Aleksandrs Jaunbērzs
| Aleksandrs Jaunbērzs | |
|---|---|
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 10. augustā Dzelzavas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1969. gada 30. jūnijā (86 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
Aleksandrs Jaunbērzs (1882. gada 10. augusts — 1969. gada 30. jūnijs) bija latviešu politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts un Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs Jaunbērzs piedzima 1882. gada 10. augustā Dzelzavas pagastā.[1][2][3] Mācījies pilsētas skolā, vēlāk pašmācības ceļā apguvis grāmatvedību.[2]
1907. gadā kļuva par kara ierēdni Krievijas armijas Kājnieku 24. divīzijas štābā.[3] No 1911. gada bija Ropažu pagasta valdes un tiesas rakstvedis, strādāja arī par grāmatvedi vietējās biedrībās.[2] No 1915. līdz 1918. gadam bija Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk — pulka) ierēdnis. Par dienestu 1916. gada augustā apbalvots ar Sudraba medaļu uz Sv. Staņislava ordeņa lentes.[3] Pēc kara 1919. gadā kļuva par Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.[3]
1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvēja Latviešu zemnieku savienību.[1] Amatā bija līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1940. gadam bija Ikšķiles draudzes valdes loceklis.[3] No 1928. līdz 1934. gadam Jaunbērzs bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Rīgas apriņķa pārvaldes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1938. gadam — Pašvaldības departamenta Pilsētu nodaļas vadītājs. 1938. gadā devies pensijā. No 1930. līdz 1940. gadam dienēja Aizsargos.[3] 1943. gadā Ikšķiles draudzes priekšnieks, dzīvoja Tīnūžu «Dobelniekos».[4]
Miris 1969. gada 30. jūnijā, apglabāts Ropažu kapos.[5]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunbērza laulībā ar Aleksandru Irmu Vilhelmīni Jaunbērzu (dzimušu Perlbahu) dzimis dēls Ēriks Jaunbērzs un meitas Aina Eleonora Zalcmane (dzimusi 1913.. gada 2. jūnijā, mirusi 1998. gada 15. martā) un Ērika Šabeļņikova (pirmajā laulībā Ruģēna) (dzimusi 1922. gada 6. jūnijā, mirusi 1966. gada 1. septembrī[6]).
Jaunbērza mazbērni ir - Ērikas laulībā ar Bruno Ruģēnu dzimušais Andris Ruģēns, Ainas Eleonoras bērni laulībā ar Latvijas Bankas darbinieku, kolhoza grāmatvedi Zigfrīdu Zalcmani - Juris Zalcmanis un Maruta Solvita Iveta Naudiņa[7]
Mūža nogalē Aleksandrs Jaunbērzs audzinājis mazdēlu Andri Ruģēnu Carnikavā, pie Laveru ezera.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 52. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «J_dižcilts». Biographien. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ "Apstiprināto baznīcas valžu un pārvalžu un to priekšnieku 2. saraksts", Baznīcas Ziņas, Nr. 22, 1943, 23. maijs, 2. lpp.
- ↑ «Aleksandrs Jaunbērzs». Laiks. 1970. gada 21. novembrī.
- ↑ Laiks, 1970, 21. novembris
- ↑ [https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina Archived 2017. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Vāvere, V. Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa. Doctus, 2013]
- ↑ "Brīvmūrnieka Andra Ruģēna pārsteidzošā dzīve", Kasjauns, 2012, 26. februāris.
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |