Kārlis Lībietis
|
Kārlis Lībietis (1846-1904) bija latviešu ārsts un latviešu valodas medicīnas terminu veidotājs. Grāmatas "Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem" (1890) autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1846. gada 9. janvārī Trikātas draudzes novada Lībiešos podnieka Pētera Lībieša un viņa sievas Annas, dzimušas Kagges, ģimenē.[1] Mācījās Valmieras apriņķa skolā un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. 1868. gadā iestājās Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē. Studiju laikā viņš iepazinās ar jaunlatviešu ideologu Ati Kronvaldu, kļuva par Tērbatas latviešu rakstniecības vakaru līdzdibinātāju, vāca folkloru. Jaunlatviešu rakstu krājuma „Sēta, Daba, Pasaule” ceturtajā laidienā 1873. gadā Lībietis publicēja medicīnisku apcerējumu „Acs”.
Pēc ārsta diploma saņemšanas 1875. gadā sāka strādāt Smiltenē, no 1877. gada bija Drustu un Gatartas pagasta ārsts, rosīgi piedalījās apkaimes sabiedriskā dzīvē, bija dziedāšanas biedrības priekšnieks, jautājumu un atbilžu vakaru lektors, teātra uzvedumu un sarīkojumu dalībnieks.
No 1902. gada strādāja Jaunpiebalgas doktorātā. Miris 1904. gada 12. maijā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dr. Lībietis publicēja populārmedicīniskus rakstus laikrakstā „Balss” par uzturu, higiēnu, slimību izcelsmi, ārstniecību, pūšļošanu u.tml. Ilggadīgās ārsta pieredzes un valodniecisko meklējumu kvintesence jeb viņa mūža darbs bija 1890. gadā izdotā grāmata „Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem” ar 188 lappusēm un piecām ilustrācijām. Teksts sakārtots vienpadsmit nodaļās, kurās viegli saprotamā valodā īsi un konkrēti aplūkoti zemniekam svarīgāki un ikdienā biežāk sastopami veselības kopšanas un ārstniecības jautājumi.[2]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baltiņš M. Kārļa Lībieša vieta latviešu medicīnas terminoloģijā. Latvijas Ārsts, 1997, 6. nr., 391., 392. lpp.
- Blaus K. "Lībiets K., Dr. Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem." Baltijas Vēstnesis, 1890, 282. nr.
- K. Lībieša 25 gadu amata jubileja. Baltijas Vēstnesis, 1900, 114. nr.
- Vīksna A. Kārlis Lībietis un latviešu medicīnas grāmata. Veselība, 1991, 10./12. nr., 35., 36. lpp.
- Vīksna A. Pa ārstu takām. Rīga: 1990, 24.–25. lpp.
- Vīksna A. Par latviešu medicīnas literatūras pieminekļiem. LU Raksti 2006, 693. sēj., 121.–128. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ geni.com
- ↑ Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem. Arhivēts 2019. gada 12. decembrī, Wayback Machine vietnē. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs