Pāriet uz saturu

Kustība Par!

Vikipēdijas lapa
Kustība Par!
Vadītājs Linda Curika
Dibināta 2017. gada 26. augustā
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 500▼[1]
Ideoloģija
Eiropas filiāles Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)
Daļa no Attīstībai/Par!
Oficiālās krāsas dzeltena, melna
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome[2]
3 / 60
Vadītās pašvaldības
1 / 43
Mājaslapa
kustibapar.lv

Kustība "Par!" ir 2017. gada 26. augustā dibināta proeiropeiska liberāli centriska politiskā partija Latvijā. Partijas vadītāja ir Linda Curika. Partijas moto ir: ''Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem, nepieder dažiem un sastāv no daudziem.'' Partija ir iesaistījusies apvienībā "Attīstībai/Par!" kopā ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme". Pēc iekļūšanas 13. Saeimā un darbošanās Krišjāņa Kariņa valdībā 14. Saeimas vēlēšanās sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.

Vadība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji partijas valdes priekšsēdētājs bija kādreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts. Valdē bija 11 locekļi: D. Pavļuts, iekšlietu ministre un politikas analītiķe Marija Golubeva, 13. Saeimas deputāte, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece, Eiropas lietu komisijas vadītāja un labas pārvaldes speciāliste Vita Anda Tērauda, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas parlamentārā sekretāre, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, 13. Saeimas deputāts, jaunatnes lietu eksperts Mārtiņš Šteins, uzņēmējs Normunds Mihailovs, Jelgavas domes deputāts Uldis Dūmiņš, Rīgas domes deputāte Laima Geikina, 13. Saeimas deputāte, Saeimas sekretāra biedre Inese Voika, Globālās sociālo pārmaiņu ekosistēmas “Make Room” Eiropas pārstāvniecības direktors Miks Celmiņš un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ijaba padomnieks Pēteris Viņķelis.[3]

Pārskata padomes locekļi ir cilvēktiesību eksperte Liesma Ose, interjera dizainere Barbara Freiberga, Saeimas sekretāra biedres biroja vadītāja Ieva Feldmane, vēsturnieks, teologs, politikas procesu vērotājs Rinalds Gulbis, filozofs, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Ģirts Jankovskis.

Kopš 2021. gada marta partijas izpilddirektors bija Mārtiņš Šteins,[4] bet kopš 2021. gada 1. decembra partijas izpilddirektors ir Miks Celmiņš.[5]

2022. gada 4. oktobrī pēc 14. Saeimas vēlēšanām partijas valde paziņoja par atkāpšanos. Tika paziņots, ka partijas valdes locekļi turpinās pildīt savus pienākumus līdz ārkārtas kongresam, ko sasauks 3. decembrī.[6]

2022. gada 3. decembrī ārkārtas kongresā par līdzpriekšsēdētājām tika ievēlētas Laima Geikina, Vladislava Marāne un Inese Voika.[7]

2024. gada 14. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Lindu Curiku.[8]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskās partijas "Kustība Par!" manifests

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesi pirms politiskās partijas Kustība Par! dibināšanas jaunuzņēmumu koprades telpā The Mill Riga tika paziņots par jaunas politiskās kustības izveidi. Tāpat pasākuma laikā tika publiskots kustības vērtību manifests, kuru jau tolaik bija parakstījuši vairāki desmiti Latvijas pilsoņu,[9] un kas kļuva par pamatu jaunas politiskas organizācijas programmai. Kustības manifestā uzsvērta nepieciešamība pēc sabiedrības saliedētības, iestāšanās par visiem pieejamu sabiedrisko veselības aprūpi, kā arī tiesisku republiku, kurā likums stāv pāri varai un taisnīga tiesa — pāri korumpētai ietekmei. Tāpat kustības manifestā īpaša uzmanība pievērsta publiskajai pārvaldei — lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem, valsts mērķtiecīgam atbalstam izcilai un globāli ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, kā arī līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Attiecībā uz Latvijas drošību un ārpolitiku, kustības manifestā pausta nostāja, ka partija redz Latviju aizvien ciešākā Eiropas valstu apvienībā, kā arī pauž atbalstu NATO sabiedrotajiem.[10]

"Mēs esam par stiprām ģimenēm, daudziem bērniem un ģimeņu līdztiesību. Par globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju. Par pilsonisku patriotismu, vienotu nāciju un vēstures izlīgumu. Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās."

