Pāriet uz saturu

Aviācija Latvijā

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Latvijai ir bagāta vēsture aviācijā. 20. gadsimta sākumā aviatori, kā kara lidotājs Eduards Pulpe un aviokonstruktors Kārlis Irbītis, sniedza nozīmīgu ieguldījumu aviācijas agrīnā vēsturē, veidojot jaunas lidmašīnas.

Pašlaik visas aviācijas darbības pārrauga Civilās aviācijas aģentūra.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviatori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cukurs pie pašveidotas C6bis lidmašīnas

Herberts Cukurs uzbūvēja vismaz trīs paša izstrādātas lidmašīnas. 1937. gadā viņš veica 45 000 kilometru (24 000 jūdzes; 28 000 jūdzes) garu ceļojumu, apmeklējot Japānu, Ķīnu, Indoķīnu un Indiju, lidojot ar paša radīto koka monoplānu "Trīs zvaigznes" (reģistrācija YL-ABA). Lidmašīnu darbināja De Havilland Gipsy dzinējs.

Eduardam Pulpem atzītas piecas apstiprinātas gaisa uzvaras, lidojot Francijas Aéronautique Militaire un Krievijas Impērijas gaisa spēkos, pirms viņš tika nāvējoši ievainots 1916. gada 2. augustā.

Leitnantam Pēterim Eduardam M. Tomsonam provizoriski tiek atzītas 11 uzvaras. Pirms pievienošanās Latvijas Aviācijas grupai Latvijas Brīvības kara laikā dienējis Francijas, Krievijas un Padomju Krievijas gaisa spēkos.

lgerdam I. Teterim provizoriski atzītas sešas uzvaras, dienējot Krievijas Impērijas gaisa spēkos, pirms viņš tika nogalināts 1917. gada 28. februārī.

Agrā aviācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Johansons bijušā Priekules novada ģerbonī
  • 1670. gadā, Priekules pilsētā zviedru kalējs Toms Johansons esot izveidojis spārnus un nolidojis no Priekules baznīcas torņa apmēram 2 km, iespējams, būdams viens no pirmajiem gaisa transportlīdzekļa izgatavotājiem. Johansons salauza kāju, bet baznīca lidojumu nosodīja kā zaimošanu.
  • 1785. gadā latviešu mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis izgatavo pirmos gaisa balonus un divas reizes veiksmīgi demonstrē gaisa balona pacelšanos.
  • 1909. gadā T. Kalups Rīgā nodibina pirmo lidmašīnu ražošanas rūpnīcu.
  • 1910. gadā Teodors Meibaums pirmo reizi Latvijā lidmašīnai liek pacelties.
  • 1910. gadā Latvijā pirmais dzinējspēka lidojums (pilots A. Kuzminskis, lidojuma ilgums — 56 sekundes).
  • 1913. gadā pirmā lidmašīnas avārija. Imperiālās Krievijas flotes hidroplāns Sikorsky S-10, kas pacēlās Liepājā, zaudēja kontroli un 90 m no krasta avarēja Baltijas jūrā, noslīcinot pilotu Pjotru Vaksmutu, bet pasažieris guva smagus miesas bojājumus.[1]
  • 1920. gadā K. Viziņš pēc savas iniciatīvas nodibināja aeroklubu "Latvijas Aeroklubs".
  • 1925. gadā tiek dibināta lidmašīnu rūpnīca ,,Kristīna Bakmane”.[2][3][4]

Pirmie lidojumi ar motora lidmašīnām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais lidmašīnu lidojums. Zolitūde, 1910. gads
  • 1910. gada 6. jūlijā pirmais lidojums Latvijā. Vācijā ražots monoplāns. (pilots Teodors Meibaums, ilgums: 56 sekundes, augstums 8 metri).[4]
  • 1911. gada 5. martā pilots A. Kuzminskis nolido ar "Bleriot 9" 1 minūti un 50 sekundes, augstums 25 metri.
  • 1911. gada 6. martā pilots V. Smits ar "Sommer" nolido 3 minūtes, 44 sekundes, augstums 80 metri.
  • 1911. gada 10. martā pilots V. Smits nolido ar "Sommer" 9 minūtes, 37 sekundes, augstums 170 metri.[5]

Civilā aviācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilā aviācija laika posmā no 1945. līdz 1991. gadam

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aeroflot Ilyushin Il-14 lidmašīna Spilves lidostā.

Latvijā civilo aviāciju regulēja Latvijas civilās aviācijas pārvalde, kas atradās PSRS Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Komerclidojumiem no Rīgas izmantoja Spilves un Rumbulas lidlaukus, kā arī lidostu "Rīga” no 1974. gada. Komercaviācijā šajā laikā izmantoja lidmašīnas Li-2, Il-12, Il-14, Il-18, Tu-104, Tu-134, Tu-154, An-24, An-26, Jak-40. Plaši tika izmantota aviācija lauksaimniecībā agroķīmijas darbos. Latvijā bija ap 100 agroķīmijas lidlauku, kur izmantoja lidmašīnas An-2. Speciālajos aviācijas darbos izmantoja arī helikopterus Mi-2. Sanitārajā aviācijā izmantoja lidmašīnas Jak-12 un helikopterus Mi-2. Sporta aviācija bija DOSAAF pakļautībā un atradās Bauskas, Cēsu, Glūdas, Cīravas, Langaču lidlaukos.[2]

Civilā aviācija laika posmā no 1991. gada līdz mūsdienām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gada 1. oktobrī notika Latvijas civilās aviācijas pārvaldes sadalīšana trijās patstāvīgās struktūrās – valsts aviokompānijā, valsts lidlauku uzņēmumā un valsts uzņēmumā "Gaisa satiksmes vadības organizēšanas centrs”. Līdz ar to radās iespēja Latvijā veidot valsts un privātās aviosabiedrības. 1992. gadā valsts īpašuma akciju sabiedrība "Latvijas Aviolīnijas” (Latavio) bija viena no spēcīgākajām jaundibinātajām aviosabiedrībām, kas veica regulārus pasažieru pārvadājumus uz 13 dažādām Eiropas un Krievijas pilsētām. Dažādu ekonomisku un finansiālu faktoru ietekmes rezultātā, dažas no jaunizveidotajām aviosabiedrībām pārtrauca savu darbību, bet citas sekmīgi turpināja attīstību.

