Dundagas novads

Dundagas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Dundaga
Kopējā platība:	676,4 km2
• Sauszeme:	667,7 km2
• Ūdens:	8,6 km2
Iedzīvotāji (2021):	3 487
Blīvums (2021):	5,2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Dundagas pagasts Kolkas pagasts
Mājaslapa:	www.dundaga.lv
Dundagas novads Vikikrātuvē

Dundagas novads (lībiešu: Dūoņig mōgõn) bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos. Robežojās ar Ventspils, Talsu un Rojas novadiem, kā arī 36 km garumā ar Baltijas jūru un Rīgas līci. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Talsu rajona Dundagas un Kolkas pagastam. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs bija Dundagas ciems. Pēc 2021. gada reformas ietilpst Talsu novadā.

Klimats

Šlīteres Zilie kalni nosacīti ir klimata robeža Dundagas novadā. No Šlīteres Zilo kalnu kraujas uz dienvidiem Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā nokrišņu daudzums ir 650–750 mm gadā, gada vidējā gaisa temperatūra par aptuveni 0,6° zemāka nekā piegulošajās teritorijās. Bezsala periods ilgst aptuveni 140 dienas.

Piejūras zemienē ir mēreni silts un mitrs klimats ar izteiktu jūras ietekmi. Vasaras ir relatīvi vēsas (jūlija vidējā temperatūra 16,3°C). Ziemas maigas (februāra vidējā temperatūra -3,5°C), mākoņainas, ar nepastāvīgu sniega segu, biežiem atkušņiem, piekrastē arī ar biežu miglu. Piejūras klimatam raksturīga minimālo temperatūru sasniegšana februārī, nevis janvārī. Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Tiešā jūras robežas tuvumā vēja ātrums ir vidēji par 5,5 m/s lielāks nekā iekšzemē. Nokrišņu vidējais daudzums ir 568 mm gadā, un tas ir viens no vissausākajiem apgabaliem Latvijā. Gadā vidēji ir 77 saulainas dienas, bet saules spīdēšanas ilgums nepārsniedz 920 stundas gadā. Augsnes sasaluma vidējais dziļums ir tikai 18 cm, bet sniega sega ir nenoturīga un parasti izveidojas tikai janvārī. Tās vidējais biezums 4 – 14 cm.

Piekrastē jūras ūdens vidējā gada temperatūra ir 7,3°C, bet reģistrēts arī 25,6°C silts ūdens. Jūras līmeņa svārstības nepārsniedz ±1 metru.

Reljefs

Šlīteres Zilie kalni

Novada dabas īpatnības nosaka atrašanās divos būtiski atšķirīgos fizioģeogrāfiskajos rajonos — Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā. Teritorijas raksturīgākās iezīmes ir lieli mežu masīvi, purvi un slapji zālāji, plaša laukakmeņu izplatība. Novada reljefs formu ziņā nav īpaši kontrastains.

Piejūras zemienes daļas veidošanās ir saistīta ar pēcleduslaikmeta Baltijas jūras senāko stadiju baseinu darbību. Absolūtie augstumi svārstās no 5 m līdz 10 m virs jūras līmeņa. Tas ir tipisks abrāzijas—akumulācijas līdzenuma reljefs. Baltijas ledus ezera laikā šeit ir valdījuši seklas jūras piekrastes apstākļi. Sakarā ar ūdens mazcaurlaidīgas morēnas un pamatiežu seklumu, teritorija ir mitra, vietām purvaina.

No Dundagas pacēluma šo teritoriju atdala Šlīteres Zilo kalnu krauja, kuras relatīvais augstums vietām pārsniedz 30 m, bet slīpums ir 30—45°. Šlīteres krauja sakrīt ar Baltijas ledus ezera seno krastu un lokālo zemes garozas lūzumu. Krauja ir īpaši interesanta reljefa forma ar lielu estētisko vērtību, sevišķi pie Šlīteres.

Pārējo novada teritorijas daļu aizņem Dundagas pacēlums, kuru no Vanemas pauguraines atdala Rojas upes ieleja. Pacēluma virsmu veido lēzeni viļņots morēnas līdzenums, bet dienvidu daļā arī limnoglaciālie līdzenumi. Dundagas pacēlums ir tipiska cokolaugstiene, kas veidojusies pēdējā kontinentālā Valdaja apledojuma eksarācijas darbības rezultātā. Vidējie absolūtie augstumi ir 50—60 m virs jūras līmeņa, atsevišķās vietās — ap 90 m. Daļa šī pacēluma lēzenās daļas ir bijusi pārveidota pēcleduslaikmeta limnoglaciālo procesu rezultātā.

