Kaņiera pilskalns
| Kaņiera pilskalns | |
|---|---|
 Kaņiera pilskalns | |
  Kaņiera pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°59′30″N 23°26′05″E / 56.99167°N 23.43472°EKoordinātas: 56°59′30″N 23°26′05″E / 56.99167°N 23.43472°E |
| Oficiālais nosaukums: Kaņiera pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2307 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Kaņiera pilskalns atrodas Tukuma novada Lapmežciema pagastā, Kaņiera ezera dienvidrietumu krastā. Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vies no jūrai tuvākajiem pilskalniem, atrodas purvainā un neapdzīvotā vietā.
Pilskalnu apsekojis un aprakstījis Ernests Brastiņš. Kaņiera ezera rietumu pusē atrodas Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta Pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metru augsts un 25 metrus garš uzbedums, kurš, apliekdamies gar pussalas dienvidu un ziemeļu sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļu malā uzbedums top divkāršs un stiepjas uz rietumiem 100 m garumā. Dienvidu pusē tas ir zemāks un it kā taka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.
Teikas stāsta, ka šai pilskalnā esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām. Pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās ostas.
Pilskalna mītņu slānis pusmetru dziļš, un rokot tajā atrasti dauzīti kauli un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur tur sakrauti čupās. Pilskalnā pļāvuši sienu briežu un stirnu uzturam.
Par Kaņiera pilskalnu rakstīts vairāk kā par kuru katru citu Latvijas pilskalnu, tomēr arheoloģiski tas vēl nav izpētīts. Daudz pārrunu radījušas Kaņiera rietumu krastā esošās akmeņu rindas, kuras stiepjas tālu gar ezera malu. Sākumā domāja, ka šīs akmeņu rindas esot aizvēsturiska cilvēka darbs, līdz beidzot profesors B. Doss norādīja, ka rindās novietotie akmeņi esot ledus darbības rezultāts. Šis pēdējais izskaidrojums arī visticamākais, jo nekādiem cilvēka spēkiem nav iespējams veikt tik kolosālu darbu. Šo pilskalnu pirmais atradis Dorings 1867. gadā.[1]
Mūsdienās Kaņiera pilskalns ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā. Uz to ved dabas taka (laipa)[2], bet pilskalnā izveidots putnu vērošanas tornis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.
- ↑ «Kaņiera pilskalna taka - Ķemeru nacionālais parks». www.kemerunacionalaisparks.lv. Skatīts: 2025-11-07.
3D modelis
Kaņiera pilskalna aerofoto