Latvijas aviācijas nozarē sekmīgi darbojas aviosabiedrība A/S, "Air Baltic Corporation" un galvenās privātās aviosabiedrības A/S "RAF-Avia", SIA "SmartLynx Airlines" un helikopteru aviosabiedrības SIA "Baltijas helikopters" un SIA "GM helicopters". Starptautiskos lidojumus nodrošina Starptautiskās lidostas - "Rīga", "Liepāja" un "Ventspils". Lidosta "Rīga" ir kļuvusi par vienu no vadošajām lidostām Baltijas valstīs. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un gaisa satiksmes organizēšanu veic valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS), kas savā darbībā izmanto modernu sakaru navigācijas un radiolokācijas līdzekļus un ES standartiem atbilstošas procedūras.[2]

Aviolīnijas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvas aviolīnijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds Galvenā bāze Bilde
AirBaltic Starptautiskā lidosta "Rīga"

AirBaltic in Riga International Airport

GetJet Airlines Latvia Starptautiskā lidosta "Rīga"
RAF-Avia Starptautiskā lidosta "Rīga"
SmartLynx Airlines Starptautiskā lidosta "Rīga"

Likvidētās aviolīnijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds Galvenā bāze Bilde Uzsāka darbību Beidza darbību
Alpha Express Airlines Starptautiskā lidosta "Rīga" 2012. 2017.
Baltic Express Line Starptautiskā lidosta "Rīga" 1993. 2001.
Concors Starptautiskā lidosta "Rīga" 1995. 2005.
Inversija Starptautiskā lidosta "Rīga" 1991. 2012.
LAT-ALAK Starptautiskā lidosta "Rīga" 1992 1997.
Latavio Starptautiskā lidosta "Rīga" 1992. 1996.
Latpass aviolīnijas Starptautiskā lidosta "Rīga" 1995. 2004.
Latvijas Gaisa Satiksmes Akciju Sabiedrība Spilves lidosta 1922. 1928.
PrimeraAir Nordic Starptautiskā lidosta "Rīga" 2014. 2018.
Riga Airlines Starptautiskā lidosta "Rīga" 1994. 2002.
Transeast Airlines Starptautiskā lidosta "Rīga"

Як-40 TransEast Airlines - Latavio YL-TRB

1993. 2008.
Valsts gaisa satiksme Spilves lidosta 1923. 1940.
VIP Avia Starptautiskā lidosta "Rīga"

YL-SKY Canadair Challenger CL.604 (7403710490)

2000. 2019.

