Edvīns Šnore

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edvīns Šnore
Edvīns Šnore 2014. gadā
Edvīns Šnore 2014. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1974. gada 21. martā (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Saulkrasti, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās vēsturnieks, režisors

Edvīns Šnore (dzimis 1974. gada 21. martā Saulkrastos)[1] ir latviešu vēsturnieks, režisors[2] un politiķis. Šobrīd 13. Saeimas deputāts, pārstāv Nacionālo apvienību. Bija ievēlēts arī iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies Rīgas 4. vidusskolā.[1] 1992. gadā iestājies Latvijas Universitātes Politikas zinātnes un starptautisko attiecību fakultātē.[1] No 1993. līdz 1994. gadam studējis Tautas augstskolā Norvēģijā.[1] 1997. gadā studējis Oslo Universitātes Politikas zinātnes institūtā.[1] 1998. gadā ieguvis politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Latvijas Universitātē, 2013. gadā — vēstures zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.[3]

No 1995. līdz 1999. gadam strādājis Informācijas analīzes nodaļā, Nacionālo bruņoto spēku štābā un citās Latvijas Aizsardzības ministrijas struktūrās.[1] Pēc tam līdz 2000. gadam strādājis Latvijas Tehnoloģijas centrā, kur darbojies ar tiem Eiropas Savienības projektiem, kas orientēti uz zinātni.[1] Strādājis multivides uzņēmumā "RI Demo".[1]

2008. gadā kļuvis pazīstams ar dokumentālo filmu "Padomju stāsts", kas tikusi izrādīta gan Latvijā, gan ārzemēs vairākos kinofestivālos.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta vispirms maijā neveiksmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet vēlāk oktobrī ievēlēts 12. Saeimā. 2018. gada rudenī E. Šnore tika ievēlēts arī 13. Saeimā. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

2008. gadā saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[4] un 2009. gadā — ceturtās šķiras Igaunijas Māras Zemes krusta ordeni.[5][6]

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā rakstā “Mērķis: latviska Latvija”[7] E. Šnore pauda savu viedokli gan par Latvijā dzīvojošajiem krieviem, gan par krievu valodu. Viņaprāt, “…PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos”. Viņš arī piekrīt viedokļiem, ka “…ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti” un ka “…tieši krievu valoda ir Kremļa galvenais ierocis hibrīdkarā pret Baltiju”. E. Šnore secina, ka “…latviska Latvija <…> ir vienīgais ceļš uz pārtikušu, drošu un vienotu sabiedrību”.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Kristīne Matīsa. «Padomju stāsta fenomens». Kino Raksti. 12.—17. lpp. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  2. «Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014». Nacionalaapvieniba.lv. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  3. «Edvīns Šnore — 12. Saeimas vēlēšanas». Cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  4. «Zatlers dāļā valsts apbalvojumus». Tvnet.lv. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  5. «Šnore par “Padomju stāstu” saņem apbalvojumu no Igaunijas». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  6. «Edvīns Šnore». President.ee. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī. (igauniski)
  7. «Mērķis: latviska Latvija». nacionalaapvieniba.lv. Skatīts: 2019. gada 12. novembrī.