Aleksandrs Jaunbērzs
| Aleksandrs Jaunbērzs | |
|---|---|
 | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 10. augustā Dzelzavas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1969. gada 30. jūnijā (86 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
Aleksandrs Jaunbērzs (1882. gada 10. augusts — 1969. gada 30. jūnijs) bija latviešu ierēdnis un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts un Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gada 10. augustā Dzelzavas pagastā.[1][2][3] Mācījās pilsētas skolā, vēlāk pašmācības ceļā apguva grāmatvedību.[2] 1907. gadā kļuva par kara ierēdni Krievijas Impērijas armijas 24. kājnieku divīzijas štābā.[3] No 1911. gada bija Ropažu pagasta valdes un tiesas rakstvedis, strādāja arī par grāmatvedi vietējās biedrībās.[2]
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam bija 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk — pulka) ierēdnis. Par dienestu 1916. gada augustā apbalvots ar Sudraba medaļu uz Sv. Staņislava ordeņa lentes.[3] Pēc kara 1919. gadā kļuva par Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.[3]
1920. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Satversmes sapulces deputātu no Latviešu zemnieku savienības.[1] No 1922. gada bija Ikšķiles draudzes valdes loceklis.[3] No 1928. līdz 1934. gadam Jaunbērzs bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Rīgas apriņķa pārvaldes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1938. gadam — Pašvaldības departamenta Pilsētu nodaļas vadītājs. 1938. gadā pensionējās, bet līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā dienēja aizsargos.[3] 1943. gadā bija Ikšķiles draudzes priekšnieks, dzīvoja Tīnūžu pagasta "Dobelniekos".[4]
Miris 1969. gada 30. jūnijā, apglabāts Ropažu kapos.[5]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaunbērza laulībā ar Aleksandru Irmu Vilhelmīni Jaunbērzu (dzimušu Perlbahu) dzimis dēls Ēriks Jaunbērzs un meitas Aina Eleonora (precējusies Zalcmane, 1913–1998) un Ērika (precējusies Ruģēna, tad Šabeļņikova, 1922–1966).[6] Jaunbērza mazbērni ir - Ērikas laulībā ar Bruno Ruģēnu dzimušais Andris Ruģēns, Ainas Eleonoras bērni laulībā ar Zigfrīdu Zalcmani - Juris Zalcmanis un Maruta Solvita Iveta Naudiņa[7] Pēc meitas Ērikas izsūtīšanas[8] Aleksandrs Jaunbērzs Carnikavā audzināja mazdēlu Andri Ruģēnu.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 52. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «J_dižcilts». Biographien. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ "Apstiprināto baznīcas valžu un pārvalžu un to priekšnieku 2. saraksts", Baznīcas Ziņas, Nr. 22, 1943, 23. maijs, 2. lpp.
- ↑ «Aleksandrs Jaunbērzs». Laiks. 1970. gada 21. novembrī.
- ↑ Laiks, 1970, 21. novembris
- ↑ «[https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina Arhivēts] 2017. gada 19. oktobrī, [[Wayback Machine]] vietnē. Vāvere, V. Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa. [[Doctus]], 2013». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 19. maijā. URL nosaukumā izmantots vikiteksts
- ↑ timenote.info
- ↑ "Brīvmūrnieka Andra Ruģēna pārsteidzošā dzīve", Kasjauns, 2012, 26. februāris.
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |