Zanda Kalniņa-Lukaševica

Vikipēdijas lapa
Zanda Kalniņa-Lukaševica
Informal meeting of ministers responsible for development (FAC). Arrivals Zanda Kalniņa- Lukaševica (36327984954).jpg
Zanda Kalniņa-Lukaševica 2017. gadā
Saeimas priekšsēdētāja biedre
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Dagmāra Beitnere-Le Galla
14. Saeimas deputāte
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
LR Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre
Amatā
2014 — 2022
Prezidents

Egīls Levits

Andris Bērziņš
Raimonds Vējonis
Egils Levits
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Māris Kučinskis
Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1978. gada 30. jūnijā (44 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Reformu partija (2011—2014)
Vienotība (kopš 2014)

Zanda Kalniņa-Lukaševica (dzimusi 1978. gada 30. jūnijā) ir latviešu politiķe. Šobrīd 14. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja biedre. Pārstāv partiju "Vienotība". Bijusi Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, 11. Saeimas deputāte.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā (iegūta sociālās aprūpes karitatīvā darbinieka kvalifikācija) un Latvijas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu sabiedrības vadībā. 2013. gadā ieguva vadības zinātņu doktora grādu, absolvējot Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti.

Pirms aktīvas politiskās darbības uzsākšanas Z. Kalniņa-Lukaševica bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja vietniece (2008—2011).[2]

Laika posmā no 2006.-2008. gadam viņa bija valsts sekretāra vietniece Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, pirms tam kopš 2003. gada strādājot ministrijas Pašvaldību attīstības departamentā. Darbu publiskajā pārvaldē sākusi 1998. gadā, strādājot kā sociālā darbiniece Jūrmalas Labklājības pārvaldē un referente Jūrmalas Kultūras nodaļā.

Kopš 2019. gada Z. Kalniņa-Lukaševica lasa lekcijas Latvijas Universitātē par Eiropas Savienības ārpolitiku. Ir biedrības “Eiropas kustība Latvijā” valdes locekle un ES domnīcas “Friends of Europe” pilnvaroto padomes locekle.[3]

Z. Kalniņa-Lukaševica ir domnīcas “Friends of Europe” Eiropas Jauno līderu (European Young Leaders, EYL40) programmas, kā arī Minhenes drošības konferences un Kērbera fonda (Körber-Stiftung) kopīgi veidotā Minhenes jauno līderu (Munich Young Leaders) foruma biedre.

2016. gadā Z. Kalniņa-Lukaševica tika apbalvota ar Ministru Kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu, nodrošinot veiksmīgu Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. 2015. gadā ārlietu ministrs ir izteicis pateicību par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2013. gadā ieguvusi vadības zinātņu doktora grādu un 2004. gadā vadības zinātņu maģistra grādu. Pirms tam studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā (iegūta sociālās aprūpes karitatīvā darbinieka kvalifikācija).

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Vidzemes apgabala.[4] No 2011. līdz 2014. gadam vadīja Saeimas Eiropas lietu komisiju,[5] kā arī strādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Kopš 2012. gada 2. februāra bija Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja.

2014. gada maijā Z. Kalniņa-Lukaševica pievienojās partijai "Vienotība".[6] No tās sastāva kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Pēc Laimdotas Straujumas otrās valdības darba sākuma 2014. gada 6. novembrī kļuva par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri.[7] Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā viņa pārstāvēja Padomi Eiropas Parlamentā. Viņa nodrošina ministrijas komunikāciju ar Saeimu un Eiropas Parlamentu, kā arī pārstāv Latviju Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs attīstības sadarbības jautājumos un ārējās tirdzniecības jautājumos. Kopš 2017. gada viņa ir Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.

2018. gadā kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta Saeimā. Z. Kalniņa-Lukaševica kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. 2022. gadā ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Pirmajā Saeimas sēdē tika ievēlēta Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]