Pāriet uz saturu

Zelma Cēsniece-Freidenfelde

Vikipēdijas lapa
Zelma Cēsniece-Freidenfelde
Satversmes sapulces deputāte
Amatā
1920. gada 1. maijs  1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1892. gada 17. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Zaļenieku pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1929. gada 22. decembrī (37 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Nacionālais centrs
Dzīvesbiedrs(-e) Žanis Freidenfelds

Zelma Cēsniece-Freidenfelde (dzimusi Cēsniece; 1892. gada 17. februāris — 1929. gada 22. decembris) bija latviešu ārste un politiķe. Bijusi Latvijas Satversmes sapulces deputāte, «Nacionālā centra» biedre.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1892. gada 17. februārī (pēc vecā stila — 5. februārī) Zaļenieku pagasta "Kantuļos" Jāņa Cēsnieka un Annas, dzimušas Ozolas, ģimenē.[1][2] Ieguvusi augstāko izglītību medicīnā, strādāja par ārsti.[3]

1920. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Satversmes sapulces deputāti, pārstāvot Bezpartejisko grupu.[3] Amatā bija līdz 1922. gadam. Bezpartejisko grupas pārstāvji, to skaitā Cēsniece-Freidenfelde, izveidoja partiju «Bezpartejiskais nacionālais centrs». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu "Nacionālais centrs". No 1921. līdz 1926. gadam Cēsniece-Freidenfelde darbojās partijas padomē.[4] 1922. gadā kļuva par Latvju sieviešu nacionālās līgas pirmo vadītāju.[5]

Mirusi 1929. gada 22. decembrī.[4]

Iekļauta Minnas Šmites 1933. gadā Čikāgā izdotajā grāmatā 400 Outstanding Women of the World and Costumology of Their Time (latviešu: «400 izcilas pasaules sievietes un viņu laika kostimoloģija»).[4]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Zelma Cēsnieks-Freudenfelds
  2. Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 43. lpp.
  3. 1 2 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 25. novembrī.
  4. 1 2 3 Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. Janvāris. Skatīts: 2015. gada 25. novembrī.
  5. Ineta Lipša. «Pirmais ievērojamo latviešu sieviešu «tops»». Apollo, 2007. gada 11. martā. Skatīts: 2015. gada 25. novembrī.[novecojusi saite]