Negadījumi un incidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2024. gada 19. jūnijā Skydive Latvia lidmašīna Pilatus PC-6/B2-H4 Turbo Porter 4 kilometrus no lidostas "Rīga" pazuda no radara. Pilots ziņoja par tehniskām problēmām un veica ārkārtas nosēšanos uz lauka.
  • 2024. gada 4. maijā Tecnam P2008 JC piedzīvoja dzinēja atteici un tika piespiests piezemēties uz autoceļa A1 pie Ādažiem. Abi pasažieri nav cietuši, bet lidmašīna ietriecās ceļa zīmē un guva nopietnus bojājumus kreisajā spārnā.
  • 2023. gada 8. martā airBaltic Airbus A220-300 cieta no skrejceļa novirzes no priekšgala riteņa Rīgas lidostā.
  • 2022. gada 4. septembrī privāts Cessna 551 avarēja Baltijas jūrā 37km no Ventspils. 4 gāja bojā.
  • 2022. gada 17. februārī Finnair reiss AY1107 novirzījās uz Rīgas lidostu, kad salonā tika pamanīta dūmu smaka.
  • 2021. gada 3. decembrī Air Baltic reiss BT102 cieta no skrējceļa novirzes.
  • 2021. gada 8. augustā ANBO II replika Cēsu lidlaukā zaudēja jaudu pacelšanās laikā. 1 gāja bojā.
  • 2021. gada 1. maijā SOCATA MS 894 A veicot nosēšanos Limbažu lidlaukā, nolūza priekšējās šasijas balsts un ritenis.
  • 2020. gada 1. septembrī Tecnam P2008 JC veicot pagriezienu pa kreisi par 180° Ādažu lidlauka 33. skrejceļa sākumā, gaisa kuģim nolūza priekšējās šasijas balsta stiprinājums.
  • 2020. gada 9. februārī helikopters R44 veica nosēšanos Rumbulas lidlaukā. Piezemēšanās laikā cietas nosēšanās dēļ salūza helikoptera šasijas kreisās puses priekšējā balsta daļa un ar astes stabilizatoru tas aizķēra lidlauka betona seguma virsmu.
  • 2019. gada 20. jūlijā lidmašīna Cessna TR182 veica nosēšanos Limbažu lidlaukā ar neizlaistām šasijām.
  • 2018. gada 24. septembrī Air Baltic reiss BT432 tuvojoties Rīgas lidostai, piedzīvoja sadursmi ar putniem. Lidmašīnai tika nodarīti bojājumi deguna aptvērējam.
  • 2018. gada 5. augustā airBaltic Bombardier CSeries CS300 kāpšanas laikā apkalpe saņēma RH dzinēja zema eļļas spiediena brīdinājumu. Lidojuma laikā dzinējs tika izslēgts. CS300 atgriezās atpakaļ kur piecēlās.
  • 2018. gada 8. jūlijā Bücker Bü-133C Jungmeister eļļas spiediens bija krities un nolēma veikt avārijas nosēšanos. Piespiedu nosēšanās laikā Dāviņu pagasta teritorijā lidmašīna sadūrās ar zemi. 1 gāja bojā.
  • 2018. gada 21. jūnijā Air Baltic reiss BTI7QX, nolaižoties Rīgā, piedzīvoja īslaicīgu skrejceļa novirzi.
  • 2017. gada 3. novembrī Air Baltic reiss BT360 brauca stāvvietā starptautiskajā lidostā Rīga, kad labās puses spārna gals ietriecās kāpņu telpas dzelzs stieņos.
  • 2017. gada 8. oktobrī privāts helikopters Robinson R44 Raven I ietriecās elektropārvades līnijas. 1 gāja bojā.
  • 2017. gada 17. februārī Boeing 737-500, kuru vadīja VIM Airlines, tika bojāta pacelšanās skrejceļa izbraukuma incidentā starptautiskajā lidostā Rīga, Latvijā.
  • 2016. gada 17. septembrī airBaltic reissam BT641 priekšējais ritenis netika pilnībā ievilkts pēc pacelšanās lidojuma, lidmašīna turpināja sadedzināt degvielu un vēlāk droši nosēdās atpakaļ pie RIX ar daļēji izslēgtu priekšējo pārnesumu.
  • 2016. gada 10. augustā PinkAir Cessna 550B Bravo nevarēja atbrīvot Rīgas 18. skrejceļu, jo plīsusi galvenā zobrata riepa. Rezultātā lidosta tika slēgta uz aptuveni 3 stundām, jo ​​radās grūtības ar gaisa kuģa vilkšanu.
  • 2016. gada 4. maijā viastroitel AC-4 Russia RA-0423A privātais planieris avarēja paceļoties Grīvas lidlaukā. 1 gāja bojā.
  • 2014. gada 28. decembrī privāts eksperimentāls IN-02 Neilgi pēc pacelšanās radās dzinēja atteice un tā avarēja. 1 gāja bojā. Lidmašīna bija privāti būvēta lidmašīna ar Subaru automašīnas dzinēju un propelleri.
  • 2014. gada 15. novembrī Flybe Nordic reiss FCM72TX pilotam bija procedūru trūkums, kā veikt amata pārņemšanu.
  • 2014. gada 15. novembrī Air Baltic reiss BTI34H pilotam bija procedūru trūkums, kā veikt amata pārņemšanu.
  • 2014. gada 8. septembrī Transaero reiss UN252 veica ārkārtas nosēšanos Rīgas lidostā, kad dzinējam bija problēmas.
  • 2014. gada 25. jūnijā pašveidots un nereģistrētais Jodel D-18 zaudēja kontroli, un lidmašīna ietriecās zemē. 1 gāja bojā.
  • 2014. gada 8. maijā privāts Pitts S-28B avarēja akrobātikas laikā. 1 gāja bojā.
  • 2013. gada 13. oktobrī Air Baltic reiss BTI416 kapteinis paziņoja, ka nejūtas labi. Viņš devās uz tualeti. Pa ceļam uz tualeti viņš nokrita uz grīdas un noģība.
  • 2013. gada 8. septembrī, Kandavā privāts Pegasus XL-Q ietriecās kokos un avarēja krūmos. 1 gāja bojā.
  • 2012. gada 13. novembrī Flying School Spilve Tecnam P2006T avarēja purvā darot tests "Dzinēja izslēgšana un atkārtota iedarbināšana". 2 gāja bojā.
  • 2012. gada 20. augustā SIA „TEKARA” Tecnam P92-JS veica ārkārtas nosēšanos uz Rīga-Ventspils šosejas Pūrē pēc dzinēja izslēgšenās.
  • 2012. gada 12. jūlijā HeliPro McDonnell Douglas MD 500E bija nodarīti bojājumi piespiedu nosēšanās laikā pie Kastīres
  • 2012. gada 6. jūlijā Aeroprakt firmas A-22 lidmašīna pēc dzinēja apstāšanās bija spiesta nosēsties ārpus Ādažu lidlauka. Veicot nosēšanos, tika daļēji sabojāta priekšējā statne un propellera lāpstiņa.
  • 2012. gada 19. maijā Boeing 737-500, kuru apkalpoja AirBaltic, pēc izlidošanas no lidostas Rīga kāpa, un ATC ļāva tai pacelties līdz FL230. Tajā pašā laikā lidmašīna Airbus A320, ko ekspluatēja Aeroflot, apbrauca nestabilizētas pieejas dēļ. Lidmašīnas laikā minimālais attālums starp abām lidmašīnām bija 2,2 NM.
  • 2012. gada 4. maijā FlyItalia MD3 Rider dzinēja problēmu dēļ veica avārijas nosēšanos uz lauka netālu no Jaunsvirlaukas.
  • 2012. gada 7. janvārī Ryanair Boeing 737-8AS nolaižoties Rīgas virzienā, sliktos laikapstākļos ar mērenu sniegu, uzrādītie gaisa ātruma (IAS) rādījumi sāka atšķirties.
