēja Bezpartijisko grupu.[1] Izveidoja partiju Bezpartejiskais nacionālais centrs, kas bija zināma ar nosaukumu Nacionālais centrs, vēlāk — Nacionālā apvienība. Ašmanis bija Rīgas Komercbankas valdes loceklis.

Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1952. gada 13. oktobrī Fareles veco ļaužu mītnē Vācijā.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 33. lpp.
  3. Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. Janvāris. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
  4. Ādolfs Bļodnieks. «Vācijā miris Pauls Ašmanis». Laiks, 1952. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.