2005. gads

2005. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2005; MMV
Ab urbe condita	2758
Armēņu kalendārs	1454; ԹՎ ՌՆԾԴ
Asīriešu kalendārs	6755
Bahāju kalendārs	161—162
Bengāliešu kalendārs	1412
Berberu kalendārs	2955
Budistu kalendārs	2549
Birmiešu kalendārs	1367
Bizantiešu kalendārs	7513—7514
Ķīniešu kalendārs	甲申年 (Koka pērtiķis); 4701 vai 4641; — līdz —; 乙酉年 (Koka gailis); 4702 vai 4642
Koptu kalendārs	1721—1722
Etiopu kalendārs	1997—1998
Ebreju kalendārs	5765—5766
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2061—2062
- Shaka Samvat	1927—1928
- Kali Juga	5106—5107
Holocēna kalendārs	12005
Igbo kalendārs	1005—1006
Irānas kalendārs	1383—1384
Islāma kalendārs	1425—1426
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4338
UNIX laiks	1104537600—1136073599
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2005. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	1990 – 1999; 2000 – 2009; 2010 – 2019;
Gadi:	2002; 2003; 2004; 2005; 2006; 2007; 2008;

2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Šis gads bija:

Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.

Notikumi

Janvāris

5. janvāris — amerikāņu zinātnieks Maikls Brauns atklāja pundurplanētu Erīdu.
9. janvāris — Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
12. janvāris — tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
14. janvāris — Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
20. janvāris:
- Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
- Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
- Pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.

Februāris

1. februāris:
- par Nepālas premjerministru kļuva Giridža Prasads Koirala, nomainot Seru Bahāduru Deubu.
- Spānijas parlaments noraidīja Basku zemes valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju.
2. februāris — par Mozambikas 3. prezidentu tika iecelts Armandu Gebuza.
8. februāris:
- Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija;
- par Grieķijas prezidentu ievēlēts Karols Papulijs.
10. februāris:
- Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
- Saūda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
16. februāris — stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
22. februāris — Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 ballu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.

Marts

1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Tabare Vaskess.
3. marts — miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
20. marts — Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 ballu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.
24. marts — "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
25. marts — par Kirgizstānas prezidentu kļuva Kurmanbeks Bakijevs.
28. marts — Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 ballu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965. gada.

Aprīlis

2. aprīlis — miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
19. aprīlis — par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
24. aprīlis — Vatikānā notika pāvesta Benedikta XVI inaugurācija.
25. aprīlis — par Čehijas premjerministru kļuva Jirži Paroubeks.
26. aprīlis — starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
27. aprīlis — superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.

Maijs

5. maijs — Apvienotajā Karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
13. maijs — Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
15. maijs:
- Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
- Etiopijā notika vispārējās vēlēšanas.
19.—21. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elena Paparizu.
29. maijs — Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.

Jūnijs

Jūnijs — atklāti nelielās pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi — Nikte un Hidra.
1. jūnijs — Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
21. jūnijs — nesējraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.

Jūlijs

4. jūlijs — NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
7. jūlijs — Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot.
24. jūlijs — par Tour de France uzvarētāju kļūst Lānss Ārmstrongs.
26. jūlijs — Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.

Augusts

1. augusts — par Saūda Arābijas monarhu kļuva Abdulla Saūds.
12. augusts — palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
18. augusts — Viskonsinas štatā, ASV diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks.
29. augusts — Viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.

Septembris

11. septembris — par Albānijas premjerministru ievēlēts Sali Beriša.
18. septembris — Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.

Oktobris

8. oktobris — Kašmīrā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
12. oktobris — Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.

Novembris

8. novembris — Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc 12 dienu nekārtībām.
22. novembris — Angela Merkele kļuva par Vācijas kancleru.

Decembris

10. decembris:
- notika Starptautiskā Miera konference.
- tika atklāts pundurplanētas Erīdas vienīgais dabiskais pavadonis — Disnomija.
18. decembris — Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Moraless.
23. decembris — Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.

Dzimuši

25. februāris — Arda Gilers (Arda Güler), turku futbolists
19. aprīlis — Kobijs Meinū (Kobbie Mainoo), angļu futbolists
13. novembris — Lenī Joro (Leny Yoro), franču futbolists

Miruši

Janvāris

25. janvāris — Filips Džonsons (Philip Johnson), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906.)

Februāris

Janvāris

2. februāris — Maksis Šmēlings (Max Schmeling), vācu bokseris (dzimis 1905.)
10. februāris — Arturs Millers (Arthur Miller), amerikāņu dramaturgs (dzimis 1915.)
25. februāris — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (dzimis 1921.)

Marts

2. marts — Kendzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
3. marts — Rinuss Mihelss (Rinus Michels), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928.)
8. marts — Aslans Mashadovs (Аслан Али кӏант Масхадан), Ičkērijas prezidents (dzimis 1951.)

Aprīlis

2. aprīlis — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (dzimis 1920.)
5. aprīlis — Sols Belovs (Saul Bellow), ASV rakstnieks (dzimis 1915.)

Maijs

10. maijs — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
17. maijs — Džordžs F. Kenans (George F. Kennan), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904.)

Jūnijs

20. jūnijs — Džeks Kilbijs (Jack Kilby), ASV fiziķis, izgudrotājs, inženieris un pasniedzējs (dzimis 1923)

Jūlijs

17. jūlijs — Edvards Hīts (Edward Heath), britu politiķis (dzimis 1916.)

Augusts

1. augusts — Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
6. augusts — Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
16. augusts — Aleksandrs Gomeļskis (Александр Яковлевич Гомельский), krievu basketbola treneris (dzimis 1928.)
18. augusts — Elza Radziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1917.)

Septembris

14. septembris — Roberts Vaizs (Robert Wise), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (dzimis 1914. gadā)
20. septembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (dzimis 1908.)
25. septembris — Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)

Oktobris

24. oktobris — Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913.)

Novembris

5. novembris — Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
25. novembris — Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu autosportists (dzimis 1971.)

Decembris

5. decembris — Vladimirs Toporovs (Владимир Топоров), krievu filologs (dzimis 1928. gadā)
9. decembris — Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)

Nobela prēmijas

Ekonomikā — Roberts Aumans, Tomass Šellings
Fizikā — Rojs Glaubers, Džons Holls, Teodors Henšs
Fizioloģijā vai medicīnā — Robins Vorens, Breijs Māršals
Ķīmijā — Roberts Grabss, Ričards Šroks, Īvs Šovēns
Literatūrā — Harolds Pinters
Miera veicināšanā — Mohameds El Barādeī, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

Kalendārs

Janvāris

P	O	T	C	P	S	Sv
					1	2
3	4	5	6	7	8	9
10	11	12	13	14	15	16
17	18	19	20	21	22	23
24	25	26	27	28	29	30
31

Februāris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28

Marts

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30	31

Aprīlis

P	O	T	C	P	S	Sv
.
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30

Maijs

P	O	T	C	P	S	Sv
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31

Jūnijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
		1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30

Jūlijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30	31

Augusts

P	O	T	C	P	S	Sv
.
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30	31

Septembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30

Oktobris

P	O	T	C	P	S	Sv
					1	2
3	4	5	6	7	8	9
10	11	12	13	14	15	16
17	18	19	20	21	22	23
24	25	26	27	28	29	30
31

Novembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30

Decembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2005. gads

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	1990 – 1999 2000 – 2009 2010 – 2019
Gadi:	2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008