Belogrudovas - Egļu pilskalns
| Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Grāveru pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°02′00.6″N 27°06′09.1″E / 56.033500°N 27.102528°EKoordinātas: 56°02′00.6″N 27°06′09.1″E / 56.033500°N 27.102528°E |
| Oficiālais nosaukums: Belogrudovas - Egļu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1090 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Belogrudovas - Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagastā. Pilskalns ir kādas augstienes atzarojums pret rietumiem, kas te pret Mundinas strautiņu pāriet Egļu ciema pļavās. Tā radies savrups iegareni-apaļš, 20 m. augsts kalns, kas austrumos atdalīts no pārējās augstienes 5 m. dziļu ieleju.
Pilskalna plakums mazliet kumps, 60 m. garš, 30 plats. Kalns senāk arts, bet tagad 30 gadīgām priedēm. Kā senās aruma zīmes vēl redzamas šņorzemju ežas. Neizarti palikuši tikai pilskalna ziemeļsāni. Tur redzamas divas terases – pirmā 3 metrus zemāk plakumam, – otrā 6 metrus lejup. Nav šaubu, ka šās terases gājušas visaplik pilskalnam, bet irdenās zemes dēļ, ātri izzudušas arot.
Kalns sastāv no akmeņainas grants. Mītņu kārta uzglabājusies visveselākā ziemeļpusē, kur tā ap 1 m. bieza. Citur mītņu kārta sajaukta un plāna palikusi. Atrod ogles, degušus akmeņus un trauku lauskas. Metāla atradumi nav dzirdēti.
Kalna apkārtne atrasti vairāki akmens cirvji. Viens no tiem iegūts un nogādāts pieminekļu valdē.
Kalnu apsēduši naudas racēji. Tumšie krievi no tuvējiem ciemiem svēti tic ka kalna pa vārtiem reiz esot iebraukti rati pilni zelta naudas. Naudas meklētāji izrakņājuši vairākas bedres kalna plakumā un sānos. Lielākais šāds rakums ir plakuma ziemeļmalā.
Lai iegūtu apglabāto naudu, kāds krievs no tuvējā ciema lietojis sekošu paņēmienu. Viņš uzlicis uz pannas 10 rubļu zelta naudas gabalu un licis savai sievai ar pliku pakaļu sēdēt virsū kamēr pats rok. Bet te uzreizi sieva sākusi kliegt ka kāds viņu aiz kājas raujot bedrē iekšā. Vīrs pametis lāpstu un steidzies sievu glābt, bet zelta gabals pa to laiku pazudis. Meklējuši, meklējuši pazudušo desmitnieku, bet nevarējuši vairs atrast. Tā krievs esot ticis vaļa no sava zelta, bet apglabāto neuzracis.
Mūsu ekspedīcija, tika noturēta par naudas racējiem un cītīgi uzmanīta. Visādi mēģinājām pārliecināt, ka kalnā naudas nav un to nedrīkst rakt. Tomēr tas nebija līdzējis un vēlāk kalns ticis pamatīgi izvandīts.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.