Cucuru pilskalns
Cucuru pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Lauderu pagasts, Ludzas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°17′16.1″N 27°52′58.7″E / 56.287806°N 27.882972°EKoordinātas: 56°17′16.1″N 27°52′58.7″E / 56.287806°N 27.882972°E |
Cucuru pilskalns atrodas Ludzas novada Lauderu pagastā. Ap 100 m uz ZR no Cucuru Jaunās kapsētas ir līkumota, šaura un augsta kaupre, kas orientēta ZA-DR virzienā un kas virs tuvākās apkārtnes izceļas par 15 m. Pilskalna plakums ir ap 50 m garš un tikai ap 10 m plats. Abos galos plakums nodalīts ar puslokveida nocietinājumiem.
ZA galā, skatot no ārpuses, pilskalna plakums nodalīts ar ap metru dziļu grāvi, kas ZR nogāzē pārveidojas par terasi; pretējā DA nogāzē grāvim turpinājuma terases veidā nav. Tad seko platāks ap metru augsts valnis, tad pāri par metru dziļš puslokveida grāvis, kas ZR pusē drusku iezīmējas kā augšējā terase. Tad seko ap 1,5-2 m augsts aprakums. Aiz tā, bet tikai pilskalna ZR pusē ir puslokveida grāvis, kas tālāk pārveidojas par terasi.
Pilskalna DR gals ir ļoti šaurs. Skatot no plakuma puses, sākumā ir 1,5-2 m augsts aprakums, pēc tam seko puslokveida grāvis, kas kā terase turpinās abās nogāzēs, lai DA nogāzē ātri izzustu, bet pretējā ZA nogāzē šī terase, kas sarakta zvēru alām, 5-6 m zem plakuma līmeņa ieloko visu pilskalna nogāzi. Tad seko ap metru augsts puslokveida valnis, kam ārpusē ir ap metru augsts aprakums, tālāk ir pusmetru dziļš grāvis vai terase, kas nedaudz iesniedzas ZA nogāzē zem pirmās terases. Vēl tālāk ir ap metru augsts aprakums, aiz kura ir dabiska pāržmauga.
Cucuru pilskalns veidots Latgalei tradicionāli, garenu kaupri abos galos nodalot ar ne sevišķi augstiem vai dziļiem puslokveida vaļņiem un grāvjiem, kas pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas vai sliecas pārveidoties par terasēm. Parasti šāda veida pilskalniem nav kultūrslāņa; Cucuru pilskalnā melns kultūrslānis sedz nocietinājumus, plakumu un nogāzes augšdaļas.
Vieta apsekota 06.05.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".