Stulbenes pilskalns
| Stulbenes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Stulbenes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°32′02.6″N 21°50′49.4″E / 56.534056°N 21.847056°EKoordinātas: 56°32′02.6″N 21°50′49.4″E / 56.534056°N 21.847056°E |
| Oficiālais nosaukums: Stulbenes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 9398 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2024. gada 5. jūlijs |
Stulbenes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā. Pusceļā starp Embūti un Maznīkrāci pa labi uz Nīkrāci atzarojas ceļš, kas aiz Miera kapiem šķērso Stulbenes purvāja mitro ieleju. Pilskalnam pēc tam tuvējā purvāja dots Stulbenes pilskalna nosaukums. Skaidrojot savdabīgo vietvārdu, varētu norādīt, ka tā kādreizējā nozīme varētu būt vienāda ar vārdu 'akls'.
Stulbenes purvājs pie pilskalna veido plašāku zemu, tagad krūmiem un mežu aizaugušu ieleju. Tās rietumu pusē ir aptuveni ziemeļu – dienvidu virzienā orientēts 150 m garš reljefa izcēlums, kuru no austrumu puses robežo Stulbenes ieleja, bet no pretējās rietumu puses — šaurāka mitra ieleja. Šī reljefa izcēluma dienvidu daļā ir izveidots pilskalns. No rietumu puses tas ir ap 7 – 8 m augsts un te nav bijuši vajadzīgi kādi pastāvinājumi. No dienvidu un austrumu puses reljefa izcēlums ir pastāvināts ar 4 – 5 m augstu aprakumu. Zem aprakuma ir izveidota 6 – 7 m plata terase. Arī zem terases kalns vēl par pāris metriem turpinās uz leju. Ziemeļrietumu pusē, kur reljefa izcēlumam nav dabiska norobežojuma, tas nodalīts ar mākslīgi veidotiem pārveidojumiem. Skatoties no pilskalna plakuma puses, sākumā ir 4 – 5 m augsts aprakums, tā pakājē ap metru dziļš aizplūdis grāvis, tad 6 – 7 m plats un ap metru augsts valnis, tā priekšā ap pusmetru dziļš grāvis.
Pilskalna plakums, kura caurmērs ir 35 – 40 m, ir izlīdzināts, ar striktu pāreju uz pilskalna nogāzēm. Visā plakumā, ziemeļu puses norobežojumā, pilskalna nogāzēs un terasē ir intensīvs, grantainā zemē veidojies, melniem, šķeltiem un degušiem akmeņiem un oglēm jaukts kultūrslānis, kur atrasta bezripas keramikas lauska.
Tieši pret pilskalna ziemeļu puses aprakuma terasi uz ziemeļrietumiem no pilskalna slapjo leju šķērso mākslīgi veidots dambis. Tas ir ap 20 m garš, ap 1,5 m augsts un augšdaļā 5 – 6 m plats. Šķiet, ar dambja palīdzību tika uzpludināta mitrā ieleja starp pilskalnu un plato uz rietumiem no pilskalna.
Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms. Pilskalns apsekots 2021. gada 5. augustā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".