Pauls Ašmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pauls Ašmanis
Latvijas Satversmes sapulces deputāts

Dzimšanas dati 1881. gada 5. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kokneses pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1952. gada 13. oktobrī (71 gada vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Farele, VFR
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Pauls Ašmanis (1881. gada 5. maijs — 1952. gada 13. oktobris) bija latviešu politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, «Nacionālās apvienības» biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Ašmanis piedzima 1881. gada 5. maijā Kokneses pagastā, ieguvis augstāko izglītību.[1][2] Mācījies Rīgas Komercskolā, studējis komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā un Cīrihes Universitātē.[2]

No 1906. līdz 1914. gadam bija laikraksta «Dzimtenes Vēstnesis» līdzstrādnieks. No 1918. līdz 1920. gadam strādāja laikraksta «Jaunākās Ziņas» redakcijā. Darbojies arī «Nacionālās apvienības» laikrakstā «Latvis».[2] No 1919. līdz 1920. gadam Ašmanis bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktors, bija ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Zigfrīda Annas Meierovica prombūtnes laikā. Vadīja Ārlietu ministrijas laikrakstu Bulletin.[2]

1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvēja Bezpartijisko grupu.[1] Amatā bija līdz 1922. gadam. Bezpartijisko grupas pārstāvji, to skaitā Ašmanis, izveidoja partiju «Bezpartejiskais nacionālais centrs». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu «Nacionālais centrs», vēlāk — «Nacionālā apvienība». Ašmanis ir darbojies partijas valdē.

Otrā pasaules kara laikā devās trimdā uz Vāciju. Miris 1952. gada 13. oktobrī Fareles veco ļaužu pansionātā Vācijā.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 33. lpp.
  3. Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
  4. Ādolfs Bļodnieks. «Vācijā miris Pauls Ašmanis». Laiks, 1952. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.