2020. gada oktobrī manifestu parakstījuši vairāk nekā 800 cilvēki.[11]

Partijas dibināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas Kustība Par! nodibināšanai kultūras centrā "Rītausma" 2017. gada 26. augustā bija reģistrējušies 298 biedri, no kuriem par dibināšanu nobalsoja 274. Neviens no tiem nebalsoja "pret" vai "atturas".[12] Partija Kustība Par! par savu mērķi pasludinājusi: "...veidot modernu Latviju, kura ir iespēja visiem, nepieder dažiem un sastāv no daudziem, savukārt tās pamatvērtības ir brīvs cilvēks, saliedēta sabiedrība, tiesiskums un Eiropas vienotība."

Par partijas pirmās valdes priekšsēdētāju kļuva Daniels Pavļuts, savukārt valdē ievēlēta politiķe Ilze Viņķele, Saeimas deputāts Ints Dālderis, politikas analītiķe Marija Golubeva, biznesa tiesību juriste Evita Goša, ekonomikas maģistrs Kaspars Briškens, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks Oskars Kaulēns, kā arī uzņēmējs Mārtiņš Staķis un ekonomikas maģistrs Andulis Židkovs.[13]

Savukārt partijas Pārskata padomē, kas saskaņā ar statūtiem[14] apvieno revīzijas komisijas un ētikas komisijas funkcijas, tika ievēlēta kvalitātes vadības speciāliste Ilze Kurme, grāmatvedības speciālists Māris Puriņš, reklāmas speciālists Pēteris Pūrītis un Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis.

Pārstāvniecība 12. Saeimā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kustības Par! vadītājs Daniels Pavļuts 2017. gada 7. septembrī pēc tikšanās ar jauno partijas "Vienotība" vadītāju Arvilu Ašeradenu paziņoja, ka kustības Par! biedri Saeimā izveidos patstāvīgu deputātu grupu, kas balsos saskaņā ar Par! programmu un lēmumiem, kā arī virzīs tiem atbilstošus likumprojektus.[15] Kustības Par! deputātu grupā darbojās Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputāti turpināja būt "Vienotības" frakcijas locekļi, taču tie nepiedalījās lēmumu pieņemšanā par "Vienotības" iekšējām lietām un neiesaistījās amatu pārdalē valdošajā koalīcijā. 2018. gada sākumā divi no deputātiem (A. Judins un A. Loskutovs) tomēr izlēma izstāties no Kustības Par!, turpinot darboties "Vienotībā", un arī pārējie organizācijas pārstāvji Saeimā atteicās atstāt partijas "Vienotība" Saeimas frakciju.

Apvienības veidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 24. martā norisinājās partijas kongress, kurā tika pieņemts lēmums par apvienības veidošanu ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme" kopīgam startam 13. Saeimas vēlēšanās.[16] Pēc kongresa par savu izstāšanos no partijas paziņoja Ints Dālderis un vēlāk arī Lolita Čigāne, atsaucoties uz to, ka apvienība netika veidota ar partiju "Vienotība".[17][18]

13. Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kustība "Par!" 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās apvienībā "Attīstībai/Par!" kopā ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme". Deputātu kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā apvienība iesniedza 2018. gada 1. augustā, tostarp arī 4000 zīmju programmu.[19] Programmā apvienība norādījusi, ka tā plāno īstenot vairākas ieceres, tostarp ievērojami samazināt pacientu līdzmaksājumus un atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu; palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, kā arī kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku.