  • 2011. gada 15. oktobrī Ādažu Aerokluba Zlín Savage Cruiser ultralight avarēja kukurūzā netālu no Turaidas un nodega. 2 gāja bojā.
  • 2011. gada 5. jūnijā Flylab Tucano Delta 3 lidmašīna veica treniņlidojumu Cēsu vecajā lidlaukā. Lidojuma laikā, veicot manevru, pilots netika galā ar gaisa kuģa vadību. Gaisa kuģis iekļuva grīstē un sadūrās ar zemes virsmu. 1 gāja bojā.
  • 2011. gada 21. maijā Comco Ikarus C42 Cyclone bija spiests nolaisties pie Jelgavas cukurfabrikas.
  • 2011. gada 18. februārī SIA „TEKARA” Tecnam P92-JS pārbrauca pāri skrējceļam Spilves lidostā.
  • 2010. gada 5. decembrī airBaltic Bombardier DHC-8-402Q Dash 8 bija problēmas ar iekšējo spiedienu un veica ārkārtas nosēšanos Rīgas lidostā.
  • 2010. gada 2. oktobrī Kvant 03S avarēja egļu mežā. 1 gāja bojā.
  • 2010. gada 10. maijā Aerospool WT-9 Dynamic nesasniedza skrejceļu un avarēja 200 metru attālumā no sliekšņa.
  • 2009. gada 10. jūnijā KLM Cityhopper Fokker 70 pacēlās un bija dzirdēts sprādziens. Fokker 70 apstājās un bija uzzināts ka bija putnu trieciens.
  • 2008. gada 16. augustā AirTraining Piper PA-31 Navajo bez autļaujas darīja trikus virs tukšas vietas Tukumā un avarēja Laustiķu pļavā. 1 gāja bojā.
  • 2008. gada 27. aprīlī SIA „PLAZMA-AB” Lilienthal X-32 Bekas zaudēja kontroli un avarēja netālu no Jūrmalas lidostas.
  • 2006. gada 12. septembrī SIA „AVIO Rīga” Aeroprakt A22 pacelšanās manevra laikā zaudēja ātrumu un zaudēja kontroli pār lidmašīnu un avarēja pie Ādažu lidlauka.
  • 2006. gada 28. jūnijā SIA ”Aeronavigācijas serviss. Mācību centrs” Cessna 152 trenējoties ietriecās zemē pie Ikšķiles. 2 gāja bojā.
  • 2005. gada 27. jūlijā Latvijas valsts robežsardzes helikopters Agusta-Bell 206B JRIII studentam pilotam neizdevās pietiekami samazināt helikoptera vertikālo un horizontālo lidojuma ātrumu, kā rezultātā helikoptera rotora lāpstiņas saskārās ar zemi un avarēja Grīvā.
  • 2005. gada 19. maijā Tyrolean Airways Fokker 100 lidmašīnas salonā bija paaugstināts spiediens. lidmašīna veica ārkārtas nosēšanos Rīgā.
  • 2005. gada 25. janvārī KESCO Bermuda Limited Raytheon 390 Premier 1 pārbrauca pāri skrējceļam Ventspils lidostā.
  • 2004. gada 12. jūnijā nesertificēts privāts Aeroprakt A-22 avarēja Andrejsalā, Rīgā. 2 gāja bojā.
  • 2002. gada 6. decembrī privāts Grumman American AA-5 Tiger aizķēra elektrības vadus un avarēja netālu no Spilves lidostas, vietas kur AA-5 Tiger piecēlās.
  • 2002. gada augustā privāts motodeltaplāns avarēja Mazsalacā. Avārijas iemesls bija pilota nemākulība, kā arī tehniskas nepilnības degvielas padeves sistēmā. 1 gāja bojā.
  • 2001. gada 29. jūlijā privāts helikopters paceļoties ietriecās elektropārvades līnijās un avarēja uz A2 šoseju. 2 gāja bojā.
  • 2000. gada 26. aprīlī Klaipeda Airlines Robinson R44 Clipper neatgriezeniski tika bojāta, kad tā nogāzās uz zemes.
  • 1996. gadā Latvijas gaisa spēku PZL-104 Wilga 35 avarēja un tika iznīcināta. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1995. gada 7. junijā Latvijas gaisa spēku Let L-410UVP piedalījās aviošovā Lielvārdes militārajā lidlaukā, kura laikā piloti mēģināja veikt nāves cilpas manevru, pēc otrā manevra lidmašīna vairs nav atguvusi līdzsvaru un ietriekusies zemē. 2 gāja bojā.
  • 1992. gada 25. martā divas Krievijas Gaisa spēku MiG-27D lidmašīnas, kas pacēlās no Lielvārdes lidlauka, avarēja Zvārdes poligonā un pie Aijažu ezera netālu no Lēdurgas. Abi iznīcinātāju piloti gājuši bojā. Avāriju vietās uzstādītie metāla memoriāli vēlāk pazuduši.[6][7]
  • 1992. gadā MiG-27M Flogger avarēja pie Rīgas. 1 gāja bojā.
  • 1992. gadā MiG-27M Flogger avarēja pie Rīgas. 1 gāja bojā.
  • 1990. gada 15. maijā iznomāts DOSAAF Rīgas aerokluba AN-2 nolaižoties tika neatgriezeniski bojāts smagās nosēšanās dēļ.
  • 1987. gada 22. maijā Aeroflot lauksaimniecības lidmašīna An-2 piecēlās Mārsnēnu lidlaukā un avarēja laukā Mārsnēnos, dzinēja atteices dēļ. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1986. gada 1. jūlijā 668 BAP PSRS Gaisa spēku Su-24 avarēja dzinēja aizdegšanās dēļ 6 km uz ziemeļrietumiem no Tukuma.
  • 1986. gada 27. martā PSRS gaisa spēku 886.ORAP lidmašīna Su-17M4 tuvojās Jēkabpils aviācijas bāzei. Tuvošanās laikā pilots zaudēja telpisko orientāciju un lidmašīna ietriecās zemē. 1 gāja bojā.
  • 1985. gada 9. janvārī Su-24 lidmašīna veica Tukumā avārijas nosēšanos.
  • 1983. gada 29. aprīlī Aeroflot lauksaimniecības lidmašīna AN-2 lidojot nelielā augstumā, lidmašīna aizķēra elektrības līnijas vadus un avarēja laukā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1981. gada 13. jūnijā Aeroflot lidmašīna An-2 dzinējs sabojājās neilgi pēc pacelšanās. Piloti izvēlējās atgriezties lidlaukā, bet lidmašīna zaudēja augstumu un stiprā vēja dēļ novirzījās uz degvielas noliktavu. 15 metru augstumā kreisais spārns sadūrās ar dīzeļdegvielas uzglabāšanas tvertnes jumtu, pēc tam lidmašīna ietriecās citā tvertnē un eksplodēja. 2 gāja bojā.
  • 1980. desmitgada vidū Il-76 ietriecās Spilves lidostas celtņa sienā manevrēšanas laikā.
  • 1979. gada 10. oktobrī avārijas nosēšanās laikā Tukumā, PSRS Baltijas kara flotes Su-24 nolūza lidmašīnas kreisais ritenis un lidmašīna sadega.
  • 1979. gada 18. maijā kara lidmašīna avarēja Daugavā pie Ķengaraga. Žurnālisti un aculiecinieki tolaik nebija zinoši par aviāciju, padomju vara centās slēpt avārijas, tāpēc šo aviokatastrofu konkrētie apstākļi paliek noslēpumā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1979. gada 22. martā Aeroflot reiss L-34 tuvojās Liepājas lidostai, lidmašīna nolaidās pārāk ātri, zem glisādes slīpuma. Autopilots tika izslēgts 180 m augstumā. Novirzīta pa labi no lokalizatora, vertikālais ātrums palielināts līdz 8 m/s. Piloti izmēģināja vizuālo kontaktu, nosvērās pa kreisi 60 m augstumā. Jaudas sviras pavirzījušās 60 m attālumā. Tu-134 ietriecās kokos 1690 m no skrejceļa sliekšņa, 155 m pa labi no viduslīnijas, 10-12 m augstumā. Pagriezās pa kreisi, 2 m augstumā ietriecās dzelzceļa uzbērumā, sadalījās un aizdegās. 4 gāja bojā.
