Rendas pilskalns
| Rendas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Rendas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Rendas pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°04′15.7″N 22°17′59″E / 57.071028°N 22.29972°EKoordinātas: 57°04′15.7″N 22°17′59″E / 57.071028°N 22.29972°E |
| Oficiālais nosaukums: Rendas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1259 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Rendas jeb Valdatu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Rendas pagastā. Pilskalns atrodas aptuveni puskilometru uz ziemeļiem no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šai vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugāms. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies, Mazupei ietekot Abavā. Mazupe ir neliela, 4 kilometrus gara upīte, kas izceļas tuvējās pļavās un tek pa radžainu gultni. Tuvojoties savai grīvai, Mazupe spēji pasviežas sāņus, radīdama līci ap 50 m caurmērā. Šajā no trim pusēm ūdens ierobežotajā vietā cilvēka roka ir uzmetusi 2 m augstu uzbedumu ziemeļrietumu pusē un mazāku, apmēram metru augstu uzbedumu arī pret dienvidrietumiem. Tādā kārtā radies mazs, parasta tipa pilskalniņš, ar uzeju uzbeduma Abavas galā. Pilskalna mītņu slānis pusmetru dziļš un sastāv no ogļainām smiltīm. 20. gadsimtā pilskalna plakums esot arts, 20. gadsimta 20. gados tur bijusi ierīkota atpūtas vieta ar soliem. Lai atvieglotu uzkāpšanu pilskalnā no Abavas puses, vācu kareivji okupācijas laikā austrumu stūrī ir rakuši uzbraucamu vietu.
Dažus desmit soļus attālu, uzbeduma priekšā ir apdegušu akmeņu krava. Domājams, tā veca pirts vieta.
Vietas nosaukums “Rende” minēts jau 1253. gadā. Vai tajā laikā pastāvējusi arī Rendes pils, nav zināms.
80 gadus vecais saimnieks stāstīja, ka viņa māju robežās esot kāds pakalns, kur atrodot bronzas rotaslietas. Viņš arī stāstījis, ka vieta pie Medaiķu ezera un mājām (Bil. Mag. XIV.) esot ieguvusi savu nosaukumu “Pilskalns” no kādas ēkas, kuru kungi uzcēluši kalngalā medību vajadzībām. Vēlāk šo vietu apmeklējot, netika atrastas nekādas pilskalna pazīmes.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.