No apvienības "Attīstībai/Par!" 13. Saeimā tika ievēlēti 13 deputāti — Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva, Inese Ikstena, Artis Pabriks, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Staķis, Vita Anda Tērauda, Inese Voika.[20] Darbam valdībā apvienība izvirzīja Ilzi Viņķeli kā Veselības ministri, Juri Pūci kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un Arti Pabriku kā Aizsardzības ministru.[21] Tā rezultātā Saeimā uz laiku ienāca Mārtiņš Šteins un Dace Bluķe (šobrīd vietu zaudējusi).[22]

2020. gada jūnijā pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopīgā saraksta līderis Mārtiņš Staķis paziņoja, ka nolicis Saeimas deputāta mandātu, lai pievērstos Rīgas domes vēlēšanām un ievēlēšanas gadījumā — darbam domē.[23] Viņa vietā par Saeimas deputāti 2020. gada 11. jūnijā parlaments apstiprināja Kristu Baumani.[24]

2021. gada 5. janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasīja veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Tajā pašā dienā I. Viņķele pieņēma demisijas pieprasījumu, kā rezultātā 7. janvārī viņa zaudēja veselības ministres amatu. Partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kuru veido arī "Kustība Par!", uzklausīja un pieņēma zināšanai Ministru prezidenta K. Kariņa lēmumu un 48 stundu laikā uzsāka jauna veselības ministra meklējumus. "Kustība Par!" 6. janvārī izvirzīja veselības ministra amatam 13. Saeimas deputātu un "Kustības Par!" valdes priekšsēdētāju Danielu Pavļutu.[25] Tajā pašā dienā D. Pavļuts ziņoja, ka noliks Saeimas deputāta mandātu. Viņa vietā Saeimā ienāca Gatis Zamurs ("Latvijas attīstībai"),[26] bet par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāju kļuva Marija Golubeva.

14. Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās apvienība "Attīstībai/Par!" (veidoja partijas Kustība "Par!", "Latvijas Attīstībai" un "Izaugsme") nepārvarēja 5% barjeru, paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā.

Vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 12,04
13 / 100
 Kā apvienība Attīstībai/Par!
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 4,97
0 / 100
 Kā apvienība Attīstībai/Par!

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 12,42
1 / 8
 Kā apvienība Attīstībai/Par!
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 0,32
0 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 2019. gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") atlaida Rīgas domi, Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.[27] CVK noteiktais vēlēšanu datums tika vairākkārt pārcelts saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Apvienība "Attīstībai/Par" un partija "Progresīvie" startēja ar kopīgu sarakstu un 29. augustā noritējušajās vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, saņemot 26,14% vēlētāju balsu un iegūstot 18 no 60 deputātu vietām domē,[28] tostarp pārliecinošu vēlētāju atbalstu saņēma "Kustība Par!" valdes loceklis Mārtiņš Staķis,[29] kurš mēnesi vēlāk, 2. oktobrī tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.[30] No "Kustība Par!" biedriem domē vēl tika ievēlēta profesore Laima Geikina un mākslinieks Ivars Drulle.

2022. gada 24. martā, protestējot pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša apturēto Rīgas teritorijas plānojumu, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis no apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Kustība Par!" izstājās.[31]

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

2020. gada 24. novembrī "Kustība Par!" paziņoja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, iespējams, dažās no pašvaldībām startēs kopīgā sarakstā ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme".[32] Tobrīd partijai bija 11 teritoriālās nodaļas, no kurām Ādaži, Cēsis, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Mārupe, Ogre, Valmiera, Ropaži bija pašvaldības, kurās "Kustība Par!" plānoja piedalīties 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.[33]

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Rēzeknes, Ropažu, Ogres, Ādažu, Cēsu, Mārupes, Tukuma, Valmieras un Dienvidkurzemes novadā, kā arī Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
Rēzeknes novads 1869 28,92%
6 / 19
 Kopā ar Jauno Vienotību un Latgales partiju
Jelgava 1205 10,37%
2 / 15
Ropažu novads 535 7,08%
1 / 19
Ogres novads 1143 6,62%
2 / 23
Ādažu novads 402 6,60%
1 / 15
 Kopā ar Jauno Vienotību
Liepāja 806 6,01%
1 / 15
 Kopā ar Jauno Vienotību un Progresīvajiem
Jūrmala 755 5,21%
1 / 15
 Kopā ar Jauno Vienotību
Cēsu novads 661 5,21%
1 / 19
 Kopā ar Progresīvajiem
Mārupes novads 354 4,42%
0 / 19
Tukuma novads 283 2,37%
0 / 19
 Kopā ar Jauno konservatīvo partiju
Valmieras novads 331 2,11%
0 / 19
Dienvidkurzemes novads 204 2,11%
0 / 19

