Kantinieku pilskalns
| Kantinieku pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Kantinieku pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kantinieku pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°34′27.4″N 27°09′15.8″E / 56.574278°N 27.154389°EKoordinātas: 56°34′27.4″N 27°09′15.8″E / 56.574278°N 27.154389°E |
| Oficiālais nosaukums: Kantinieku pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2000 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Kantinieku pilskalns (arī Kantinīku pilskalns) atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā Kantinīku sādžā, ap kilometru uz ziemeļaustrumiem no Kantinieku pagasta centra Liužas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1957. gadā sniedza S. Seiļs. Plašāk pieminekli 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots austrumu-rietumu virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres rietumu galā. Kaupri austrumu pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna rietumu un dienvidu pusē ir purvainas lejas. Ap 250 m uz dienvidiem no pilskalna pa purvaino ieleju tek Liužonkas upīte. Pilskalna plakums no kaupres turpinājuma austrumu virzienā ir nodalīts ar 3 m dziļu grāvi, no kura zemes netradicionāli grāvja ārpusē izveidots ap metru augsts valnis. Pilskalna nogāzes, īpaši ziemeļu pusē, ir pastāvinātas, bet rietumu galā 3 m zem plakuma līmeņa izveidota terase, kas paliek šaurāka ziemeļrietumu nogāzē, līdz ziemeļu nogāzē izzūd. Pilskalna gareni ovālais plakums ir kumps, ar 4—5 m kritumu pret rietumiem. Kā pilskalna plakumu, tā arī nogāzes, īpaši ziemeļu nogāzi, klāj intensīvs kultūrslānis, kurā atrastas bezripas trauku lauskas ar gludo, švīkāto un nagiespiedumiem rotāto virsmu, kas ļauj Kantinieku pilskalnu aptuveni datēt ar I g.t.p.m.ē.—m.ē. I g.t.
Kantinieku pilskalna rietumu galā ir 15x9 m liela, tagad aizaugusi postījuma bedre. Cita bedre vēl nesen izrakta pilskalnu atdalošā pārrakuma dienvidu galā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.