2010. gads

2010. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2010; MMX
Ab urbe condita	2763
Armēņu kalendārs	1459; ԹՎ ՌՆԾԹ
Asīriešu kalendārs	6760
Bahāju kalendārs	166—167
Bengāliešu kalendārs	1417
Berberu kalendārs	2960
Budistu kalendārs	2554
Birmiešu kalendārs	1372
Bizantiešu kalendārs	7518—7519
Ķīniešu kalendārs	己丑年 (Zemes vērsis); 4706 vai 4646; — līdz —; 庚寅年 (Metāla tīģeris); 4707 vai 4647
Koptu kalendārs	1726—1727
Etiopu kalendārs	2002—2003
Ebreju kalendārs	5770—5771
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2066—2067
- Shaka Samvat	1932—1933
- Kali Juga	5111—5112
Holocēna kalendārs	12010
Igbo kalendārs	1010—1011
Irānas kalendārs	1388—1389
Islāma kalendārs	1431—1432
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4343
UNIX laiks	1262304000—1293839999
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2010. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2000 – 2009; 2010 – 2019; 2020 – 2029;
Gadi:	2007; 2008; 2009; 2010; 2011; 2012; 2013;

2010. (MMX) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:
- sākās Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Zviedrijas;
- terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā Pakistānas ziemeļrietumos kādas volejbola spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku;
- vairākās Latīņamerikas valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība SUCRE.
- Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar Ķīnu.
4. janvāris — Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais Halīfa tornis.^[1]
12. janvāris — 7,0 balles stipra zemestrīce satricināja Haiti, izpostot galvaspilsu Portoprensu;^[2] bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.^[3]
15. janvāris — bija novērojams daļējs Saules aptumsums.

Februāris

7. februāris — Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Viktors Janukovičs.
12.—28. februāris — Kanādas pilsētās Vankūverā un Vistlerā notika 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.
18. februāris — valsts apvērsumā gāzts Nigēras prezidents Mamadū Tandža; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs Salū Džibo.
27. februāris — Klusajā okeānā pie Čīles krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;^[4] šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja cunami vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju.
28. februāris — Atlantijas vētra "Sintija" Eiropas rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,^[5] izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.^[6]

Marts

1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Hosē Muhika.
11. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Mikola Azarovs.
23. marts — nogrimstot Dienvidkorejas karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi Ziemeļkorejas torpēda.
29. marts — divu sieviešu izraisītos sprādzienos Maskavas metro bojā gāja 37 cilvēki.^[7]

Aprīlis

7. aprīlis — Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs pameta Biškeku un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva Roza Otunbajeva.
8. aprīlis — Prāgā ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu.
10. aprīlis — Smoļenskas aviokatastrofa: pie Smoļenskas pilsētas Krievijā lidmašīnas Tu-154 katastrofā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 96 cilvēki.^[8]
14. aprīlis:
- pastiprinājās Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Islandē, kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa;
- 7,1 ballu stiprā zemestrīcē Ķīnā gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes.
18. aprīlis — Ziemeļkiprā notika prezidenta vēlēšanas.
20. aprīlis — Meksikas līča naftas izplūdums: pēc sprādziena uz naftas platformas Deepwater Horizon sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki.
27. aprīlis — Standard & Poor's samazināja Grieķijas kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi.

Maijs

1. maijs—30. oktobris — Šanhajā, Ķīnā notika Expo pasaules izstāde.
2. maijs — Eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds nolēma piešķirt 110 miljadrus EUR palīdzībai Grieķijai.
8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelta Laura Činčilla. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā.
10. maijs — Filipīnās notika vispārējās vēlēšanas.
16. maijs — Dominikānā notika parlamenta vēlēšanas.
27. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Vācijas pārstāvētā Lēna Meiere-Landruta.
31. maijs — Izraēla uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut Gazas joslas blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā.

Jūnijs

9. jūnijs — Nīderlandē notika vispārējās vēlēšanas.
11. jūnijs — Kirgizstānas pilsētā Ošā nemieri pārauga etniskos konfliktos starp kirgīziem un uzbekiem; bojā gāja vismaz 195 cilvēki.
11. jūnijs—11. jūlijs — Dienvidāfrikas Republikā notika 2010. gada FIFA Pasaules kauss futbolā.^[9]
13. jūnijs — Japānas zondes Hayabusa kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas.
26.—27. jūnijs — Toronto notika G20 samits.
28. jūnijs — par Burundi prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts Pjērs Nkurunziza.
30. jūnijs:
- par Vācijas prezidentu ievēlēts Kristians Vulfs.
- par Filipīnu prezidentu kļuva Benigmo Akino III.

Jūlijs

1. jūlijs — sākās Beļģijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.
4. jūlijs — Polijas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Broņislavs Komorovskis.
11. jūlijs — Klusā okeāna dienvidu daļā bija novērojams pilns saules aptumsums.
15. jūlijs — Meksikas līča naftas izplūdums: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma.
29. jūlijs — Pakistānas ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes.

Augusts

6. augusts — karstuma viļņa ietvaros Baltkrievijā ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords.

Septembris

16. septembris — Afganistānā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

2. oktobris — Latvijā notika 10. Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja politiskā apvienība "Vienotība".
4. oktobris — Ungārijā alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti.
10. oktobris:
- Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.
- Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas.
15. oktobris — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa Gotarda bāzes tuneļa pirmā eja.
31. oktobris — Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Dilma Rusefa.

