Izvaltas pilskalns
| Izvaltas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Izvaltas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Izvaltas pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 55°58′37.2″N 27°04′28.4″E / 55.977000°N 27.074556°EKoordinātas: 55°58′37.2″N 27°04′28.4″E / 55.977000°N 27.074556°E |
| Oficiālais nosaukums: Izvaltas (Berezaukas) pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 1105 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Ernesta Brastiņa pierakstos minēts, ka Izvaltas pagastā, pie Beržines ciema (tolaik Berezauka) atrodoties pilskalns, puskilometru uz rietumiem no ciema, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Izvaltu un tālāk. Šī strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām. Kāda augsta lauka stūris no Beržines ciema puses izbīdījies pret strautiņa ieleju tālāk kā citi. Šis stūris arī ir minētais pilskalns. No lauka puses tas norobežots ar 5 m dziļu ieleju. Varbūt, ka šī ieleja ir dabiski cēlusies un nemaz nav roku darbs. Patiesību grūti atklāt, jo pilskalns līdz ar tuvējiem laukiem ilgus laikus jau arts un varbūtējās uzbedumu pazīmes jau sen kamēr noartas.
Kalna plakums iegareni apaļš, 30 x 50 m caurmērā. Pret vidu tas ir 3—4 m kumps, un tā vidus ir 24 m augstāks par apakšā esošo pļavu.
Kalna sāni ziemeļpusē stāvi kā jumts. 20. gadsimta sākumā šai sānā zeme ar visiem krūmiem noslīdējusi zemē, kur tā redzama bijusi vēl vismaz 20 gadus, ar tālāk augošiem krūmiem. Rietumos kalna sāns lēzenāks. Tikai pirmie 10 metri no plakuma malas uz zemi šeit pietiekoši krauji. Zemāk sakas druvas, aiz tām — pļava.
Pēc dažām zemes šņorēm, kas plakumā bija uzartas, redzams, ka viducī melnzemes maz. Tā vairāk uzkrājusies gar plakuma malām un kalna sāniem. Dažas vietas ar mītņu kārtu redzamas pilskalna dienvidos un austrumos esošajos, senāk artajos laukos.
Mītņu kārtā tika atrastas rupjas trauku lauskas. Esot uzarti arī dauzīti kauli un akmens ieroči. Viens pilskalnā atrasts akmens cirvis bijis nopirkts un nodots pieminekļu valdei. Turpat nogādāti arī citi no ciema ļaudīm iegūtie akmens laikmeta cirvji.
Pilskalns pieskaitāms akmens laikmeta pilskalniem. Tas nejauši uziets, apkārtni pārmeklējot bez kādām iepriekšējām ziņām par pilskalna esamību.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.