Okras pilskalns
Okras pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Kastuļinas pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°08′05″N 27°15′28.3″E / 56.13472°N 27.257861°EKoordinātas: 56°08′05″N 27°15′28.3″E / 56.13472°N 27.257861°E |
Oficiālais nosaukums: Okras pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 1135 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Okras pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ziemeļrietumiem no Vecokras, Dubuļa dienvidaustrumu galā, Dagdas—Aglonas ceļa labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja Pēteris Stepiņš.
Okras pilskalns, kas apaudzis ar silu, ierīkots dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta, 12—15 m augsta paugura galā, kas krīt pret Dubuli. Abpus pauguram ir purvāji. Tā dienvidrietumu gals no apkārtnes atdalīts ar diviem grāvjiem un diviem vaļņiem. Divi līdzīgi grāvji un vaļņi, atdalot pilskalna plakumu no paugura turpinājuma, izveidoti arī pretējā galā. Iespējams, ka te bijis vēl trešais grāvis un valnis, bet tie aizauguši, aizbiruši un mūsdienās vairs nav saskatāmi. No šīs puses pilskalna plakuma tuvākais grāvis gar abām pilskalna malām 3—4 m zem plakuma līmeņa pāriet terasē, kas ieloka gandrīz visu kalnu. Otra terase vērojama pilskalna A nogāzē 6 m zem plakuma līmeņa. Abu terašu platums — ap 2 m. Ieeja pilskalnā vedusi no ziemeļaustrumu puses; tās vieta — vaļņi un grāvji — noplacināti. Nocietinājumu ietvertais pilskalna plakums plānā ir ovāls, 35 x 15 m liels. Kultūrslānis plakumā pelēcīgs un mazintensīvs.
Visi Okras pilskalna nocietināšanas zemes darbi atstāj nepabeigtības iespaidu. Iespējams, ka zemes nocietinājumi arī sapostīti vēlākos laikos.
Okras pilskalna datējums nav zināms. Pārsimt metru uz austrumiem no pilskalna atrodas uzkalniņu kapulauks, kurā ir aptuveni četrdesmit1,5 m augsti un caurmērā 5—8 m lieli kapu uzkalniņi.
Šāda veida uzkalniņi Latgalē attiecināti uz vēlo dzelzs laikmetu. Iespējams, ka gan senkapi, gan Okras pilskalns ir viena laika pieminekļi.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. fonds “Mantojums”, 1998.