Pāriet uz saturu

Aleksandrs Jaunbērzs

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Jaunbērzs
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1882. gada 10. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dzelzavas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1969. gada 30. jūnijā (86 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība

Aleksandrs Jaunbērzs (1882. gada 10. augusts — 1969. gada 30. jūnijs) bija latviešu ierēdnis un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts un Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs, Latviešu zemnieku savienības biedrs.

Dzimis 1882. gada 10. augustā Dzelzavas pagastā.[1][2][3] Mācījās pilsētas skolā, vēlāk pašmācības ceļā apguva grāmatvedību.[2] 1907. gadā kļuva par kara ierēdni Krievijas Impērijas armijas 24. kājnieku divīzijas štābā.[3] No 1911. gada bija Ropažu pagasta valdes un tiesas rakstvedis, strādāja arī par grāmatvedi vietējās biedrībās.[2]

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam bija 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk — pulka) ierēdnis. Par dienestu 1916. gada augustā apbalvots ar Sudraba medaļu uz Sv. Staņislava ordeņa lentes.[3] Pēc kara 1919. gadā kļuva par Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.[3]

1920. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Satversmes sapulces deputātu no Latviešu zemnieku savienības.[1] No 1922. gada bija Ikšķiles draudzes valdes loceklis.[3] No 1928. līdz 1934. gadam Jaunbērzs bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Rīgas apriņķa pārvaldes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1938. gadam — Pašvaldības departamenta Pilsētu nodaļas vadītājs. 1938. gadā pensionējās, bet līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā dienēja aizsargos.[3] 1943. gadā bija Ikšķiles draudzes priekšnieks, dzīvoja Tīnūžu pagasta "Dobelniekos".[4]

Miris 1969. gada 30. jūnijā, apglabāts Ropažu kapos.[5]

Jaunbērza laulībā ar Aleksandru Irmu Vilhelmīni Jaunbērzu (dzimušu Perlbahu) dzimis dēls Ēriks Jaunbērzs un meitas Aina Eleonora (precējusies Zalcmane, 1913–1998) un Ērika (precējusies Ruģēna, tad Šabeļņikova, 1922–1966).[6] Jaunbērza mazbērni ir - Ērikas laulībā ar Bruno Ruģēnu dzimušais Andris Ruģēns, Ainas Eleonoras bērni laulībā ar Zigfrīdu Zalcmani - Juris Zalcmanis un Maruta Solvita Iveta Naudiņa[7] Pēc meitas Ērikas izsūtīšanas[8] Aleksandrs Jaunbērzs Carnikavā audzināja mazdēlu Andri Ruģēnu.[9]

  1. 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 52. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «J_dižcilts». Biographien. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
  4. "Apstiprināto baznīcas valžu un pārvalžu un to priekšnieku 2. saraksts", Baznīcas Ziņas, Nr. 22, 1943, 23. maijs, 2. lpp.
  5. «Aleksandrs Jaunbērzs». Laiks. 1970. gada 21. novembrī.
  6. Laiks, 1970, 21. novembris
  7. «[https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina Arhivēts] 2017. gada 19. oktobrī, [[Wayback Machine]] vietnē. Vāvere, V. Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa. [[Doctus]], 2013». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 19. maijā. URL nosaukumā izmantots vikiteksts
  8. timenote.info
  9. "Brīvmūrnieka Andra Ruģēna pārsteidzošā dzīve", Kasjauns, 2012, 26. februāris.