Čāpuļu pilskalns
| Čāpuļu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Čāpuļu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kandavas pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°01′32″N 22°41′39″E / 57.02556°N 22.69417°EKoordinātas: 57°01′32″N 22°41′39″E / 57.02556°N 22.69417°E |
| Oficiālais nosaukums: Čāpuļu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1226 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Čāpuļu (Čapaļu) pilskalns atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā. Savos darbos to aprakstījuši Augusts Bīlenšteins un Ernests Brastiņš.
Pilskalns atrodas ceļa labajā pusē esošajā zemes ragā, dodoties no Kandavas uz Sabili. Pilskalna garums ~ 176 m, platums ~ 51 m.
A.Bīlenšteins šo pilskalnu aprakstīdams šaubās, vai šis kalns maz būtu cēlies tāpat kā citi pilskalni. Viņš domā, ka tas pieskaitāms viduslaiku nocietinājumiem, neraugoties uz to ka ar pilskalnu saistās parastās teikas par caurumu un pīli.
Aplūkojot šo pilskalnu pēc tam, kad redzētas desmitiem citas kuršu pilsvietas, patiesi liekas, ka Bīlenšteinam taisnība Pilskalns ir rupjš un steigā taisīts darbs. Kultūras slānis plāns un nenozīmīgs. Uzkrītošs arī tas apstāklis, ka tais vēstures dokumentos, kur pieminētas citas apkārtējas pilsvietas, par Čapaļu pilskalnu nav ne vārda.
Par šo kalnu teika tā stāsta:
Vecos laikos uz minētā kalna bijuse pils. Pilī dzīvojis bezdievīgs kungs. Viņš pret saviem gājējiem visai necilvēcīgi izturējies. Neviens neesot drīkstējis tam pretī runāt un kas to darījis, to vai nositis. Kādu reizi – pirmā ziemas svētku vakarā – kungs ar saviem draugiem spēlējis kārtis un dzēruši kā negudri. Te ienācis vecs, vecs vīriņš un teicis, lai metot mieru, bet šie viņu izdzinuši ārā. Pēc necik ilga laika tas pats vecais vīriņš iegājis otru reizi un teicis, lai pielūdzot, eimot gulēt; bet šie vēl niknāki viņu izdzinuši laukā, teikdami, ja vēl ienākšot, tad nositīšot. Viņi sākuši dzīvot vēl trakāki. Vecais vīriņš iegājis trešo reizi un teicis, ka viņiem jāmirstot dzīviem un pilij jāgrimstot. Kungs paķēris savu zaraino nūju un gāzies vīrelim virsū. Bet tikko kungs gribējis sist, tad jau nevarējis roku vairs pakustināt. Nu vīriņš teicis: “Tavai pilij līdz ar visiem taviem draugiem un tev jānogrimst apakšzemē tavas bezdievīgās dzīves dēļ!” Pils pazudusi – nogrimusi, tā ka neviens neredzējis to grimstam.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.