Belogrudovas - Egļu pilskalns
| Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Grāveru pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°02′00.6″N 27°06′09.1″E / 56.033500°N 27.102528°EKoordinātas: 56°02′00.6″N 27°06′09.1″E / 56.033500°N 27.102528°E |
| Oficiālais nosaukums: Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1090 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Belogrudovas - Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagastā. Pilskalns ir kādas augstienes atzarojums pret rietumiem, kas te pret Mundinas strautiņu pāriet Egļu ciema pļavās. Tā radies savrups, iegareni apaļš, 20 m augsts kalns, kas austrumos atdalīts no pārējās augstienes ar 5 m dziļu ieleju.
Pilskalna plakums mazliet kumps, 60 m garš, 30 metrus plats. Kalns senāk arts, bet tagad apaudzis priedēm. Neizarti bijuši tikai pilskalna ziemeļsāni. Tur redzamas divas terases — pirmā 3 metrus zemāk plakumam, otrā — 6 metrus lejup. Nav šaubu, ka šās terases gājušas visapkārt pilskalnam, bet irdenās zemes dēļ ātri izzudušas arot.
Kalns sastāv no akmeņainas grants. Mītņu kārta vislabāk saglabājusies ziemeļpusē, kur tā metru bieza. Citur mītņu kārta sajaukta un plāna palikusi. Tajā atrastas ogles, deguši akmeņi un trauku lauskas. Metāla atradumi nav dzirdēti.
Kalna apkārtne atrasti vairāki akmens cirvji. Viens no tiem iegūts un nogādāts pieminekļu valdē.
Ernesta Brastiņa ekspedīcija tika noturēta par naudas racējiem un cītīgi uzmanīta. Tā visādi mēģināja pārliecināt, ka kalnā naudas nav un to nedrīkst rakt. Tomēr tas nebija līdzējis un vēlāk kalns ticis pamatīgi izvandīts.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.