Mārtiņš Šics
| Mārtiņš Šics | |
|---|---|
.jpg) Mārtiņš Šics 2015. gadā | |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 28. augustā Krimulda, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP Pilsoniskā savienība (2009-2011) Reģionu alianse (2014–2020) LRA (kopš 2020) |
| Profesija | ārsts, politiķis |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Mārtiņš Šics (dzimis 1950. gada 28. augustā Krimuldā)[1] ir latviešu ārsts (anesteziologs reanimatologs), internists, veselības aprūpes organizators, pasniedzējs un politiķis. Šobrīd ir Rīgas domes deputāts, bijis 12. Saeimas deputāts, pārstāv partiju Latvijas Reģionu apvienība.
M. Šics ir kamaniņu braucēju brāļu Andra un Jura Šicu tēva brālis.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Izglītība
[labot | labot pirmkodu]1969. gadā pabeidzis Rīgas 2. medicīnas skolu, iegūstot feldšera kvalifikāciju.[2] 1977. gadā pabeidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, iegūstot ārsta kvalifikāciju.[2] 2007. gadā ieguvis profesionālo maģistra grādu personāla vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.[2]
Darba gaitas
[labot | labot pirmkodu]1977. gadā sācis strādāt Viesītes ambulancē, te nostrādājis līdz 1980. gadam, kad uzsāka darbu Rīgas pilsētas 7. slimnīcā (līdz 1982. gadam), no 1982. līdz 1985. gadam strādāja Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļā.[1]
1985. gadā kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvaldes referentu (līdz 1988. gadam), no 1988. līdz 1990. gadam bija pārvaldes galvenais speciālists.[1] No 1990. līdz 1992. gadam Šics bija galvenais speciālists Latvijas Valdības administrācijā, pēc tam līdz 1993. gadam — Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa padomnieks, no 1993. līdz 1999. gadam — Latvijas Ministru kabineta padomnieks. No 1994. līdz 1997. gadam vadījis Valsts kancelejas direktora sekretariātu.[1] No 1998. līdz 1999. gadam vadījis Latvijas finanšu ministra biroju.[1]
1998. gadā kļuva par Katastrofu medicīnas centra direktoru.[1] Vēlāk kļuvis par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku katastrofu medicīnas jautājumos.
Pēc lielveikala "Maxima" sagrūšanas Rīgā 2013. gada 21. novembrī Šics bija nosūtījis tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai sagrūšanā bojāgājušo sarakstu. Pēc tam tikta uzsākta dienesta izmeklēšana un Šics un tās laiku atstādināts no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieka amata, kurā tika atjaunots 2014. gada februārī.[3][4]
Kopš 1992. gada ir Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, 2002. gadā kļuva par Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas valdes loceklis.[1]
2003. gadā Šics tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2007. gadā — trešās šķiras Viestura ordeni.[1]
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs.[5]
2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās M. Šics tika ievēlēts Rīgas domē no "Pilsoniskās savienības" saraksta. 2011. gada jūlijā izstājies no partijas,[6] pievienojies biedrībai "Demokrātiskie patrioti" un tās Rīgas domes frakcijai.
2014. gada martā pievienojies partijai "Reģionu alianse" un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sastāvā neveiksmīgi kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. No šī paša saraksta kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada rudenī, taču apvienība Saeimā neiekļuva. Pēc "Reģionu alianses" ieplūšanas partijā Latvijas Reģionu apvienība M. Šics kļuva par tās biedru.
M. Šics 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no apvienības "Apvienotais saraksts", kuras sastāvā ir arī LRA, un tika ievēlēts par pašvaldības deputātu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 7 8 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 395. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- 1 2 3 «Mārtiņš Šics — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Šics bojāgājušo sarakstu būtu nopludinājis arī ja zinātu, ka pret viņu sāks dienesta izmeklēšanu». Diena.lv. 2013. gada 26. novembrī. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Šics atjaunots amatā; dienesta pārbaude turpinās». Diena.lv. 2014. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Šics izstājies no 'Pilsoniskās savienības'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||