Lošu pilskalns
| Lošu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Lošu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Silmalas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°25′31.9″N 27°09′23.3″E / 56.425528°N 27.156472°EKoordinātas: 56°25′31.9″N 27°09′23.3″E / 56.425528°N 27.156472°E |
| Oficiālais nosaukums: Lošu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2056 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagasta Losu ciemā, ap 2,5 km uz ziemeļaustrumiem no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera dienvidu krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.
Lošu pilskalns ir savrups, apaļš, kokiem apaudzis 7—12 m augsts kalns. Dienvidrietumu pusē pilskalns ar šķiet, mākslīgi padziļinātu ieleju nodalīts no lielākas augstienes. Kalna malas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tomēr pilskalna pakāji no dienvidu, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusēm ieloka terase. Izlīdzinātā apaļā plakuma caurmērs ir 22 m. Tā centrā atrodas caurmērā 1,2 m liels akmens, pie kura izrakta bedre. Dažas citas bedres ir pilskalna dienvidu un austrumu sānos. Pilskalna plakumā, nogāzē un ziemeļaustrumu pakājē 20 x 40 m platībā konstatēts melns, intensīvs, aptuveni pusmetru biezs kultūrslānis. Ap 200 m uz ziemeļrietumiem no pilskalna konstatēts vēl kādas citas apmetnes kultūrslānis. Visa Lošu pilskalna tuvākā apkārtne meliorācijā izlīdzināta un tiek lauksaimnieciski apstrādāta.
Spriežot pēc Lošu pilskalnā un tā pakājē atrastajām bezripas apmesto, tekstila, gludo trauku un ripas trauku lauskām, pilskalns datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
Tautas nostāstos Lošu pilskalns apzīmēts par naudas poda noslēpšanas vietu. Podu mēģināts arī izrakt. Rokot atrastas ogles. Iespējams, ka daļa pilskalnā izrakto bedru ir mantraču rakumi, kas tieši apliecina nostāstus par naudas poda meklēšanu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.