Okras pilskalns
Okras pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Kastuļinas pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°08′05″N 27°15′28.3″E / 56.13472°N 27.257861°EKoordinātas: 56°08′05″N 27°15′28.3″E / 56.13472°N 27.257861°E |
Oficiālais nosaukums: Okras pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 1135 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Okras pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ZR no Vecokras, Dubuļu ezera DA galā Dagdas-Aglonas šosejas labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Okras pilskalns, kas apaudzis ar priežu mežu, ierīkots DDR-ZZA virzienā orientētas 12-15 m augstas kaupres galā, kas krīt pret Dubuļu ezeru. Abpus kauprei ir purvāji. Kaupres DDR gals no apkārtnes atdalīts ar diviem grāvjiem un diviem vaļņiem. Divi līdzīgi grāvji un vaļņi, atdalot pilskalna plakumu no kaupres turpinājuma, izveidoti arī pretējā galā. Iespējams. ka te bijis vēl trešais grāvis un valnis, bet tie aizmilzuši un mūsdienās gandrīz vairs nav saskatāmi. No šīs puses pilskalna plakuma tuvākais grāvis gar abām pilskalna malām 3-4 m zem plakuma līmeņa pāriet terasē, kas ieloka gandrīz visu kalnu. Otra terase vērojama pilskalna A nogāzē 6 m zem plakuma līmeņa. Abu terašu platums -ap 2 m. Ieeja pilskalnā vedusi no ZZA puses; tās vieta vaļņi un grāvji noplacināti. Nocietinājumu ietvertais pilskalna plakums plānā ir ovāls, 35 x 15 m liels. Kultūrslānis plakumā pelēcīgs un mazintensīvs.
Visi Okras pilskalna nocietināšanas zemes darbi atstāj nepabeigtības iespaidu Iespējams, ka zemes nocietinājumi arī sapostīti vēlākos laikos.
Okras pilskalna datējums nav zināms. Pārsimt metru uz A no pilskalna atrodas uzkalniņu kapulauks, kurā ir ap 40 līdz 1.5 m augsti un caurmērā 5-8 m lieli kapu uzkalniņi.
Šāda veida uzkalniņi Latgalē attiecināti uz vēlo dzelzs laikmetu. Iespējams, ka gan senkapi, gan Okras pilskalns ir viena laika pieminekļi.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. fonds “Mantojums”, 1998.