Lipaiķu pilskalns
| Lipaiķu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Lipaiķu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Turlavas pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°50′51.9″N 21°46′41.4″E / 56.847750°N 21.778167°EKoordinātas: 56°50′51.9″N 21°46′41.4″E / 56.847750°N 21.778167°E |
| Oficiālais nosaukums: Lipaiķu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1274 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Pilskalnu savos darbos minējuši gan Augusts Bīlenšteins, gan Kārlis fon Lēviss of Menārs.
Ernests Brastiņš savos Kurzemes pilskalnu ekspedīcijas materiālos raksta, ka tikai vecākie apkaimes iedzīvotāji atceras, ka šo vietu sauc par pilskalnu, jo pašā pilskalnā ierīkoti Lipaiķu kapi. Plakums pilskalnam iedobts ar uzbedumu un grāvi ziemeļu pusē, kur sākas līdzenums. Plakums 11 m augstāks par apkārtējām pļavām un norobežots stāvām nogāzēm dienvidos un austrumos. Kilometru uz dienvidrietumiem no pilskalna kādu vietu sauc par “Baznīckalnu”. Turpat tālāk vecām liepām apaudzis lauks tiek dēvēts par “elka vietu”.
Lipaiķu pilskalnam apkārtējās mājās Ķoniņos, Ziemeļos, Kalējos, Pliķos u. c. dzīvojuši tā sauktie kuršu ķoniņi, kas savā laikā ar lielām privilēģijām apbalvoti latvieši. Ķoniņu privilēģijas balstās uz lēnes grāmatām, kuras ir astoņas, un pirmā no tām izdota 1320. gadā.
Uz aprakstīto pilskalnu varētu attiekties 1230. gadā vēstures dokumentos minētā vieta Lippeten jeb Lippayten.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.