Blaževiču pilskalns
| Blaževiču pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Blaževiču pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kastuļinas pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°10′07″N 27°06′25″E / 56.16861°N 27.10694°EKoordinātas: 56°10′07″N 27°06′25″E / 56.16861°N 27.10694°E |
| Oficiālais nosaukums: Blaževiču pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 1131 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Blaževiču pilskalns (Gorodoks) atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Rušonu ezers austrumdaļa savienots ar Ubīļu, Biržkalna un Ilzes ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km. gara šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 klm. dienvidos šim ciemam, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m. augsts neliels uzkalns, to sauc par “Gorodoku” un viņš pieder minētam Blaževiču ciemam (Kapiņu pag., Daugpils apr.).
Šim pilskalnam līdzens plakums, iegareni apaļā veidā 65 m. garš, 40 m. plats. Sāni visaugstāki un kraujāki rietumpusē, kas vērsta pret Rušonu ezeru. Austrumu sāni no dabas bijuši lēzeni un tāpēc tie kādreiz bijuši aizsargāti ar terasēm jeb riņām. Šie zemju darbi tagad jau noarti, jo plakumā ir druva. Tikai terašu gali vēl atlikuši kalnam ziem.-austr. pusē.
Ieeja vairs nav noteicama, bet tā varējusi būt tikai lēzenajā austrumsānā.
Plakuma ziem. gals, kas pamests atmatā, apaudzis sīku mežu. Stāvā rietumpuse kokiem neapaugusi un viņas stāvums raženi izskatās. Plakuma dienvidus puse uzarta un tā uzvandīta augšā melna mītņu kārta ar dauzītiem akmeņiem un visdazadakam lauskām. Lauskas biezas un plānas, virpotas un lipinātas, rotātas un nerotātas. Redzams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots ilgāku laiku.
Kāds sirmgalvis stāstījis, ka “Gorodokā” kašņājoties, bērni atraduši arī dažas metāla ķēdītes un gredzentiņus. Tomēr arumos neko tamlīdzīga nevarējām atrast.
Pilskalns sastāv no smalkas smilts, kas pārvērtusies dziļa, melna mītņu kārta. Ari kalna pakāje ap 50 m. apkārtne vel mītņu kārta ir ievērojama. Iespaids tāds, ka šeit darīšana ar archaioloģiski bagātu apcietinātu dzīves vietu. Par kalnu apkārtējie iedzīvotāji stāsta, ka kalnā esot zelts aprakts. Reiz kāds kungs no Varšavas esot sasolījis tuvējās Gerasimovas muižas īpašniekam daudz naudas, lai atļaujot pārrakt Gorodokam pāri krustām grāvjus. Tomēr muižas īpašnieks to neatļāvis, jo negribējis naudu atdot svešājam kungam.
Gorodoka apkārtne smilšaina un mazauglīga. Mijas priežu sili ar rudzu druvām, purvājiem un pļavām.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.