  • 1971. gada 29. novembrī Aeroflot lidmašīna AN-2 veica lauksaimniecības apsmidzināšanu. Pēc tās pilots bez atļaujas izpildīja trikus, bet pēc brīža zaudēja kontroli, krita ar priekšgalu lejup un avarēja 3 kilometrus uz ziemeļiem no Alojas lidlauka. 1 gāja bojā.
  • 1967. gada 30. decembrī Aeroflot reiss L-51, tuvojoties Liepājas lidostai, lidmašīna glisādē ielidoja ar ātrumu 300 km/h un 300 metru augstumā, nevis ieteicamo 220 km/h 200 metru augstumā. Pilots mēģināja palēnināt ātrgaitas nolaišanos ar pretējo vilci, bet pēc tam uzsāka nokavētu pieeju. Apgrieziena laikā labais dzinējs nodrošināja vilci uz priekšu, bet kreisais palika atpakaļgaitā. Lidmašīna ripoja pa kreisi, atsitoties pret zemi 250 metrus no pieejas ceļa. Ar ievilktām riepām, kreisais propelleris saskārās ar zemi, pirms lidmašīna sasniedza augstumu. Pēc 140 metru pārvarēšanas lidmašīna ietriecās komunālo pakalpojumu stabā, pārraujot daļu no labā spārna. Pēc tam tā lidoja 1270 metrus, palielinot labo slīpumu, līdz smagi ietriecās 48 grādu leņķī. 43 gāja bojā.
  • 1961. gada 13. augustā Aeroflot lidmašīa Ilyushin Il-18B miglā pārbrauca pāri skrejceļam un nonāca pāri Daugavgrīvas šosejai.
  • 1954. gada 4. aprīlī PSRS Gaisa spēku La-15 lidmašīna avarēja dzīvojamo māju kvartālā Vecliepājā. 1 gāja bojā. Dzīvojamajās mājās gāja bojā 4 pieaugušie un 2 bērni.
  • 1952. gada 19. jūlijā Aeroflot lidmašīna Lisunov Li-2 veica treniņlidojumu no Spilves, kad apkalpe kļūdījās ar degvielas sistēmu, un abi dzinēji aizdegās. Lidmašīna zaudēja ātrumu, apstājās un avarēja lidostas perimetrā. 4 gāja bojā.
  • 1951. gada 22. jūnijā padomju flotes gaisa spēku lidmašīna avarēja pienākumu izpildes laikā, kad lidmašīna pēkšņi iekrita Baltijas jūrā netālu no Latvijas krasta. 1 gāja bojā.
  • 1951. gada 28. martā Aeroflot lidmašīna Lisunov Li-2 veica mācību lidojumu no Spilves, kad saskārās ar sliktiem laikapstākļiem. Piezemēšanās laikā stiprā lietū lidmašīna izslīdēja, un lidmašīna avarēja.
  • 1950. gada 8. aprīlī ASV Jūras kara flotes Consolidated PB4Y-2 Privateer darīja elektroniskās novērošanas lidojumu novērošanu padomju zemūdenēm. Privateer virs Baltijas jūras pārtvēra četri padomju iznīcinātāji La-11 un Privateer nošāva 15 km no Liepājas. 10 gāja bojā.
  • 1949. gada 7. martā 622 ShAP PSRS Gaisa spēku Jak-11 akrobātikas laikā ietriecās zemē. 2 gāja bojā.
  • 1947. gada 1. oktobrī PSRS Gaisa spēku lidmašīna avarēja pie Jelgavas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 24. maijā PSRS Gaisa spēku Yakovlev UT-2 avarēja netālu no Rīgas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 8 maijā Jelgavā, kad padomju karavīri, uzzinājuši par Vācijas kapitulāciju Otrajā pasaules karā, nepamatoti sāka šaut gaisā un trāpīja padomju lidmašīnā, noraujot tam spārnu un nošaujot to, Gaitis Grūtups min, ka šī bija pirmā aviokatastrofa par kuru sabiedrība uzzināja. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1945. gada 26. februārī Fw 190F-8 no III./SG 3. Luftwaffe kaujas eskadras grupas tika bombardēts un iznīcināts zemē, Sabiles lidlaukā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1945. gada 23. februārī I./JG 54 Luftwaffe Focke-Wulf Fw 190 A-8 tika bojāts nelabojami (pie 60%) vēdera nolaišanās laikā netālu no Apšeniekiem pēc dzinēja darbības traucējumiem.
  • 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas Jakovlev Jak-9 tika notriekts gaisa kaujā 25 km dienvidrietumos no Liepājas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas Jakovlev Jak-9 tika notriekts gaisa kaujā 25 km dienvidrietumos no Liepājas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas Jakovlev Jak-9 tika notriekts gaisa kaujā 15 km dienvidos no Liepājas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas Jakovlev Jak-9 tika notriekts gaisa kaujā 2 km rietumos no Liepājas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas Jakovlev Jak-9 tika notriekts gaisa kaujā 15 km dienvidos no Liepājas. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 14. janvārī 7./JG 54 Luftwaffe lidmašīna Fw 190A-8 WNr "white 11" bija piecēlusies Liepājas lidostā un lidoja uz rietumiem, pie Liepājas ostas, Fw 190A-8 ietriecās un avarēja kravas kuģa celtnī. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 14. janvārī 7./JG 54 Luftwaffe lidmašīna Fw 190A-6 WNr "white 8" avarēja un eksplodēja testa lidojumā. 1 gāja bojā.
  • 1945. gada 6. janvārī Fw 190A-5 "white 4" no 3./JG 54 Luftwaffe eskadras grupas lidmašīna piecēlās Sabiles lidlaukā un viņu kļūdaini nošāva ar vācu pretgaisa flak lielgabalu.
  • 1944. gada 27. decembrī divi 1./JG 54 Luftwaffe Focke-Wulf Fw 190 gaisa kaujas laikā mēģināja atgriezties Skrundas lidlaukā. Virs Dobeles notika abu Luftwaffe lidmašīnu sadursme. Abu lidmašīnu piloti gāja bojā.
  • 1944. gada 21. decembrī PSRS gaisa spēku Lavochkin La-7 neizdevās atgriezties no kaujas misijas Saldus apgabalā. Lidmašīna ir pazudusi līdz šai dienai. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 14. decembrī PSRS 47 ShAP Baltijas kara flotes Ilyushin Il-2 tika notriekts gaisa kaujā 10 km uz ziemeļiem no Liepājas. 2 gāja bojā.
  • 1944. gada 27. oktobrī Sarkanās armijas gaisa spēku lidmašīna avarēja Jelgavas novadā cīņu misijas laikā. 1 gāja bojā.
  • 1944. gada 14. septembrī 68 GvIAP PSRS gaisa spēku Bell P-39 Airacobra tika notriekts gaisa kaujā netālu no Rīgas. Lidmašīnu nevarēja atrast pēc avārijas. 1 gāja bojā.