Ūdeņi

Novada teritorijas ietilpst Ventas baseina apgabalā, un tajā nav ne lielu upju, ne ezeru. Ūdeņu teritorijas aizņem 789 ha, jeb 1,2% lielu novada platību, savukārt 13,4 ha veido zeme zem zivju dīķiem.

Novada teritorijā ietilpst 6 Ventas apgabala virszemes ūdensobjekti, no kuriem lielākās platības aizņem Baltijas jūras (Irbe-Roja) un Pāces ūdensobjekti, bet mazākas teritorijas Lonastes, Raķupes, Rojas un Stendes ūdensobjekti. Pārsvarā šajos ūdensobjektos ietilpstošās upes ir tipiskas līdzenuma upes ar vāji izveidotām ielejām, kuru augšteces galvenokārt atrodas Dundagas pacēluma centrālajā daļā.

Lielākās upes Baltijas jūras (Irbe-Roja) ūdensobjektā ir Mazirbe, Pitragupe, Pilsupe un Milzgrāvis, Pāces ūdensobjektā Pāce, Alakste un Štēburgupe, Lonastes ūdensobjektā Ostupe, Raķupes ūdensobjektā Raķupe, bet Rojas ūdensobjektā Jaunarāja.

Piekrastes ciemos dažādos laika periodos un apjomā ir ierīkoti grāvju tīkli, no kuriem daudzi ir aizbiruši, aizauguši un nepilda savas funkcijas. Vairākās vietās ciemu teritorijās nefunkcionē noteces uz jūru, jo daudzu gadu laikā tās aizpūstas ar smiltīm, un to vietās izveidojušās priekškāpas. Dabā esošo grāvju uzturēšana jāveic regulāri, novācot apaugumu un ūdensteces aizsērējumu.

Lielākās ūdenstilpes novadā ir mākslīgie dīķi Dundagas pagastā: Pāces dīķis (32 ha), Stirniņu dīķis (26 ha), Kaļķu dīķis (22 ha) Dundagas dīķis (12 ha) un Pāces dzirnavezers (8,5 ha).

Kolkas pagastā lielākās ūdenstilpes ir dabīgās ūdenskrātuves – ezeri: Lielais Pēterezers (2,9 ha), Mazais Pēterezers (0,8 ha) un Pižezers (Vecezers) (1 ha), kas ir tipiski piejūras ezeri un izvietojas parelēli krasta līnijai izvietotās vigu ieplakās. Lielākās mākslīgās ūdenskrātuves Kolkas pagastā ir Vaides dīķis un Zēņu dīķis.

Dundagas novadam ir 36 km gara piekrastes un pludmales teritorija, un tas robežojas gan ar Rīgas līci (Rīgas līča mēreni atklāto smilšaino krastu), gan atklāto Baltijas jūru (dienvidaustrumu atklāto smilšaino krastu).

Purvi

Purvi aizņem 3051,3 ha, jeb 4,5% lielu novada teritoriju. Lielākais pēc platības ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas Kolkas pagasta un Slīteres Nacionālā parka teritorijā. Dundagas pagasta teritorijā atrodas trīs lieli sūnu purvi — Piltenes purvs (284 ha), Rukšu purvs (95 ha) un Sausteres purvs (68 ha).

Bažu un Rukšu purvs atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās, līdz ar to kūdras ieguve tajos ir aizliegta. Pašlaik no visiem purviem kūdras ieguve notiek tikai Piltenes purvā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Novadā atrodas samērā daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - viens nacionālais parks, 7 dabas liegumi, 26 mikroliegumi, 78 dabas pieminekļi, kuru skaitā ir aptuveni 69 dižkoki, viena aleja, 8 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ar 3 dižakmeņiem. Slīteres Nacionālais parks (bez jūras teritorijas) kopā ar 7 dabas liegumiem aizņem 27,7% no novada teritorijas.

Vēsture

Dundagas novads līdz 13. gadsimtam atradās Kursas Vanemas zemes ziemeļos, ko pārsvarā apdzīvoja līvi. 1237. gadā Dundagas novadu savā pārvaldībā ieguva Rīgas bīskapija, 1245. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs to piešķīra Rīgas domkapitulam. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordenis vienojās, ka Dundaga (latīņu: Donedange) paliks Rīgas domkapitula pārvaldē.

