Jānis Lībietis (ārsts)
| ||||||||||
Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts. Satversmes sapulces loceklis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors (1928-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1885. gada 12. novembrī (31. oktobrī pēc vecā stila) Vecbrenguļu pagasta "Rāmīšu" mājās zemnieka Dāvja Lībieša un Marijas ģimenē.[1][2] 1888. gadā viņa vecāki pārcēlās uz dzīvi Valkā. Mācījās Valkas pilsētas skolā un Tērbatas reālskolā (1901-1905). Studēja medicīnu Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1905-1911), pēc kura beigšanas bija Krievijas Impērijas 149. kajnieku pulka ārsts, strādāja Brestļitovskas un Varšavas kara slimnīcās.
Pirmā pasaules kara laikā bija dezinfekcijas nodaļas vecākais ārsts, piedalījās kaujās Polijā, Galīcijā, Volīnijā un Lietuvā (1915-1916). 1917. gada februārī viņu iecēla par 2. latviešu strēlnieku brigādes dezinfekcijas nodaļas vecāko ārstu, novembrī par 101. evakuācijas nodaļas Valkas punkta pārzini. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā J. Lībietis strādāja par ārstu Valkā, 1918. gada decembrī viņu iecēla par Valkas pilsētas slimnīcas vadītāju un Valkas apriņķa ārstu.
Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada februāra viņš bija Sarkanā Krusta Valkas biedrības priekšnieks un slimnīcas pārzinis. Organizēja Ziemeļlatvijas brigādes sanitāro dienestu, 1919. gada maijā-jūlijā bija brigādes ārsts. 1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība viņu iecēla par Latvijas diplomātisko pārstāvi Igaunijā.[3] 1920. gadā J. Lībietis darbojās Latvijas—Igaunijas robežkomisijā, bija Latvijas Republikas Satversmes sapulces (1920—1922) loceklis.
1925.-1926. gadā izturēja pārbaudījumus Latvijas Universitātes dr. med. grāda iegūšanai.[4] 1928. gadā J. Lībietis kļuva par Ķemeru sēravotu iestādes direktoru, 1936. gadā pie tās uzbūvēja Ķemeru viesnīcu. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Miris 1946. gada 6. novembrī Stokholmā.[5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira Nr. 45 (1926).[6]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira Nr. 851 (1934).[7]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķemeru parkā izveidota Jāņa Lībieša aleja.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Trikātas ev. lut. draudze. - 1885.g. dzimušo reģistrs. - Nr.216
- ↑ Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918-1991 Arhivēts 2020. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Zinātne, 2003. - 21 lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XII. sējuma 23 273 - 23 274 slejas.
- ↑ Latvju Vārds. - 1946. - 9. novembris
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 260 (17.11.1926)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 20.09.2020.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1934)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 20.09.2020.
