Kārlis Lībtāls

Vikipēdijas lapa
Kārlis Lībtāls
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1879. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Raiskuma pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1969. gadā
Tautība latvietis

Kārlis Lībtāls (dzimis 1879. gada 10. septembrī, miris 1969. gadā) bija latviešu inženieris un politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 10. septembrī Raiskuma pagastā.[1] Ieguvis tehnisko izglītību Vācijā, savu pirmo inženiera-elektriķa praksi viņš izgāja Baku.

1918. gada rudenī atgriezās Latvijā. 1920. gadā ievēlēts Satversmes Sapulcē, kur izveidoja atsevišķu nelielu frakciju — Bezzemnieku agrāro savienību.[2]

Nopircis Morisona pansiju Baldonē.[3] 1926. gadā ierīkojis sudrablapsu fermu.[4]

No 1944. gada rudens uzturēja sakarus ar Latvijas Centrālo padomi, 1945. gada ziemā Ventspilī strādāja par komandantūras tulku. Apcietināts 1945. gada maijā, 1946. gadā tiesā attaisnots.[5][6][7]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1908. gadā Maskavā precējies ar Augstāko sieviešu kursu kursanti Zinaidu Jevnoviču. 1915. gadā Petrogradā piedzima vienīgā meita — Nadežda Lībtāle (precējusies Kravčenoka, Feldmane) (1915 Petrogradā — 2003 Rīgā) — filoloģijas doktore.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Es viņu pazīstu. Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 307.lpp.
  2. «Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  3. Baldones muzejs
  4. «Latvis. — 1926.g. 11.augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  5. No NKVD līdz KGB. (1999) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 449.lpp.
  6. Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses (2003) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 179.lpp.
  7. Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji[novecojusi saite] — 341.lpp.
  8. Nadežda Libtāle