Novembris

7. novembris — Azerbaidžānā notika parlamenta vēlēšanas.
17. novembris — CERN pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies "sagūstīt" antimatēriju: 38 antiūdeņraža atomi tika noturēti sešas sekundes.
21. novembris — Eirozonas valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi Īrijai, lai novērstu tās finanšu krīzi.
23. novembris — Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejas pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti.
28. novembris:
- WikiLeaks publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu.
- Moldovā notika parlamenta vēlēšanas.

Decembris

2. decembris — NASA paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras DNS fosfora vietā tiek izmantots arsēns.
18. decembris — Arābu pavasaris: Tunisijā sākās protesti pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām.
19. decembris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
22. decembris — ASV Senāts ratificēja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju.

Miruši

Janvāris

12. janvāris — Zilda Arnsa (Zilda Arns), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā)
22. janvāris — Džīna Simonsa (Jean Simmons), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
27. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā)

Februāris

25. februāris — Vladislavs Galkins (Владислав Галкин), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā)

Marts

4. marts — Vladislavs Ardzinba (Владислав Арӡынба), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā)
13. marts — Žans Žozefs Sanfuršs (Jean-Joseph Sanfourche), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā)
27. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā)

Aprīlis

5. aprīlis — Vitālijs Sevastjanovs (Виталий Иванович Севастьянов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
10. aprīlis — Lehs Kačiņskis (Lech Aleksander Kaczyński), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā)
10. aprīlis — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski‎), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā)
21. aprīlis — Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch Torelló), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā)

Maijs

29. maijs — Deniss Hopers (Dennis Hopper), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)

Jūnijs

1. jūnijs — Andrejs Vozņesenskis (Андрей Вознесенский), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.)
14. jūnijs — Leonīds Kizims (Кизим Денисович), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
18. jūnijs — Žuze Saramagu (José Saramago), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.)
19. jūnijs — Manute Bols (Manute Bol), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.)
20. jūnijs — Roberto Rosato (Roberto Rosato), Itālijas futbolists (dzimis 1943.)
26. jūnijs — Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.)

Augusts

8. augusts — Patrīcija Nīla (Patricia Neal), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
14. augusts — Eibija Linkolna (Abbey Lincoln), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā)
22. augusts — Stjepans Bobeks (Стјепан Бобек), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā)
30. augusts — Fransisko Varaljo (Francisco Varallo), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā)
31. augusts — Lorāns Fiņons (Laurent Fignon), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā)

Septembris

24. septembris — Genādijs Janajevs (Геннадий Янаев), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
28. septembris — Arturs Penns (Arthur Penn), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
29. septembris:
- Tonijs Kērtiss (Tony Curtis), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
- Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā)

Oktobris

5. oktobris — Jānis Klovāns, Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā)
12. oktobris — Henriks Gureckis (Henryk Górecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
14. oktobris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
20. oktobris — Farūks Leghari (Farooq Leghari), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā)
27. oktobris — Nestors Kirhners (Néstor Kirchner), Argentīnas prezidents (dzimis 1940. gadā)
30. oktobris — Harijs Mulišs (Harry Mulisch), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)

Novembris

3. novembris — Viktors Černomirdins (Виктор Черномырдин), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
10. novembris — Dino De Laurentiss (Dino De Laurentiis), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
28. novembris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
29. novembris — Bella Ahmaduļina (Бе́лла Ахмаду́лина), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)

Decembris

13. decembris — Ričards Holbruks (Richard Holbrooke), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā)
15. decembris — Bleiks Edvardss (Blake Edwards), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā)
21. decembris — Enco Bearcots (Enzo Bearzot), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā)

Nobela prēmijas

Ekonomikā — Pīters Daimonds, Deils Mortensens un Kristofers Pisaridess
Fizikā — Andre Geims un Konstantīns Novosjolovs
Fizioloģijā vai medicīnā — Roberts Edvardss
Ķīmijā — Ričards Heks, Eiči Negiši un Akira Suzuki
Literatūrā — Mario Vargass Ljosa
Miera veicināšanā — Liu Sjaobo

Atsauces

↑ Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi, diena.lv, 04.01.2010.
↑ Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo Arhivēts 2010. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 13.01.2010.
↑ Haiti raises earthquake death toll to 230,000 Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)
↑ Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708, bbc.co.uk, 28.02.2010. (angliski)
↑ Storm batters Europe, at least 55 dead, cnn.com
↑ Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības Arhivēts 2010. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 28.02.2010.
↑ Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk? Arhivēts 2010. gada 1. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 29.03.2010.
↑ Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents Arhivēts 2010. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 10.04.2010.
↑ «FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī.

Kalendārs

Janvāris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30	31

Februāris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
.
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28

Marts

P	O	T	C	P	S	Sv
.
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30	31

Aprīlis

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30

Maijs

P	O	T	C	P	S	Sv
					1	2
3	4	5	6	7	8	9
10	11	12	13	14	15	16
17	18	19	20	21	22	23
24	25	26	27	28	29	30
31

Jūnijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30

Jūlijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30	31

Augusts

P	O	T	C	P	S	Sv
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31

Septembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
		1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30

Oktobris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30	31

Novembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30

Decembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
		1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2010. gads

[1] Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi, diena.lv, 04.01.2010.

[2] Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo Arhivēts 2010. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 13.01.2010.

[3] Haiti raises earthquake death toll to 230,000 Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)

[4] Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708, bbc.co.uk, 28.02.2010. (angliski)

[5] Storm batters Europe, at least 55 dead, cnn.com

[6] Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības Arhivēts 2010. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 28.02.2010.

[7] Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk? Arhivēts 2010. gada 1. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 29.03.2010.

[8] Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents Arhivēts 2010. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 10.04.2010.

[9] «FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2000 – 2009 2010 – 2019 2020 – 2029
Gadi:	2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013