Pāriet uz saturu

Kārlis Lībtāls

Vikipēdijas lapa
Kārlis Lībtāls
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1879. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Raiskuma pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1969. gadā (89—90 gadu vecumā)
Tautība latvietis

Kārlis Lībtāls (dzimis 1879. gada 10. septembrī, miris 1969. gadā) bija latviešu inženieris un politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts.

Dzimis 1879. gada 10. septembrī Raiskuma pagastā.[1] Ieguvis tehnisko izglītību Vācijā, savu pirmo inženiera-elektriķa praksi viņš izgāja Baku.

1918. gada rudenī atgriezās Latvijā. 1920. gadā ievēlēts Satversmes Sapulcē, kur izveidoja atsevišķu nelielu frakciju — Bezzemnieku agrāro savienību.[2]

Nopircis Morisona pansiju Baldonē.[3] 1926. gadā ierīkojis sudrablapsu fermu.[4]

No 1944. gada rudens uzturēja sakarus ar Latvijas Centrālo padomi, 1945. gada ziemā Ventspilī strādāja par komandantūras tulku. Apcietināts 1945. gada maijā, 1946. gadā tiesā attaisnots.[5][6][7]

1908. gadā Maskavā precējies ar Augstāko sieviešu kursu kursanti Zinaidu Jevnoviču. 1915. gadā Petrogradā piedzima vienīgā meita — Nadežda Lībtāle (precējusies Kravčenoka, Feldmane) (1915 Petrogradā — 2003 Rīgā) — filoloģijas doktore.[8]

  1. Es viņu pazīstu. Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 307.lpp.
  2. «Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  3. Baldones muzejs
  4. «Latvis. — 1926.g. 11. augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  5. No NKVD līdz KGB. (1999) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 449.lpp.
  6. Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses (2003) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 179.lpp.
  7. Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji[novecojusi saite] — 341.lpp.
  8. Nadežda Libtāle