Mārtiņš Šteins
| Mārtiņš Šteins | |
|---|---|
.jpg) Mārtiņš Šteins 2019. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2019. gada 31. janvāris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1992. gada 27. februārī Ērgļi, Latvija |
| Dzīvo |
Nītaure, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Kustība Par! (2017—pašlaik) |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Mārtiņš Šteins (dzimis 1992. gada 27. februārī Ērgļos) ir Latvijas nevalstisko organizāciju aktīvists un politiķis. Ir partijas "Kustība Par!" valdes un padomes loceklis.[1] Bijis 13. Saeimas deputāts, ievēlēts no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta.[2] Šobrīd Cēsu novada domes deputāts un Cēsu novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs[3].
Izglītība
[labot | labot pirmkodu]2011. gadā ieguvis vidējo izglītību Nītaures vidusskolā. 2014. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 2016. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. 2020. gadā Mārtiņš ieguvis profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu izglītības vadībā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.
Sabiedriskā darbība
[labot | labot pirmkodu]Kopš 2011. gada vada biedrību "Jauniešu organizācija "Nītaureņi"". No 2020. gada 28. februāra līdz 2024. gada 15. martam bija biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" Padomes loceklis.[4] No 2015. gada līdz 2019. gadam bijis biedrības "Latvijas Jaunatnes padome" viceprezidents. Darbojies tādās Latvijas nevalstiskajās organizācijās kā biedrība "Rīgas Latviešu biedrība", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", biedrība "Sabiedrība par atklātību — Delna" un citās.[5] Bijis priekšsēdētāja vietnieks Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejā. No 2023. gada 11. oktobra ir Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks.[6]
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]2017. gada 26. augustā M. Šteins bija starp partijas "Kustība Par!" dibinātājiem. 2018. gadā kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" saraksta, bet sākotnēji netika ievēlēts. 2019. gada sākumā M. Šteins kļuva par 13. Saeimas deputātu Arta Pabrika vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus Krišjāņa Kariņa valdībā. 2021. gadā M. Šteins bija partijas "Kustība Par!" izpilddirektors. No 2021. gada 7. jūnija līdz 2022. gada 16. maijam M. Šteins bija Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs iekšlietu ministres Marijas Golubevas komandā.[7] No 2022. gada 26. maija viņš turpināja pildīt parlamentārā sekretāra darbu iekšlietu ministra Kristapa Eklona komandā.[8]
2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru. Nesekmīgi kandidēja arī 2024. gada Eiropas Parlamentā vēlēšanās no partijas "Kustība Par!" saraksta. 2025. gada pašvaldību vēlēšanās no Kustības "Par!" ievēlēts Cēsu novada domē.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Mārtiņš Šteins, Kustība "Par!" valdes loceklis».
- ↑ «Mārtiņš Šteins, deputāta profils Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā». 31.01.2019.
- ↑ «Apstiprināti jauni komiteju priekšsēdētāji un to sastāvi». cesis.lv. Skatīts: 2025-07-25.
- ↑ «Ar jaunās padomes ievēlēšanu noslēgusies LPA biedru kopsapulce». Latvijas Pilsoniskā alianse. 28.02.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 19.10.2021.
- ↑ «Mārtiņš Šteins, "Attīstībai/Par!"». 31.01.2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2020.
- ↑ «Aizvadīta Jaunatnes konsultatīvās padomes sēde | Izglītības un zinātnes ministrija». www.izm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-25.
- ↑ www.DELFI.lv. «Mārtiņš Šteins kļuvis par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru». delfi.lv (latviešu), 2021-06-07. Skatīts: 2021-07-28.
- ↑ «Jaunumi: Mārtiņš Šteins turpinās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra darbu – Jurista Vārds». m.juristavards.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-14.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Facebook profils
- Mārtiņa Šteina foto Saeimas Flickr kontā. Autors: Ieva Ābele, Saeima, 2019.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||