Jaunā konservatīvā partija
| Jaunā konservatīvā partija | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Dagmāra Beitnere-Le Galla |
| Sauklis | Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij |
| Dibināta | 2014. gada 17. maijā |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Biedri (2024) | 1087▼[1] |
| Ideoloģija | konservatīvisms |
| Politiskā pozīcija | centriski labēja |
| Oficiālās krāsas | tumši zila |
| 14. Saeima |
0 / 100 |
| Eiroparlaments |
0 / 9 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome[2] |
1 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
1 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
konservativie | |
|
| |
Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014. gadā dibināta konservatīva[3] politiskā partija Latvijā, kura bija pārstāvēta 13. Saeimā un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta 14. Saeimā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Partiju 2014. gada 17. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Bordāns. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un Engures novada domes deputāts Jānis Tomels, atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Gundars Ābols, Ķeguma novada domes deputāts Kristaps Rūde un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kurš savulaik darbojās partijā "Pilsoniskā savienība".[4]
Par partijas dibinātājiem kļuva arī 11. Saeimas deputāts Dāvis Stalts, folkloriste Helmī Stalte, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Dr. chem. Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists Krišjānis Feldmans, Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.
2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).[5] 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.[6]
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]12. Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2014. gada 4. augustā JKP iesniedza kandidātu sarakstu 12. Saeimas vēlēšanām. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns — Rīgā, Jānis Tomels — Zemgalē, Gundars Ābols — Vidzemē, Krišjānis Feldmans — Kurzemē un rakstniece Eva Mārtuža — Latgalē.[7]
2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.[8]
2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece Eva Mārtuža un Kocēnu novada domes deputāte Lāsma Žagota.
2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.
2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — Krišjānis Feldmans, Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
13. Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām, kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija Juta Strīķe (Rīga), Jānis Bordāns (Vidzeme), Krišjānis Feldmans (Zemgale), Juris Jurašs (Kurzeme) un Ilga Šuplinska (Latgale).[9] Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,[10] kuras ieņēma Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Juta Strīķe, Gatis Eglītis, Sandis Riekstiņš, Linda Ozola, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Anita Muižniece, Tālis Linkaits, Ilga Šuplinska, Juris Rancāns, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Dagmāra Beitnere-Le Galla. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot Krišjāņa Kariņa valdību.
14. Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās partija, nu jau ar nosaukumu "Konservatīvie", sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot 5% barjeru un neiekļūstot 14. Saeimā. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Eglītis.[11]
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi Tālis Linkaits[12] un Liāna Langa.[13]
Vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 0,7 | 0 / 100 |
|
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 13,59 | 16 / 100 |
|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 3,09 | 0 / 100 |
Eiroparlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 4,35 | 0 / 8 |
|
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 1,50 | 0 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas domes vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2017. | 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas | 13,42 | 9 / 60 |
|
| 2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 6,39 | 4 / 60 |
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Alūksnes, Ķekavas, Valmieras, Saulkrastu, Smiltenes, Ogres, Balvu, Gulbenes, Madonas, Ādažu, Mārupes, Limbažu, Siguldas, Aizkraukles, Augšdaugavas, Talsu, Tukuma, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ropažu, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Krāslavas, Kuldīgas, Rēzeknes un Preiļu novadā, kā arī Ventspilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