  • 1944. gada 31. augustā PSRS Ilyushin Il-2 notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 31. augustā PSRS Ilyushin Il-2 notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 31. augustā PSRS Ilyushin Il-2 notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 29. augustā Luftwaffe Fieseler Fi-156 avarēja pie Džūkstes. Gāja bojā Pauls Laukss.
  • 1944. gada augusta beigās 1./SG 4 Luftwaffe Focke-Wulf Fw 190 avarēja austrumos no Ērgļiem, kad viņai iešāva ar pretgaisa lielgabalu. 1 gāja bojā.
  • 1944. gada 7. augustā 17 IAP PSRS gaisa spēku Bell P-39 Airacobra tika notriekta gaisa kaujā pie Skaistkalnes. 1 gāja bojā.
  • 1944. gada 22. jūlijā Ilyushin Il-2 tika notriekts virs Daugavpils. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 22. jūlijā Ilyushin Il-2 tika notriekts virs Daugavpils. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 22. jūlijā Ilyushin Il-2 tika notriekts virs Daugavpils. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1944. gada 14. maijā Zviedru gaisa spēku Caproni Ca.313 pārlidojot Baltijas jūru, lidmašīnu notrieca vācu Luftwaffe pilots. Ca.313 avarēja Baltijas jūrā 13 km attālumā no Ventspils. 1 gāja bojā.
  • 1943. gada 23. aprīlī Somu gaisa spēka Junkers Ju-88 A-4 avarēja Saulkrastos ceļā uz Somiju. 4 gāja bojā.
  • 1941. gada jūlijā PSRS gaisa spēku Douglas DC-2-115F iznīcināja vācu Luftwaffe, kamēr tas stāvēja uz manevrēšanas ceļa.
  • 1941. gada jūlijā Luftwaffe bumbvedējs Heinkel He-111 tika notriekts gaisa kaujā Daugavpils apgabalā laika starpā 1941. gada 10. līdz 19. jūlijam.
  • 1941. gada 28. jūnijā 9./KG 1 Luftwaffe Junkers Ju 88A-5 avarēja 1 km dienvidos no Ķekavas. 4 gāja bojā.
  • 1941. gada 22. jūnijā Padomju armijas 49. kaujas aviācijas pulka lidaparāts avarēja Daugavpils lidlaukā vai Līksnas lidlaukā. 1 gāja bojā.
  • 1940. gada septembrī PSRS gaisa spēku Lockheed 14-H2 Super Electra tika neatgriezteniski bojāta netālu no Rīgas.
  • 1940. gada 4. jūnijā Latvijas Aviācijas Pulka lidmašīna Stampe et Vertongen SV.5 Tornado avarēja paceļoties Gulbenes lidlaukā, lidmašīna iegāja virpulī un ietriecās zemē ar dzinēju ieslēgtu. 1 gāja bojā.
  • 1939. gadā lidmašīna, kas piederēja NSG 12 saskārās ar problēmām pacelšanās laikā, ieskrēja aizā un karājās kokos ar neskartu pilnu bumbas kravu un pilots būtībā nebija ievainots.
  • 1937. gada 18. jūnijā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Liepājā. Pilots izdzīvoja.
  • 1936. gada 5. decembrī nezināms veida militārais lidaparāts avarēja netālu no Rīgas. 1 gāja bojā.
  • 1935. gada 3. augustā Latvijas aviācijas pulka Letov Š-16L avarēja ar degunu lejup Liepājā.
  • 1931. gada 6. novembrī divi Latvijas jūru spēku hidroplāni Heinkel HE5a ietriecās veins otrā virs Liepājas. 6 gāja bojā.
  • 1931. gada 30. oktobrī treniņa lidojumā Spilves lidlaukā avarēja VEF I-12 lidmašīnā. 1 gāja bojā.
  • 1931. gada 19. jūlijā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna Martinsyde A.D.C.1 bija ceļā uz Daugavpils vasaras bāzi un pilots zemu lidoja pa Daugavu, pie Kokneses. Viņš notrieca tērauda konstrukciju celtnieku un smagi avarēja. 2 gāja bojā.
  • 1931. gada 27. maijā Krustpils 7. eskadra lidmašīna Airco DH.9A lidojot virs Kokneses piedzīvoja dzinēja atteici. Lidmašīna nolaidās pie Pļaviņu-Kokneses ceļa. Bojāta šasija, dzenskrūve un spārns. Remontēts Rīgā, atgriezts ekspluatācijā 1932. gada decembrī.
  • 1930. gada 5. augustā Latvijas armijas lidmašīna kļūdas dēļ ielidoja kājnieku šaušanas vingrinājumā netālu no Daugavpils.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka hidroplāns avarēja Liepājā pie mola. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja kokā Liepājā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Liepājas lidlaukā.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Priekšgals bija iznīcināts. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja ar priekšgalu lejup uz zāles pacēluma. Pilota liktenis nav zināms
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja un apkrita otrādi. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. 2 gāja bojā.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. desmitgadā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja un sadega liesmās. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1928. gada 26. augustā lidmašīna Letov Š-16 veica lidojumu Rīga-Cēsis-Vecgulbene-Daugavpils. Pēc pieturas Cēsīs, pilots lidoja riņķos ap sava tēva mājas, bet Š-16 lidoja pārāk zemu un avarēja netālu no Vaives. 3 gāja bojā.
  • 1928. gadā Fiat CR.1 avarēja Liepājas lidlaukā. 1 gāja bojā.
  • 1924. gada 15. oktobrī AS Latvijas Gaisa satiksmes Junkers F13 avarēja, sadega un tika iznīcināts. Pilota liktenis nav zināms.
  • 1930. gada 15. aprīlī lidmašīna Sopwith 1½ Strutter lidoja no Spilves uz Rēzekni, lai piedalītos Latgales akcijā, pie Kokneses lidmašīnai nācies veikt piespiedu nosēšanos, gūstot nelielus bojājumus.
  • 1920. gada 12. aprīlī lidmašīna Sopwith 1½ Strutter lidoja no Spilves uz Rēzekni, lai piedalītos Latgales akcijā, taču avarēja ceļā, pie Kokneses. 1 gāja bojā.
  • 1917. gada 27. augustā tika nošauts piesiets militārais gaisa balons virs Daugavpils vai Ikšķiles. (nav precīzi zināms)
  • 1916. gada 29. decembrī Vaiņodes dirižabļu lidostas Cepelīns Vācu armijas LZ 84 dirižablis bija spiests nolaisties mežā Ziemupē stipra apledojuma dēļ.
  • 1915. gada 25. janvārī Vācijas flotes dirižablis Parseval PL 19 tika nošauts no gaisa un avarēja 1,5 verstis no Liepājas krasta. 7 cilvēki bija noņemti no dirižabļa un kļuva par krievu karagūstekņiem, pārējie 23 gāja bojā.
  • 1913. gada 6. decembrī Imperiālās Krievijas flotes hidroplāns Sikorsky S-10, kas piecēlās Liepājā zaudēja kontroli un 90 m no krasta avarēja Baltijas jūrā. 1 gāja bojā.[8]

