Livermorijs

Livermorijs
116	6; 18; 32; 32; 18; 8; 2
	Lv; [293] g/mol
	[Rn]5f146d107s27p4
Oksidēšanas pakāpes	−2, +2, +4 (prognozēts)
Blīvums	12 900 (prognozēts) kg/m3
Kušanas temperatūra	637–780 K (364–507 °C, ekstrapolēts)
Viršanas temperatūra	1035–1135 K (762–862 °C, ekstrapolēts)

Livermorijs^[1] ir ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116. Stabilākā livermorija izotopa ²⁹³Lv pussabrukšanas periods ir apmēram 61 milisekunde.

Vēsture

Saskaņā ar Dmitrija Mendeļejeva izstrādāto paredzamo elementu nosaukšanas sistēmu, sākotnēji periodiskajā tabulā šo elementu paredzēja ar nosaukumu ekapolonijs. 1979. gadā IUPAC ieteica to nosaukt par ununheksiju (ķīmiskais simbols: Uuh). Ununheksijs pirmo reizi tika sintezēts 2000. gada 19. jūlijā. 2011. gadā tika nolemts, ka elementam tiks piešķirts nosaukums. Dubnas zinātnieki, kuri to sintezēja, gribēja ķīmisko elementu nosaukt par moskoviju, par godu Maskavas apgabalam. Tomēr 2012. gada 23. maijā tika pieņemts, ka šo elementu nosauks par livermoriju,^[2] par godu Livermoras nacionālajai laboratorijai, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā.

Prognozētās īpašības

Nav noteiktas livermorija vai tā savienojumu īpašības, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka tā iegūšana ir ārkārtīgi ierobežota un dārga. Livermorija īpašības pagaidām ir tikai kā prognozes.

Periodiskajā tabulā livermorijs ir halkogēns jeb 16. grupas elements, tas ir, atrodas zem skābekļa, sēra, selēna, telūra un polonija. Visiem halkogēniem ir 6 vērtības (valences) elektroni, veidojot konfirgurāciju ns²np⁴, kas liek domāt, ka arī livermorijam tā ir. Livermorija elektronu konfigurācija tiek prognozēta kā 7s²7p⁴.