Lošu pilskalns
| Lošu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Lošu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Silmalas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°25′31.9″N 27°09′23.3″E / 56.425528°N 27.156472°EKoordinātas: 56°25′31.9″N 27°09′23.3″E / 56.425528°N 27.156472°E |
| Oficiālais nosaukums: Lošu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2056 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.
Lošu pilskalns ir savrups, apaļš, kokiem apaudzis 7-12 m augsts kalns. D R pusē pilskalns ar šķiet, mākslīgi padziļinātu ieleju nodalīts no lielākas augstienes. Kalna malas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tomēr pilskalna pakāji no D, R, Z un ZA pusēm ieloka terase. Izlīdzinātā apaļā plakuma caurmērs ir 22 m. Tā centrā atrodas caurmērā 1,2 m liels akmens, pie kura izrakta bedre. Dažas citas bedres ir pilskalna D un A sānos. Pilskalna plakumā, nogāzē un ZA pakājē 20 x 40 m platībā konstatēts melns, intensīvs. ap 0,5 m biezs kultūrslānis. Ap 200 m uz ZR no pilskalna konstatēts vēl kādas citas apmetnes kultūrslānis. Visa Lošu pilskalna tuvākā apkārtne meliorācijā izlīdzināta un tiek lauksaimnieciski apstrādāta.
Spriežot pēc Lošu pilskalnā un tā pakājē atrastajām bezripas apmesto, tekstila, gludo trauku un ripas trauku lauskām, pilskalns datējams ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. II g. t. pirmajiem gadsimtiem.
Tautas nostāstos Lošu pilskalns apzīmēts par naudas poda noslēpšanas vietu. Podu mēģināts arī izrakt. Rokot atrastas ogles. Iespējams, ka daļa pilskalnā izrakto bedru ir mantraču rakumi, kas tieši apliecina nostāstus par naudas poda meklēšanu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.