Gaisa satiksmes infrastruktūras Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvijas lidostas un lidlauki

Starptautiskās lidostas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir relatīvi izcilā lidostu infrastruktūra Baltijas reģionā. Lai gan tā nav tik plaša kā Rietumeiropas lidostas, tā pārspēj daudzu Austrumeiropas valstu standartus. Pašlaik valstī ir trīs komerciālās lidostas, kurās galvenā bāze ir Rīgas starptautiskā lidosta (RIX), kas ir pilnībā darboties starptautiskam satiksmes plūsmai.

Starp šīm lidostām izceļas Rīgas starptautiskā lidosta kā lielākā un aizņemtākā, aprīkota ar iespējām apkalpot dažādus starptautiskus lidojumus, gan pasažieru, gan kravu. Tās infrastruktūra atbilst dažādu lidmašīnu izmēriem, ieskaitot lielo dzinējus, ar skrejceļa garumu, kas spēj uzņemt šādas lielas lidmašīnas.

Liepājas starptautiskā lidosta (LPX) un Ventspils starptautiskā lidosta (VNT) arī veicina Latvijas aviācijas tīkla attīstību, lai gan to starptautiskās operācijas ir ierobežotākas salīdzinājumā ar Rīgu. Šīs lidostas galvenokārt apkalpo iekšzemes un reģionālos lidojumus, ar retākām starptautiskām saiknēm.

