Popes pilskalns
| Popes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Popes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Popes pagasts, Ventspils novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°EKoordinātas: 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°E |
| Oficiālais nosaukums: Popes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2538 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Popes pilskalns atrodas Ventspils novada Popes pagastā rietumu virzienā no Popes muižas esošā zemesragā. Pilskalns izveidots uzbedot no dabas neaizsargato pusi. Uzbedums, kurš atrodas plakuma austrummalā ir 3 m augsts un laikus izbeidzas dienvidos atstādams ērtu ieejas vietu. Pilskalnam vājš mītņu slānis, kā visiem citiem līdzīgos apstākļos esošiem Kurzemes pilskalniem.
1869. g. šo pilskalnu apmeklējis mācītājs Augusts fon Raizons un aprakstījis Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēžu ziņojumos. Viņš domā, ka pilskalna rietrumpusē esošas 2 astes esot mākslīgi radītas. Tomēr 1877. gadā pilskalnu apskata Jūliuss Johans Dērings un apgalvo, ka "astes" esot gluži dabīgas kalnmalas. Tā tas arī patiesi ir, jo izņemot uzbedumu, ar kuru norobežots pilskalns austrumos, visas pārējās kalnmalas atstātas nepārveidotas.
Dērings apraksta arī veco liepu, kas augusi pašā plakuma vidū un aku, kura skaidri vēl bijusi redzama, kaut gan aizbērta ar ķieģeļu gružiem.
Par šo aku apkārtējie iedzīvotāji stāstījuši sekošo: Pilskalna vidū senāk caurums bijis. Kad tur svieduši iekšā akmeni, tad pagājis labs laiciņš, kamēr noskanējis. Muižas kalps Vilistris 50. g. atpakaļ esot iesējis virvē kaķi un ielaidis caurumā, bet kad virvi izvilcis, kaķa vairs neatradis. Muižas mūrnieks Jansons, kas vēlāk pakāries, tas uz kungu rīkojumu 26 g. atpakaļ esot caurumu aizmūrējis.
1923. g. šo vietu apmeklējot, nekādas cauruma pazīmes vairs nebij saskatāmas.
Popes pilskalna apkārtnē esošās arheoloģiski ievērojamās vietas apraksta Augusts Bīlenšteins 1869. g. (Mag. XIV., 2. 140).
Pope minēta Balduina dokumentā 1230. g. [1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.