Zinātne un tehnoloģijas Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

2017. gadā Latvijā bija aptuveni 7000 profesionāli zinātnieki un projektu vadītāji,[1] no kuriem 3668 bija ar zinātnisko grādu.[2] Latvijā 2016. gadā zinātnei tika tērēti 0,44% no iekšzemes kopprodukta,[3] kas ir viens no zemākajiem rādītājiem starp OECD valstīm.[4] Zinātnes finansējums Latvijā bija procentuāli viszemākais Eiropas Savienībā, un tas pamatā tika uzturēts par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.[5] 2013. gadā Latvija bija pirmajā vietā pēc ārvalstu avotu finansējuma procentuāli zinātnes jomā.[6]

Kopš 2002. gada ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija izvērtē sasniegumus un notikumus Latvijas zinātnē.[7] Katru gadu tiek noskaidroti vismaz 10 gada zinātniskie sasniegumi valstī. 2015. gadā Nacionālā ģeogrāfijas biedrība izvērtēja izcilākos Latvijas zinātnieku sasniegumus laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam. Pieci no apskatītajiem astoņiem sasniegumiem bija saistīti ar medicīnu; no atlikušajiem sasniegumiem divi saistīti ar kvantu fiziku, bet atlikušais saistīts ar jaunu sintētisko materiālu izstrādi.[8]

Vienīgais cilvēks, kas saistīts ar Latviju un ir ieguvis Nobela prēmiju, ir Rīgā dzimušais vācbaltietis Vilhelms Ostvalds (Nobela prēmija ķīmijā 1909. gadā). ASV latvietis Juris Upatnieks 1971. gadā bija tuvu tam, lai iegūtu Nobela prēmiju fizikā par sava darba ieguldījumu hologrāfijas attīstībā.[9]

Dabaszinātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astronomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones observatorija

Latvijā atrodas Baldones observatorija, kas ir vienīgā profesionālā observatorija valstī, kurā tiek veikti Visuma novērojumi redzamās gaismas spektrā. Vairāki asteroīdi, kas atklāti un pētīti Baldones observatorijā, ir nosaukti saistībā ar Latviju, piemēram, 1284 Latvija, 1796 Rīga, 3233 Krišbarons un 4136 Artmane. Ventspils novadā atrodas RT-32 Irbenes radioteleskops, ar kuru tiek veikti novērojumi radioviļņu diapazonā.

Kopš 1958. gada četras reizes gadā Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Universitātes Astronomijas institūts izdot žurnālu par astronomiju — "Zvaigžņotā Debess".

Sabiedriskā organizācija Latvijas Astronomijas biedrība apvieno ne tikai profesionāļus, bet arī amatierus, studentus un skolēnus, kuriem interesē astronomija.

Citas zinātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Informācijas tehnoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmonautika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pirmais un vienīgais zemes mākslīgais pavadonis Venta-1 polārā orbītā palaists 2017. gada 23. jūnijā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Projektu vada Ventspils Augstskola, tajā iesaistīts Vācijas uzņēmums OHB-System AG, Brēmenes Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.

Uzņēmumi, kas savu darbību veic tehnoloģiju jomā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā vairāki uzņēmumi savu darbību ir vērsuši tehnoloģiju virzienā. Viens no pasaulē atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem ir Aerodium. Šis uzņēmums piedāvā cilvēkiem lidot vēja tunelī. Ievērību ārpus Latvijas ir guvusi arī cita tehnoloģija, kas nosaukta kā Airdog. Tas pasaulē ir pirmais autonomi sekojošais bezpilota lidaparāts. Airdog sākotnējais mērķis bija sekot sportistiem un nofilmēt viņu veiktās darbības no malas, bet tagad tas tiek izmantots arī citiem mērķiem.

Ļoti liels akcents ir farmācijas nozarē, kur Latvijas zinātnieki izstrādā jaunus medikamentus un sintezē jaunas bioloģiski aktīvās vielas. Viens no piemēriem ir Belinostat, kas tālāk tiek izmantots pretvēžu zāļu ražošanā, kā arī 2009. gadā Latvijas speciālistu izstrādātā kardioprotektīva viela, kas ir 40 reizes spēcīgāka par meldoniju.[8]

Pasaules ievērību ir latviešu uzņēmums GroGlass ražo stiklu ar nanokārtiņas pārklājumu, kas nodrošina, ka stikls neatstaro gaismu. Šāds stikls tiek izmantots saules baterijās, monitoros, kā arī muzejos, lai ierāmētu gleznas.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki radījuši tehnoloģiju, kas ļautu ražot pasaulē populāru "superēdienu" — spirulīnu.

Zinātnieku nakts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs un arī dažās valstīs ārpus ES katru gadu septembra ceturtajā piektdienā tiek rīkota Zinātnieku nakts. Arī Latvijā to realizē vairāku augstskolu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas un muzeju sadarbībā. Pasākumi tiek organizēti ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «ZIG032. Zinātniskais personāls (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji) sadalījumā pēc vecuma (strādā pilnu un nepilnu darba laiku)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2018. gada 24. novembrī.
  2. «ZIG033. Zinātniskais personāls (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji) ar zinātnisko grādu (strādā pilnu un nepilnu laiku)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2018. gada 24. novembrī.
  3. «2018. gada zinātnes bāzes finansējums». Izglītības un zinātnes ministrija. Skatīts: 2018. gada 19. novembris.
  4. «Gross domestic spending on R&D» (angļu). OECD. Skatīts: 2018. gada 19. novembris.
  5. "Vai Latvijas zinātniekiem jāpārkvalificējas par opermāksliniekiem?". SestDiena: 4.—5. lpp. 2011. gada 5. novembrī.
  6. Juris Paiders. «Pirmajā vietā pasaulē, ignorējot zinātni». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2017. gada 27. februāris. Skatīts: 2018. gada 18. novembris.
  7. «Latvijas Zinātņu akadēmija izsludina ikgadējo konkursu "Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā"». Latvijas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2018. gada 18. novembrī.
  8. 8,0 8,1 «Latvijas zinātnieku spožākie sasniegumi: supermildronāts, aknu transplantācija, kvantu brīnumi». Latvijas Avīze. 2015. gada 10. novembris. Skatīts: 2018. gada 19. novembris.
  9. «Divu leģendu tikšanās». Zinātnes Vēstnesis: 2007. gada 10. septembris. Skatīts: 2018. gada 18. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]