Attiecībā uz pasažieru skaitu Rīgas starptautiskā lidosta ir galvenais gaisa satiksmes veicinātājs Latvijā, kas pieredz pastāvīgu izaugsmi ar gadiem. Lai arī konkrētie skaitļi var atšķirties, šo lidostu kopējais pasažieru plūsma atspoguļo Latvijas pieaugošo nozīmi kā galamērķa un tranzīta punktu Eiropā.

Lidlauki Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heliporti Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dirižabļu ostas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vaiņode // Dirižabļu osta iznīcināta

Dirižabļu aviācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir bijušas vēsturiskas saites ar dirižabļiem, īpaši Pirmā pasaules kara laikā. Vaiņodes dirižabļu lidosta, kas pazīstama arī kā Vaiņodes gaisa kuģu osta, bija nozīmīga militārā bāze Latvijā, kas darbojās no 1916. gada maija līdz 1917. gada decembrim. Šī lidosta bija svarīga Vācu armijas operācijās Kurzemē un Daugavas frontē, nodrošinot dirižablus ar bāzi izlūkdarbībai un bombardējumiem pret Krievijas pozīcijām.

Vaiņodes lidostā tika stacionēti vairāki Vācijas kara flotes dirižabļi, piemēram, LZ 58, LZ 68, LZ 75, LZ 84 un SL 14. Šie dirižabļi veica svarīgus izlūkdarbības uzdevumus un piedalījās kaujās, nodrošinot gaisa klātbūtni un sniedzot militāro atbalstu. Angāri lidostā, piemēram, "Walhalla" un "Walther", nodrošināja dirižabļiem drošu novietojumu un uzturēšanu.

Tomēr vēsture arī liecina par negadījumiem, kas saistīti ar dirižabļiem Latvijā. Piemēram, 1916. gada 29. decembrī Vācijas ķeizariskās armijas dirižablis Zeppelin LZ 84 (LZ84), kas bija devies bombardēt Sanktpēterburgu, tika spiests nolaisties mežā Ziemupē sakarā ar stipru apledojumu, arī 1915. gada 25. janvārī Vācijas flotes dirižablis Parseval PL 19 bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos jūrā netālu no Liepājas, jo dirižablis cieta artilērijas bojājumus. Apkalpe tika saņemta kā krievu karagūstekņi.

Šodien Vaiņodes dirižabļu lidostas vēsturiskās atliekas un piemiņas vietas atgādina par šīs vietas nozīmi Latvijas vēsturē un tehnoloģisko attīstību gaisa transportā. Latvijā dirižabļi nav tik bieži sastopami vai izmantoti kā citur pasaulē, taču to vēsture un saikne ar valsts pagātni paliek svarīga un interesanta.[9]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Accident Sikorsky S-10 ,». aviation-safety.net. Skatīts: 2024-06-06.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Latvijas Aviācijas vēsture īsumā | Civilās aviācijas aģentūra». www.caa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-06.
  3. ↑ «Labs of Latvia». labsoflatvia.com (angļu). Skatīts: 2024-06-06.
  4. ↑ 4,0 4,1 «06.07.1910: Rīgā notiek pirmais veiksmīgais lidmašīnas lidojums Latvijā». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2024-06-06.
  5. ↑ «Latavio». www.lffb.lv (lv-LV). 2012-07-06. Skatīts: 2024-06-06.
  6. ↑ «Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē Krievijas militārās lidmašīnas - Militārais mantojums Tūrisms». Skatīts: 2024-10-25.
  7. ↑ «Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarējušās Mig-27D lidmašīnas - Militārā mantojuma Tūrisms».
  8. ↑ «Aviation Safety Network > ASN Aviation Safety WikiBase > Geographical regions index > ASN Aviation Safety Database results». aviation-safety.net. Skatīts: 2024-06-06.
  9. ↑ "Vaiņodes dirižabļu lidosta" (lv). Vikipēdija. 2024-02-12.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aviācija_Latvijā&oldid=4163762"