| Novads/Pilsēta | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|
| Balsis | Procenti | |||
 Alūksnes novads
|
943 | 21,27% | 3 / 15 |
|
 Preiļu novads
|
1114 | 16,88% | 3 / 15 |
Kopā ar Apvienību Iedzīvotāji un Latvijas Reģonu apvienību |
 Saulkrastu novads
|
507 | 15,38% | 3 / 15 |
Kopā ar Nacionālo apvienību |
 Gulbenes novads
|
629 | 13,19% | 2 / 15 |
|
 Ādažu novads
|
684 | 11,23% | 2 / 15 |
|
 Krāslavas novads
|
577 | 9,86% | 2 / 15 |
|
 Jēkabpils novads
|
1041 | 9,23% | 2 / 19 |
|
 Rēzekne
|
633 | 9,12% | 1 / 13 |
|
 Madonas novads
|
762 | 8,68% | 2 / 19 |
|
 Ropažu novads
|
626 | 8,28% | 2 / 19 |
|
 Balvu novads
|
514 | 7,64% | 1 / 15 |
|
 Rēzeknes novads
|
475 | 7,35% | 1 / 19 |
|
 Ventspils
|
614 | 7,31% | 1 / 13 |
|
 Bauskas novads
|
633 | 7,12% | 2 / 19 |
|
 Limbažu novads
|
531 | 6,34% | 1 / 15 |
|
 Kuldīgas novads
|
461 | 6,27% | 1 / 15 |
|
 Ķekavas novads
|
386 | 5,04% | 1 / 19 |
|
 Jelgava
|
575 | 4,95% | 0 / 15 |
|
 Saldus novads
|
324 | 4,55% | 0 / 15 |
|
 Smiltenes novads
|
233 | 4,28% | 0 / 15 |
|
 Mārupes novads
|
342 | 4,27% | 0 / 19 |
|
 Dobeles novads
|
300 | 4,25% | 0 / 15 |
|
 Augšdaugavas novads
|
233 | 3,88% | 0 / 15 |
Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Nacionālo apvienību |
 Jelgavas novads
|
261 | 3,80% | 0 / 19 |
|
 Ogres novads
|
654 | 3,79% | 0 / 23 |
|
 Aizkraukles novads
|
229 | 2,97% | 0 / 19 |
|
 Liepāja
|
391 | 2,92% | 0 / 15 |
|
 Cēsu novads
|
362 | 2,85% | 0 / 19 |
|
 Tukuma novads
|
283 | 2,37% | 0 / 19 |
Kopā ar Kustību Par! |
 Siguldas novads
|
211 | 2,32% | 0 / 19 |
|
 Talsu novads
|
189 | 2,08% | 0 / 19 |
|
 Valmieras novads
|
316 | 2,01% | 0 / 19 |
|
 Dienvidkurzemes novads
|
182 | 1,88% | 0 / 19 |
|
 Jūrmala
|
195 | 1,35% | 0 / 15 |
|
 Daugavpils
|
227 | 1,28% | 0 / 15 |
|
Politiskā programma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. Saeimas vēlēšanām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja[14] Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).
JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.
Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).
"Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,"- uzsvēra partijas programma.[14]
2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par "Rīcības plāna — 500!" ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,[15] gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.[16] Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.
Partijas politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sociālā politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.[17][18] Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.[19]
Iepriekšējie logo
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-05-22.
- ↑ LETA. «'Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas». delfi.lv (latviešu), 2023-01-12. Skatīts: 2023-01-12.
- ↑ «Mūsu vērtības». Konservatīvie (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-15. Skatīts: 2022-12-15.
- ↑ «Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju». NRA. 2014.05.17. Skatīts: 2014.05.18.
- ↑ «Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-31.
- ↑ ««Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-17.
- ↑ «Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis». Delfi.Lv. 2014.08.04. Skatīts: 2014.08.05.
- ↑ «Jaunā konservatīvā partija - Valde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. martā. Skatīts: 2015.06.03.
- ↑ «Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus» (latviešu). Skatīts: 2018-10-09.
- ↑ «13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu» (latviešu). Skatīts: 2018-10-09.
- ↑ ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-30.
- ↑ «Liāna Langa pametusi JKP rindas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-30.
- ↑ 14,0 14,1 Jaunā konservatīvā partija. «Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?». Jaunā konservatīvā partija (latviešu), 2018-05-27. Skatīts: 2020-09-02.
- ↑ «Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā». konservativie.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-12.
- ↑ «Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada». www.vsaa.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-18. Skatīts: 2022-04-12.
- ↑ «Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-03-31.
- ↑ «Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-31.
- ↑ «Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-04-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||