Igors Rajevs
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Igors Rajevs (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir Latvijas virsnieks, NBS rezerves pulkvedis,[2] militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1983. gadam mācījās Rīgas 13. vidusskolā, pēc tam Maskavas augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris,[3] pēc tam dienēja padomju armijā. Bijis virsleitnants — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga).[4]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar Latvijas armiju.[5]
Militārā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku bataljonā.[1] I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību Baltic Challenge 96 projekta virsnieks, Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās Irākā un Afganistānā. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai NATO. Izveidojis godasardzes rotu un tās rituālu.[6] Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar Viestura ordeni par bruņoto spēku attīstīšanu.[7]
Bijis Izlūkdesanta Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000).[8]
No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību ASV, bet 2008. gadā Igaunijā.[9]
No 2000. līdz 2004. gadam bija Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.[1] No 2004. līdz 2009. gadam bija Sauszemes spēku komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.[8] 2008. gada 17. decembrī toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu.[1] 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu.[10]
No 2010. līdz 2013. gadam bija Baltijas Aizsardzības koledžas Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākas vadības kursa direktors.[1]
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā piedalījās TV24 kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu", kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.[11]
Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu."[12]
I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai SIA "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022).[1]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".[13] No politiskās apvienības "Apvienotais saraksts" I. Rajevs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās[3] kā trešais numurs sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts 14. Saeimā.[14] 2022. gadā apstiprināts par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.
Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās Evikas Siliņas valdībā, I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.[15]
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no Krievijas un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā.[16] Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.”[12][16]
I. Rajevs ir karstasinīgs hokeja fans.[12] Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja strēlnieku korpusā, otrs — leģionā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Igors Rajevs». Puaro.lv (latviešu). 2022-07-01. Skatīts: 2022-07-02.
- ↑ «Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0». la.lv. Skatīts: 2022. gada 25. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Igors Rajevs». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-08-04.
- ↑ «Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? Ko par to saka pats Rajevs | Jauns.lv». https://jauns.lv (latviešu). 2022-06-14. Skatīts: 2024-06-17.
- ↑ IEVA. Izdevniecība Žurnāls Santa, 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033
- ↑ «Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem». santa.lv. Skatīts: 2022. gada 25. martā.
- ↑ «VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
- ↑ 8,0 8,1 «LR NBS albums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 7. aprīlī.
- ↑ «Igors Rajevs | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-16.
- ↑ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem lsm.lv 2010. gada 18. augustā
- ↑ «Rajevs pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
- ↑ 12,0 12,1 12,2 «Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties». la.lv. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
- ↑ «Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-06-30.
- ↑ «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-02.
- ↑ «Rajevs pametīs «Apvienotā saraksta» frakciju, būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-25.
- ↑ 16,0 16,1 «“Es gribētu, lai mums būtu labākas attiecības,” Rajevs komentē attiecības ar savu pieaugušo meitu». Kokteilis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-03.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||