1310. gadā pilsnovadu pārvaldīja Dundagas fogts Johans, 1359. gadā to ieņēma Livonijas ordenis, 1389. gadā Kurzemes bīskapijas karaspēks, bet 1434. gadā Rīgas domkapituls pilsnovadu pārdeva Kurzemes bīskapam. 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Piltenes mantojuma kara Dundagas pilsnovads 1585. gadā kļuva par Polijas karaļa "kroņa" lēni (Piltenes apgabala sastāvā). No 1818. gada Kurzemes guberņas sastāvā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu ar Āžu, Ģibkas, Ģibzdes, Kaļķu, Kolkas, Ķurbes, Laukmuižas, Slīteres, Sūdes, Valpenes pusmuižām un Dundagas mācītājmuižu atsavināja un sadalīja 964 vienībās 11 799 ha kopplatībā. Pēc 1990. gada izveidoja Dundagas un Kolkas pagastus, 2009. gadā, tos apvienojot, tika izveidots Dundagas novads.

Teritoriālais iedalījums

Novadu veido Dundagas (557,2 km²) un Kolkas pagasti (117,9 km²).

Apdzīvotās vietas

Dundagas pagasta teritorija ir sadalīta teritoriālos ciemos, par pamatu ņemot vērā īpašumu iedalījumu ciemos 1939. gadā - līdz ar to visa pagasta teritorija ir iedalīta 38 šādos teritoriālos ciemos, kam ir precīzi noteiktas robežas un piesaistītas apdzīvotās mājas. Vairumā gadījumu vārdam "ciems" ir vietvārda statuss. Dundagas pagastā ciema statusam – kā blīvās apbūves teritorijām – atbilst apdzīvotās vietas Dundaga, Jaundundaga, Kaļķi, Neveja, Pāce un Vīdale. Pārējā Dundagas pagasta teritorijā raksturīgais apdzīvojuma veids ir viensētas vai retinātas viensētu grupas.

Kolkas pagasta teritorijā atrodas astoņi ciemi: Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Uši. Pagasta apdzīvojuma īpatnība ir tā izvietojums šaurā piekrastes joslā, kas vēsturiski saistīts ar dabas apstākļu īpatnībām un iedzīvotāju nodarbošanos. Piejūras ciemos saimnieciskā darbošanās vēsturiski bijusi saistīta galvenokārt ar jūru – zvejniecību, jūrniecību, vēlāk arī ar atpūtu. Turklāt tūlīt aiz samērā sausās un dzīvošanai piemērotās kāpu joslas sākas purvi un mitri meži.

Divos novada lielākajos ciemos Dundagā un Kolkā kopā dzīvoja apmēram 53% no visiem novada iedzīvotājiem. Abos ciemos ir daudzdzīvokļu mājas un pietiekoši labi attīstīta inženierinfrastruktūra. Vairumā zvejniekciemu saimnieciskā dzīve vairs nenotiek. Tomēr vasarā iedzīvotāju skaits Kolkas pagasta ciemos palielinās apmēram 4,5 reizes. Tā kā lielas novada teritorijas aizņem meži un purvi, tad viensētas blīvāk ir izvietojušās gar valsts un pašvaldību autoceļiem.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	igauņi	ebreji	vācieši	čigāni	pārējie (g.k. lībieši)	nenosaka
2000	5444	5112	144	25	49	18	29	3	0	nez.	6	58	nez.
2011	4228	4011	84	18	28	10	19	4	0	nez.	8	30(lībieši),16 pārējie	nez.

Dundagas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4054)			94.9%
Krievi (96)			2.2%
Cita tautība (124)			2.9%

Pašvaldība

Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām par Dundagas novada domes priekšsēdētāju kļuva Aldonis Zumbergs ("Novadnieki"), bet 2011. gadā viņa vietā stājās Gunta Abaja ("Tavam novadam"). No 2013. gada Dundagas novada domes priekšsēdētājs ir Gunārs Laicāns ("Strādāsim kopā"). 2017. pašvaldību rezultāti norādīti tabulā.

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Mūsu cilvēkiem	836	52.28	5
Strādāsim kopā	470	29.39	3
Mūsu novadam	271	16.95	1

Tautsaimniecība

Galvenās uzņēmējdarbības nozares Dundagas novadā ir mežizstrāde, kokapstrāde, tradicionālā lauksaimniecība, piena lopkopība, piena pārstrāde, zivsaimniecība un tūrisms.

