Blaževiču pilskalns
| Blaževiču pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Blaževiču pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kastuļinas pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°10′07″N 27°06′25″E / 56.16861°N 27.10694°EKoordinātas: 56°10′07″N 27°06′25″E / 56.16861°N 27.10694°E |
| Oficiālais nosaukums: Blaževiču pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 1131 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Blaževiču pilskalns (Gorodoks) atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Rušona ezera austrumdaļa savienota ar Bieržgaļa un Geraņimovas Ildza ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km gara, šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 km uz dienvidiem no šī ciema, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m augsts, neliels uzkalns, to sauc par "Gorodoku" un tas ietilpst Blaževiču ciemā.
Šim pilskalnam līdzens, iegareni apaļš plakums. Tas ir 65 m garš, 40 m plats. Sāni visaugstākie un kraujākie rietumpusē, kas vērsta pret Rušonu ezeru. Austrumu sāni no dabas bijuši lēzeni un tāpēc tie kādreiz bijuši aizsargāti ar terasēm. Šie zemju darbi tikuši noarti, jo plakumā bijusi druva. Terašu gali bijuši atlikuši kalnam ziemeļaustrumu pusē.
Ieeja vairs nav noteicama, bet tā varējusi būt tikai lēzenajā austrumsānā.
Plakuma ziemeļu gals, kas pamests atmatā, apaudzis sīku mežu. Stāvā rietumpuse kokiem neapaugusi un tās stāvums raženi izskatās. Plakuma dienvidu puse bijusi uzarta un tā tika uzvandīta augšā melna mītņu kārta ar dauzītiem akmeņiem un visdažādākajām lauskām. Lauskas biezas un plānas, virpotas un lipinātas, rotātas un nerotātas. Redzams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots ilgāku laiku.
Kāds sirmgalvis stāstījis, ka "Gorodokā" kašņājoties, bērni atraduši arī dažas metāla ķēdītes un gredzentiņus. Tomēr arumos neko tamlīdzīgu neizdevās atrast.
Pilskalns sastāv no smalkas smilts. Arī kalna pakājē ap 50 m apkārtnē vēl mītņu kārta ir ievērojama. Iespaids tāds, ka šeit darīšana ar arheoloģiski bagātu, nocietinātu dzīvesvietu. Par kalnu apkārtējie iedzīvotāji stāsta, ka kalnā esot zelts aprakts.
Gorodoka apkārtne smilšaina un mazauglīga. Priežu sili mijās ar rudzu druvām, purvājiem un pļavām.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.