Kausas pilskalns
| Kausas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Kausas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pasienes pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°12′20″N 28°09′19″E / 56.20556°N 28.15528°EKoordinātas: 56°12′20″N 28°09′19″E / 56.20556°N 28.15528°E |
| Oficiālais nosaukums: Kausas pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 1576 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Kausas pilskalns atrodas Ludzas novada Pasienes pagastā. No Meikšānu kapiem iesākas garens paugurs Kausa, kas stiepjas ziemeļaustrumu virzienā līdz Razlivkiem. Kausa ir ledus laikmeta ietekmē veidojies paugurs — ap 30 metru augsts šaurs kalns, izskatās kā milzīgs dzelzceļa uzbērums, visā četru kilometru garumā nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Tā virsa ir tik plata, ka pa to var braukt ar ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs kā jumts. Vairāk kā divus kilometrus Kausa spraucas caur ezeru starpu un šis apstāklis vēl pavairo neparasto iespaidu.
No Kausas, kas iesākas pie Meikšāniem, dažus simtus metru pirms tās beigām pie Razlivku mežsarga mājas dienvidaustrumu virzienā atzarojas tāda pati Kausa 300 m garumā. Šis atzarojums strauji izbeidzas pie Maļinas viensētas un upītes. Izbeigšanās vietā atzarotās Kausas gals saplok nolaidenos tīrumos, bet citur Kausas sāniem pieskaras pļavas. Šai atzarā ierīkots pilskalns.
Tai vietā, kur atzarojums atdalās no garās Kausas, redzami pieci uzbedumi un tikpat daudzi grāvji. Šie uzbedumi cits par citu mazāki, jo tālāk tie atrodas no pilskalna. Šis aprakšanas veids visai arhaisks un liecina par apcietinājuma seno vecumu.
Kalna plakums šaurs un garš. Platumā tas nekur nepārsniedz 25 m, bet garums 130 m. Plakuma ziemeļgals 7 m augstāks par dienvidu pusi. Plakums gluds, bijis apaudzis lielām priedēm un kadiķiem. 20. gadsimta sākumā pilskalnā plosījies ugunsgrēks, un viss izdedzis.
Plakumu aizsargā kalna kraujie sāni. Bez jau pieminētajiem pieciem uzbedumiem dienvidu galā redzams vēl viens grāvis, ar kuru pilskalna gals noteiktāk norobežots no piekājes lēzenuma. Šī vieta jau dabiski radīta drošam cilvēka miteklim un tāpēc nav palikusi neizlietota šim nolūkam. Kalnu klāj vairāk kā metru dziļa mītņu kārta. Tāda pati mītņu kārta redzama pilskalna dienvidgalā esošajos laukos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.