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-05-22.
  2. ↑ Kopā apvienībai "Attīstībai/Par!" kopā ar partiju "Progresīvie" 18 vietas.
  3. ↑ «Kustība “Par!” kongresā ievēl jaunu valdi, priekšsēdētāja amatā pārvēl Danielu Pavļutu». Kustība Par!. 2021-07-04. Skatīts: 2021-07-08.
  4. ↑ «Par Kustības “Par!” izpilddirektoru kļūst Mārtiņš Šteins». Kustība Par!. 2021-03-23. Skatīts: 2021-07-08.
  5. ↑ «Kustības «Par!» izpilddirektors būs Miks Celmiņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-22.
  6. ↑ «Atkāpjas partijas «Kustība «Par!»» valde». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-08.
  7. ↑ «'Kustības Par' vadību uztic Voikai, Geikinai un Marānei». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-03.
  8. ↑ «Par "Kustības Par" valdes priekšsēdētāju ievēlē Curiku». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-14.
  9. ↑ «MES ESAM PAR 21AUG.pdf». Google Docs. Skatīts: 2018-06-12.
  10. ↑ «Kustība "Par!": Par Latviju, kura ir iespēja visiem!». Kustība "Par!" (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-25. Skatīts: 2018-06-12.
  11. ↑ «MES_ESAM_PAR_07.09.pdf». Google Docs. Skatīts: 2019-10-23.
  12. ↑ «Reģistrējoties teju 300 biedriem, nodibina partiju «Kustība Par!» | TVNET». TVNET (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-14. Skatīts: 2018-06-12.
  13. ↑ «Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
  14. ↑ «Statuti_PAR.pdf». Google Docs. Skatīts: 2018-06-12.
  15. ↑ DELFI. «'Kustība Par!' Saeimā veidos savu deputātu grupu». DELFI (latviešu), 2017-09-07. Skatīts: 2018-06-12.
  16. ↑ «'Parieši' nolemj veidot apvienību ar partiju 'Latvijas attīstībai'». delfi.lv.
  17. ↑ «Dālderis izstājas no “Par”, Čigāne vēl domā». la.lv.
  18. ↑ «Arī Čigāne atstāj 'pariešus'». delfi.lv.
  19. ↑ «"Attīstībai / Par!" 4000 zīmju priekšvēlēšanu programma». attistibaipar.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. augustā.
  20. ↑ «CVK – 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti». sv2018.cvk.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  21. ↑ «Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-11-25.
  22. ↑ «Darbu Saeimā sāk deputāti ar «mīkstajiem mandātiem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-11-25.
  23. ↑ «Rīgas mēra amata kandidāts Staķis nolicis Saeimas deputāta mandātu». lsm.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  24. ↑ «Krista Baumane – Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāte». saeima.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  25. ↑ «Saeima veselības ministra amatā apstiprina Danielu Pavļutu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-19.
  26. ↑ «Saeima apstiprina deputāta pilnvaras uz laiku Gatim Zamuram». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-19.
  27. ↑ Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv, 2020-02-13. Skatīts: 2020-10-12.
  28. ↑ «CVK – 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas». cvk.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  29. ↑ «“Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” uzvar Rīgas domes vēlēšanās». kustibapar.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  30. ↑ «Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts Mārtiņš Staķis». riga.lv. Skatīts: 2020-10-12.
  31. ↑ www.DELFI.lv. «Staķis paziņo par izstāšanos no apvienības 'Attīstībai/Par!'». delfi.lv (latviešu), 2022-03-24. Skatīts: 2022-03-24.
  32. ↑ Kārlis Arājs. «Sašūpojusies 'Kustības Par' un 'Latvijas attīstībai' kopdzīve – pašvaldību vēlēšanās startēs atsevišķi». delfi.lv (latviešu), 2020-11-24. Skatīts: 2020-11-25.
  33. ↑ «Nodaļas». Kustība Par!. 2019-10-22. Skatīts: 2020-11-25.
Saeimā pārstāvētās partijas
Reģionālās partijas
Citas partijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kustība_Par!&oldid=4131398"