Goveiku pilskalns
| Goveiku pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Goveiku pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Ņukšu pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°24′44″N 27°40′27″E / 56.41222°N 27.67417°EKoordinātas: 56°24′44″N 27°40′27″E / 56.41222°N 27.67417°E |
| Oficiālais nosaukums: Goveiku pilskalns (Augstais kalns) | |
| Aizsardzības numurs | 1563 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā. Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales augstienes apvidus, kas atrodas vairāk par 250 m virs jūras līmeņa. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šīs augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc, jo tuvāk Rāznai, jo vecākus pilskalnus sastopam.
Pie šādiem vecākiem pilskalniem nākas pieskaitīt arī Goveiku Augsto kalnu. Tas atrodas 12 km uz ziemeļaustrumiem no Rāznas ezera, kalnainā apkārtnē, Ņukšu pagasta Gaveiku ciema zemē. Pēc sava izskata tas ir savrups kalns, kas ap 30 m paceļas pāri apkārtējiem laukiem. Goveiku ciems stāv minētajam kalnam puskilometru uz dienvidrietumiem, bet tikpat tālu uz ziemeļrietumiem atrodas Rutku ciems.
No dabas šim pilskalnam bijuši krauji tikai dienvidu un rietumu sāni, varbūt arī kāda daļa austrumos. Citos sānos bija vajadzīgi mākslīgi zemes darbi terašu veidā. No šīm terasēm maz kas atlicis, jo kalna virsa un lēzenākie sāni kādreiz noarti. Tikai ziemeļu galā redzama senās terases vieta.
Kalna plakums ap 50 m garš un aptuveni 40 m plats, stūraini apaļš. Tas pret ziemeļpusi krītas 4 – 5 m.
Pilskalna zeme — akmeņaina smilts. Plakumā tā pārvērtusies bagātā mītņu kārtā. Šīs mītņu kārtas biezums dažās vietās sniedzas līdz metra dziļumam, bet citur tā noarta plānāka un sajaukta ar augsni. Plašāk šā pilskalna mītņu kārtu pētījis profesors F. Balodis 1926. gada vasaras darbos. Starp atradumiem pārsvarā trauku lauskas, kuras piederot dažādiem laikmetiem. Vecākās lauskas pēc F. Baloža domām piederot bronzas laikmetam, bet jaunākās norādot uz dzelzs laikmetu.
Kā redzams, šis pilskalns bijis pielietots ilgākus laikus kā visai izdevīga dzīves un varbūt pat pārvaldības vieta.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.