Juris Ķēmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Juris Ķēmanis
Juris Ķēmanis.png
Latvijas Satversmes sapulces deputāts

Dzimšanas dati 1883. gada 14. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Biržu pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1937. gada 7. augustā (54 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīgas Jūrmala, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība
Profesija jurists
Augstskola Maskavas Universitāte

Juris Ķēmanis (1883. gada 14. marts — 1937. gada 7. augusts) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920—1922), Nacionālās apvienības pārstāvis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Ķēmanis piedzima 1883. gada 14. martā Biržu pagasta «Zānos».[1][2][3] Mācījies Biržu pagasta skolā, 1901. gadā pabeidzis Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju, 1905. gadā — Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.[2]

No 1905. līdz 1909. gadam strādāja Rīgas apgabaltiesā, bija tiesu amatu kandidāts. No 1909. līdz 1914. gadam bija zvērināta advokāta palīgs Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā (no 1914. līdz 1918. gadam) Pēterburgā bija bēgļu komitejas grāmatvedis un Latviešu bēgļu centrālkomitejas vicepriekšsēdētājs.[2][3] Darbojies Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļā.[3] 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Tiesu palātas loceklis.[2]

1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvēja Bezpartijisko grupu.[1] Paralēli darbam parlamentā bija iekšlietu ministra biedrs. Abos amatos bija līdz 1922. gadam. Bezpartijisko grupas pārstāvji, to skaitā Ķēmanis, izveidoja partiju «Bezpartejiskais nacionālais centrs». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu «Nacionālais centrs», darbības pēdējos gados — «Nacionālā apvienība». Ķēmanis bija ilggadējs partijas padomes dalībnieks.[3]

1922. gada oktobrī Ķēmanis kļuva par zvērinātu advokātu.[2] 1925. gadā kļuva par Zvērinātu advokātu padomes locekli. 1935. gadā kļuva par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas juristu konsultācijas pastāvīgo locekli.[2]

Miris Asaros 1937. gada 7. augustā pēc ilgas slimības.[2][3] Apbedīts 11. augustā Rīgas Meža kapos.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «K_dižcilts». Biographien. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
  4. «Miris zvēr. advokāts Juris Ķēmanis». Jaunākās Ziņas. 1937. gada 9. augustā. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.