2011. gada 31. decembrī Dundagas novadā bija reģistrēts 431 patstāvīgais uzņēmums, individuālie komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, no kuriem 82% Dundagas pagastā un 18% Kolkas pagastā. Tikai 60% no reģistrētajiem uzņēmumiem bijuši aktīvi tirgus sektora dalībnieki, līdz ar to reālā uzņēmējdarbības aktivitāte novadā vērtējama kā samērā vāja.

Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto strādnieku skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA "Gabriēla", piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga", SIA "Līcis 93", SIA "Tonuss un partneri", SIA "ICO", SIA "Ints", SIA "Dundagas meži" un SIA "Dundaga".

Izglītība

Pirmsskolas izglītība Dundagas novadā pieejama Dundagas pirmsskolas izglītības iestādē „Kurzemīte” un Kolkas pirmsskolas izglītības iestādē „Rūķītis”.

Vispārējo izglītību skolēni iegūst Dundagas vidusskolā, Kolkas pamatskolā un Mazirbes internātpamatskolā.

Profesionālās ievirzes kultūrizglītību var iegūt Dundagas Mākslas un mūzikas skolā.

Sports

Lielākās iespējas nodarboties ar sportu ir novada lielākajās apdzīvotajās vietās Dundagā un Kolkā.

Dundagas vidusskolā atrodas sporta zāle, kurā notiek sporta nodarbības skolēniem, kā arī dažādi sporta pasākumi. Pie abām Dundagas vidusskolas ēkām ir iekārtoti sporta laukumi.

Kolkas pamatskolā sporta zāle atrodas trešajā stāvā un, pēc ekspertu slēdzieniem, tajā nav iespējams organizēt nodarbības ar dinamiskām slodzēm. Ir pabeigta būvniecības 1. kārta Kolkas sporta zālei pie Kolkas pamatskolas, diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ tās būvniecība ir apstājusies. Kolkā pie pamatskolas iekārtots sporta laukums, bet atsevišķi novietots zvejnieku kolhoza padomju gados iekārtotais stadions.

Atsevišķs mazāks sporta laukums iekārtots pie Mazirbes internātpamatskolas, savukārt Kaļķos un Vīdalē iekārtoti laukumi pludmales volejbolam.

Kultūra

Novadā darbojas sekojoši kultūras centri: Dundagas Kultūras pils, Kolkas Tautas nams, Līvu Tautas nams, Līvu centrs "Kūolka", Vīdales saieta nams.

Novadā ir izveidota Dundagas novada Centrālā bibliotēka, kurai ir struktūrvienības Kaļķos, Kolkā, Mazirbē un Vīdalē. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam salīdzinoši aktīvākās ir bibliotēkas Dundagā un Kolkā.

Novadā darbojas akreditēts muzejs "Kubalu skola – muzejs", kas apsaimnieko valsts aizsargājamo kultūras pieminekli Kubeles (Kubalu) skola, tā sētu un tuvāko apkārtni.

Reliģija

Novadā savos dievnamos darbojas luterāņu draudzes Dundagā, Kolkā un Mazirbē, pareizticīgo draudzes Kolkā un Dundagā un baptistu draudzes Dundagā un Pitragā. Katoļu draudzes darbojas Dundagā un Kolkā (katoļu baznīcā), draudze "Prieka Vēsts" — Dundagā.

Ievērojami novadnieki

• Ludvigs Adamovičs (1884-1943), mācītājs un valsts darbinieks
• Viktors Bertholds (1921-2009), lībiešu valodas pratējs
• Pēteris Dambergs (Pētõr Damberg, 1909-1987), lībiešu valodnieks un dzejnieks
• Ernests Dinsbergs (1816-1902), pedagogs, dzejnieks un publicists
• Nikolajs Drejers (1888-1919), jūrnieks
• Arvīds Blūmentāls (1925-2006), dēkainis
• Grizelda Kristiņa (1910-2013), lībiešu valodas pratēja
• Heinrihs Kupfers (Heinrich Kupffer, 1814-1897), luterāņu mācītājs
• Dzidra Ritenberga (1928-2003), aktrise un režosore
• Kārlis Stalte (Kōrli Stalte, 1870-1947), lībiešu dzejnieks
• Matīss Štobe (1742—1817), pedagogs un literāts

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne