Valsts pārvaldes iestādes Latvijā
Šis raksts ir daļa no sērijas: Latvija — politika un valdība |
---|
Latvijas portāls |
Valsts pārvaldes iestāžu uzskaitījums Latvijā.
Pārvaldes iestāžu veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs.[1]
Tiešās pārvaldes iestādes — visas iestādes, kas juridiski pieder Latvijas Republikai. Ministrijas un citas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai ministram tieši pakļautas pārvaldes iestādes, un arī to padotībā esošas iestādes. Ministrijas ir tiešās pārvaldes augstākās iestādes, kuru kompetencē ir valsts politikas izstrāde un kas ir tieši padotas Ministru kabineta loceklim. 2010. gadā Ministru kabineta locekļu pakļautībā atrodas 99 un pārraudzībā — 133 tiešās pārvaldes iestādes.
Pastarpinātās pārvaldes iestādes — pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Attiecībā uz pastarpināto pārvaldi prioritāra ir šo institūciju autonomija, tāpēc padotība Ministru kabinetam attiecībā uz tām nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.[2]
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā, 2017. gadā 15% no iedzīvotājiem strādāja sabiedriskajā sektorā, 30% privātajā sektorā, bet 55% bija nenodarbināti.[3] Pavisam sabiedriskajā sektorā, 2019. gadā, Latvijā strādāja 290 065 cilvēku.[4]
Vispārējā valdības sektorā atrodas ap 223 000 cilvēku, jeb 11% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Kopumā valsts budžeta pārvaldes iestādes Latvijā nodarbina ap 60 000 cilvēku, no kuriem 11 300 cilvēku ir ierēdniecībā.[3][4]
- Sabiedriskajā sektorā 2019. gadā strādāja 290 065 cilvēku, no tiem:[4]
- Vispārējā valdības sektorā kopumā nodarbināja 223 298 cilvēkus, no tiem
- Valsts un pašvaldību budžeta iestādēs:
- Valsts — 60 251 (~3.2% no iedz. skaita) strādā ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs, ministriju padotības iestādēs un neatkarīgās iestādēs, kā Prokuratūra, Saeima, Valsts kontrole, Augstākā tiesa, un citās. Kopumā to ir 168.
- Pašvaldību — 116 229 strādā skolās, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs, u.c.
- Valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrībās strādā 47 891, to starpā ir:
- Valsts un pašvaldību budžeta iestādēs:
- Komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļām vismaz 50% apmērā nodarbina 62 839:
- Nodibinājumi, biedrības un fondi
- Latvijas dzelzceļš
- Latvijas Pasts
- Latvenergo
- Latvijas valsts meži
- Rīgas satiksme
- Rīgas namu pārvaldnieks
- u.c.
- Vispārējā valdības sektorā kopumā nodarbināja 223 298 cilvēkus, no tiem
Eiropas Savienībā pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita uz nodarbināto skaitu valstī, Francija ir pirmajā vietā ar 9,11%, Slovākija 8,40%, Zviedrija 7,14%, un Latvija pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita ieņem 4. vietu Eiropas Savienībā ar 6.96 % no kopējo nodarbināto iedzīvotāju skaita, pēc kā seko Igaunija — 6,06%, Lietuva 5,9%, Dānijā 5,26%, Somijā 4,35%.[4]
Valsts pārvaldes iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saraksts ar Latvijas ministriju padotībā esošām iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām (VAS, VSIA, u,c,),[5] kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD)[6]
- Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA)
- Valsts aģentūra "Latvijas Kara muzejs"
- Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC)[7]
- Jaunsardzes un informācijas centrs
- Nacionālie bruņotie spēki
- Nacionālā aizsardzības akadēmija
- Latvijas institūts (tiešā pārvaldībā)[8]
- Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB)[9][10]
- Centrālā statistikas pārvalde (CSB)
- Konkurences padome
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)
- Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK)[11][12]
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)[13]
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- AS “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekš VAS “Privatizācijas aģentūra”)
- AS Latvenergo (koncerns)
- AS "Sadales tīkls"
- AS Latvijas elektriskie tīkli
- AS Enerģijas publiskais tirgotājs
- OÜ Elektrum Eesti
- UAB Elektrum Lietuva
- SIA Latvijas standarts (LVS)
- SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs (LNMC)
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)[14]
- Iepirkumu uzraudzības birojs[15]
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija[16]
- Valsts Ieņēmumu dienests
- Valsts kase
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VAS Latvijas Loto (LL)
- VSIA Latvijas Proves birojs (LPB)
- VAS Valsts nekustamie īpašumi
- Iekšējās drošības birojs (IDB)
- Valsts drošības dienests (VDD)[17]
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs[18]
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs[19]
- Iekšlietu ministrijas poliklīnika
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
Tiešā pārvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA)
- Valsts izglītības satura centrs (VISC)
- Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD)
- Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)
- Latvijas Zinātnes padome (LZP)
- Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)
- Latviešu valodas aģentūra (LVA)
Studiju un zinātnes administrācija (SZA)(likvidēta 2020. gadā; apvienota ar VIAA)[20]- Aizkraukles Profesionālā Vidusskola
- Daugavpils Būvniecības Tehnikums
- Daugavpils Tehnikums
- Daugavpils Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola
- Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums
- Jelgavas Tehnikums
- Kandavas Lauksaimniecības Tehnikums
- Latvijas sporta muzejs
- Liepājas Jūrniecības Koledža
- Malnavas Koledža
- Murjāņu sporta ģimnāzija
- Ogres Tehnikums
- Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas Koledža
- Priekuļu Tehnikums
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Kuldīgas Tehnoloģiju un Tūrisma Tehnikums"
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Liepājas Valsts Tehnikums"
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Rīgas Tehniskā Koledža"
- Rēzeknes Tehnikums
- Rīgas 1. Medicīnas Koledža
- Rīgas 3. Arodskola
- Rīgas Celtniecības Koledža
- Rīgas Mākslas un Mediju Tehnikums
- Rīgas Stila un Modes Tehnikums
- Rīgas Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola
- Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni"
- Valmieras Tehnikums
- Ventspils Tehnikums
Atvasinātās publiskās personas pārvaldībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Organiskās sintēzes institūts
- Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
- Banku Augstskola
- Daugavpils Universitāte
- Latvijas Jūras akadēmija
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
- Latvijas Universitāte
- Latvijas Zinātņu Akadēmija
- Rīgas Tehniskā universitāte
- Vidzemes Augstskola
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda (BKT)
- VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (Daugavas stadions)
- VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums (RTRIT)
- SIA Sporta centrs Mežaparks (SCM)
- SIA Tenisa centrs Lielupe (TCL)
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- SIA Vides investīciju fonds (VIF)
- AS Augstsprieguma tīkls
- VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC)
Padotībā esošās iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valsts vides dienesta (VVD)
- Vides pārraudzības valsts birojs
- Latvijas Nacionālais Arhīvs (LNA)[21][22]
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP)[23][24]
- Nacionālais Kino centrs (NKC)[25]
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC)[26][27]
- Kultūras informācijas sistēmu centrs (KIS)[28][29]
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VSIA Dailes teātris (DailesT)
- VSIA Daugavpils teātris (DT)
- VSIA Jaunais Rīgas teātris (JRT)
- VSIA Kremerata Baltica (KB)
- VSIA Latvijas koncerti (LK)
- VSIA Latvijas Leļļu teātris (LLT)
- VSIA Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO)
- VSIA Latvijas Nacionālais teātris (LNT)
- VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB)
- VSIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO)
- VSIA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (RKT)
- VSIA Rīgas cirks (RC)
- VSIA Valmieras drāmas teātris (VDT)
- VSIA Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” (VAKL)
Padotībā esošās izglītības iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latvijas Mākslas akadēmija
- Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
- Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
- Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola
- Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola
- Profesionālās izglītības kompetences centrs Nacionālā Mākslu vidusskola
- Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
- Profesionālās izglītības kompetences centrs Ventspils Mūzikas vidusskola
- Rīgas horeogrāfijas vidusskola
- Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola
- Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola
- Jelgavas mūzikas vidusskola
- Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
- Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola
- Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola
- Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)[30] — tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)[31][32] — mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
- Valsts darba inspekcija (VDI)[33] — tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Vidzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VSIA Šampētera nams (ŠN)
Padotībā esošas iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)[34][35]
- Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)[36][37]
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB)
- VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA)
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:
- VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)
- VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU)
- VAS Latvijas dzelzceļš (LDz)
- VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS)
- VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA)
- VAS Latvijas Pasts (LP)
- VSIA Latvijas valsts ceļi (LVC)
- VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
- VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” (RIX)
- AS Pasažieru vilciens (PV)
- AS Ventas osta (VO)
- VSIA Autotransporta direkcija (ATD)
- SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL)
- Privāta kapitālsabiedrība: AS Air Baltic Corporation (80,05 % kapitāldaļu)
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Datu valsts inspekcija (DVI)[40]
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Patentu valde
- Uzņēmumu reģistrs
- Maksātnespējas kontroles dienests (agrāk Maksātnespējas Administrācija)
- Satversmes aizsardzības birojs (SAB)[41]
- Tiesu administrācija
- Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (UGFA)
- Valsts probācijas dienests
- Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB)
- Valsts Valodas Centrs (VVC)[42][43]
- Valsts zemes dienests (VZD)
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VAS Tiesu namu aģentūra (TNA)
- VSIA Latvijas Vēstnesis (LV)
- Nacionālais veselības dienests
- Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Valsts asinsdonoru centrs
- Valsts sporta medicīnas centrs
- Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
- Veselības inspekcija
- Zāļu valsts aģentūra
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Latvijas Antidopinga birojs
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VSIA Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca (APNS)
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS)
- VSIA Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži" (BPNS “Ainaži”)
- VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (DPNS)
- VSIA Iekšlietu ministrijas poliklīnika (IMP)
- SIA Ludzas medicīnas centrs (LMC)
- VSIA Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" (Vaivari)
- VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)
- VSIA Piejūras slimnīca (PJS)
- SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS)
- VSIA Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC)
- VSIA Slimnīca "Ģintermuiža" (ĢM)
- SIA Lielstraupes pils (SNS)
- VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca (SPNS)
- VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS)
Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Padotībā esošas iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dabas aizsardzības pārvalde
- Latvijas Nacionālais dabas muzejs
- Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)[44][45]
- Nacionālais botāniskais dārzs
- Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI)
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VAS Elektroniskie sakari[46] — nodrošina radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldību.
- Lauku atbalsta dienests (LAD)
- Valsts meža dienests (VMD)
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Lauksaimniecības datu centrs (LDC)
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
- Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
- Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
- Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
- Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR"
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ)
- VSIA Meliorprojekts
- SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
- AS Latvijas valsts meži (konsolidēts)
- SIA Jaunmoku pils
Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Pārresoru koordinācijas centrs
Valsts kanceleja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Citas institūcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
- Latvijas Republikas Saeima
- Latvijas Republikas Satversmes tiesa
- Latvijas Republikas Augstākā tiesa
- Latvijas Republikas Valsts kontrole
- Latvijas Banka
- Centrālā vēlēšanu komisija
- Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)
- Tiesībsarga birojs
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK)[49]
- Eiropas Parlaments Informācijas birojs Latvijā
- Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
- Eiropas Savienības portāls "Europa"
Citas kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (konsolidēts) — 40 % Finanšu ministrija; 30 % Ekonomikas ministrija; 30 % Zemkopības ministrija[50]
- KS "Imprimatur Capital Seed Fund" (100 %)
- KS "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" AIF (100 %)
- KS "Commercialization Reactor Pre-seed Fund" AIF (100 %)
- KS "Overkill Ventures Fund I AIF" (100 %)
Izmantotie saīsinājumi:
- SIA — Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
- AS — Akciju sabiedrība
- VAS — Valsts akciju sabiedrība
- VSIA — Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
- VA — Valsts aģentūra
- KS — Komandītsabiedrība
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Republikas Satversme».
- ↑ «Latvijas Republikas Ministru Kabinets: Valsts pārvaldes politika». tap.mk.gov.lv. Skatīts: 2021-03-30.
- ↑ 3,0 3,1 lvportals.lv. «Cik liela ir valsts pārvalde - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-30.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «VALSTS PĀRVALDĒ NODARBINĀTO SKAITS (2019)». Valsts kanceleja.
- ↑ «Parskats_par_valsts_kapitalsabiedribam_un_dalam_2018_gada_atverums(1).pdf». Pārresoru koordinācijas centrs.[novecojusi saite]
- ↑ «Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Latvijas institūta nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Būvniecības valsts kontroles birojs». www.bvkb.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Aktualitātes». www.latak.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Patērētāju tiesību aizsardzības likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts drošības dienests». vdd.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-28. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Iekšlietu ministrijas informācijas centrs». www.ic.iem.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «VIAA pārņem studiju kredītu administrēšanas funkciju». Valsts izglītības attīstības aģentūra. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-28. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Latvijas Nacionālais Arhīvs». www.arhivi.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Latvijas Nacionālā arhīva nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde». www.nkmp.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Nacionālais Kino Centrs» (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākums». Latvijas Nacionālais kultūras centrs (angļu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Kultūras informācijas sistēmu centrs». www.kis.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Nodarbinātības valsts aģentūra». www.nva.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Par mums | Sociālās integrācijas valsts aģentūra». www.siva.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Valsts darba inspekcija». www.vdi.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Latvijas dz. administrācija -Aktualitātes». www.vda.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-03-30.
- ↑ «Latvijas dz. TI». www.vdzti.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «KP soda VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrību SIA “LDZ CARGO” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu | Konkurences padome». www.kp.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Par licences pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LDZ Cargo"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Datu valsts inspekcija». www.dvi.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Satversmes aizsardzības biroja likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Nolikums». vvc.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts valodas centra nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Valsts reģionālās attīstības aģentūra». www.vraa.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Kas mēs esam?». www.vases.lv (latviešu). 2016-04-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-15. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Par mums | Valsts administrācijas skola». www.vas.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-03.
- ↑ «Valsts administrācijas skolas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-03.
- ↑ «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Vēsture | ALTUM». altum.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.