Pāriet uz saturu

Daudzīšu Kazas kalns

Vikipēdijas lapa
Daudzīšu Kazas kalns
Pilskalna 3D modelis
Daudzīšu Kazas kalns (Latvija)
Daudzīšu Kazas kalns
Daudzīšu Kazas kalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kalniešu pagasts, Krāslavas novads, Latvija
Koordinātas 55°52′19″N 27°20′23″E / 55.87194°N 27.33972°E / 55.87194; 27.33972Koordinātas: 55°52′19″N 27°20′23″E / 55.87194°N 27.33972°E / 55.87194; 27.33972

Daudzīšu Kazas kalns ir pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā.

Par labi nocietinātu, iespaidīgu, iepriekš nezināmu pilskalnu pirmās ziņas 2018. gada 11. jūnijā sniedza novadpētnieks Valdis Mičulis. Pilskalnu viņš bija manījis LIDAR datos, pēc tam pats vietu apmeklējis. Seno dzīvesvietu apliecinot arī kultūrslānis.

Vieta tika apsekota 2018. gada 25. jūnijā, un tur tiešām tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns. Tas atrodas kādreiz visai plašā Daudišu ciema (kartēs ciems tiek saukts par Daudzišiem un Daudišiem) teritorijā. Viss kalns, kurā atrodas pilskalns, tiek saukts par Kazu kalnu vai slāviskajā tradīcijā — Kozlova gora. Līdzās pilskalnam atrodas apdzīvotas Daudišu ciema mājas.

Stirnas upe, meklēdama ceļu uz Daugavu, kas atrodas ap 3 km uz dienvidiem, vietām ir izgrauzusi dziļas gravas vai pat ielejas. Daudišos Stirnas upes austrumu pusē palicis iespaidīgs paliksnis, kas arī ir minētais Kazu kalns vai Kozlova gora. Lieliem lapu kokiem apaugušais paliksnis ir šaurs un garš, abi tā gali sašaurinās tikai līdz dažu metru platumam. Tā garums ir ap 350 m, platums platākajā vietā ap 50 m. Palikšņa augstākais punkts virs Stirnas upes izceļas par apmēram 25 metriem, pretējā, austrumu pusē, kalns virs apkārtnes izceļas par apmēram 15 metriem. Nogāze pret Stirnas upi ir ļoti krauja, daļēji nobrūkoša, jo kraujas apakšdaļā esot avoti. No dienvidrietumu puses garenais paliksnis ir nodalīts ar pieciem, ap 2 m dziļiem grāvjiem un atbilstošiem vaļņiem; pretējā pusē ir izveidoti trīs līdzīgi grāvji ar atbilstošiem vaļņiem. Abi galējie grāvji abos pilskalna galos pārveidojas divās izteiktās terasēs, kas ieloko kalnu austrumu puses pakājē stipri vien attālu no pilskalna plakuma. Plakumam tuvākais grāvis dienvidrietumu galā un, attiecīgi, tuvākais grāvis pilskalna ziemeļaustrumu daļā veido trešo terasi pilskalna nogāzes vidū. Šī terase ir mazāk izteikta nekā divas iepriekšējās, tomēr tāpat labi ieraugāma un nodalāma. Kraujo nogāzi pret Stirnas upi nav bijis nepieciešams papildus nocietināt; grāvji pie tās izbeidzas. Šķiet, ka ieejas vieta pilskalna plakumā ir vedusi no dienvidrietumu puses pa plakumam tuvāko grāvi, apliecoties ap gala uzbedumu un ievedot plakumā pa šauru spraugu starp uzbedumu un upes krauju. Tur ieejas vietā grāvja dibenā ir vēl kāds reljefa veidojums, kas atgādina nelielu valnīti.

Nodalītais pilskalna plakums ir iegareni ovāls. Tā abos galos ir izveidoti ap divus metrus augsti uzbedumi. Plakuma garums starp uzbedumiem ir ap 55 m, garums kopā ar uzbedumiem — ap 75 m, platums platākajā vietā — ap 20 m. Pašā plakumā, terasēs un nogāzēs ir vairākas senu rakumu vietas, kas varētu būt saistītas ar pilskalna pils pastāvēšanu un nocietināšanu. Pilskalna galos, grāvjos un vaļņos kultūrslānis nav jūtams; te parādās dzeltena smilts un grants. Kultūrslānis ir pilskalna plakumā, nogāzē pret austrumu un, šķiet, arī terasēs pilskalna austrumu pakājē. Plakuma malā tika atrasta keramikas lauska no labi profilēta trauka, kas, iespējams, identificējama kā agrās ripas keramikas izstrādājums. Palikšņa nogāze aiz abām lielajām terasēm turpinās vēl tālāk uz dienvidaustrumiem. Apmeklējuma brīdī tur, tuvāk pilskalnam, bija nopļauta zāle, un meža cūku rakumos, ap 30 m no pēdējās terases vietas, bija konstatējams izteikts kultūrslānis. Šķiet, ka tas turpinās arī vēl tālāk uz austrumiem, kur zāle tobrīd nebija nopļauta. Vēl tālāk uz austrumiem un dienvidaustrumiem ir vairāku nelielu slapjumu vietas, ap kuriem arī zeme ir tumšāka, tomēr par neapšaubāmu kultūrslāni to nevar uzskatīt.

Daudišu pilskalns ir varens, pat monumentāls, stipri nocietināts, ar izteiktu nocietinājumu sistēmu. Pilskalns, spriežot pēc izveidojuma, apmetnes tā pakājē un atrastās keramikas fragmenta, pastāvošajā izziņas līmenī varētu tikt saistīts ar kādu vēlā dzelzs laikmeta centrālo vietu. Atzīmējams, ka 2,5 km uz dienvidrietumiem no jaunatklātā pilskalna pie Vecindricas atrodas Indricas pilskalns, kas ir ar viduslaikiem saistītā agrākā Plāteru rezidence. Turpat Daugavas krastā ir vairākas dažādu laikmetu apmetnes.[1]

  1. Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]