Dace Rukšāne-Ščipčinska

Vikipēdijas lapa
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Dace Rukšāne-Ščipčinska 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Tautība latviete
Politiskā partija Latvijas attīstībai
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Personīgā informācija
Dzimusi 1969. gada 7. augustā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvesbiedrs Dž. Dž. Džilindžers (2001—2004)

Ainārs Ščipčinskis (2009—pašlaik)

Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece, politiķe, tekstu autore, žurnāliste
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1995—pašlaik

Dace Rukšāne-Ščipčinska (dzimusi Dace Rukšāne 1969. gada 7. augustā Rīgā) ir latviešu rakstniece, publiciste un politiķe. Bijusi 13. Saeimas deputāte, pārstāv partiju "Latvijas attīstībai" un apvienību "Attīstībai/Par!".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir pazīstamā selekcionāra un Atmodas laika aktīvista Jāņa Rukšāna meita. Pēc Rīgas 50. vidusskolas absolvēšanas (1987) studējusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un Latvijas Medicīnas akadēmijā. Papildu izglītību guvusi Kinoscenāriju attīstības meistardarbnīcā SOURCES 2 Vīnē (2003).

D. Rukšāne kļuva pazīstama 2002. gadā kā romāna "Romāniņš" autore. Grāmata atklāti iztirzāja sievietes seksualitātes jautājumus un kļuva ļoti populāra. Vēlāk tai sekoja nākamās — "Beatrises gultas stāsti" un "Kāpēc tu raudāji?", kā arī laikrakstā "Diena" publicēto seksam un attiecībām veltīto sleju apkopojumi grāmatās.

90. gados Rukšāne rakstījusi dzejoļus. 2001. gadā Dailes teātrī iestudēta viņas luga "Rīt atbrauks Florinda", 2003. gadā Limbažu teātrī — luga "Es tev nepateicu visu" (2003). Tulkojusi Ī. Ensleres lugu "Vagīnas monologi" (Dailes teātrī, 2003), kā arī H. Millera lugu "Tas trakais, trakais Harijs" (Dailes teātrī, 2008). Romāns "Kāpēc tu raudāji?" tulkots un izdots Vācijā (2007), savukārt "Romāniņš" nācis klajā Dānijā (2007).

Rakstījusi scenārijus vairākām spēlfilmām. 2002. gadā sāka rakstīt iknedēļas slejas laikrakstā "Sestdiena". 2004. gadā kļuva par žurnāla "Lilit" galveno redaktori; amatā līdz 2012. gadam.

Brīvajā laikā aizrāvusies ar putnu vērošanu.[1]

Precējusies ar reklāmas jomas uzņēmēju, McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētāju Aināru Ščipčinski.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā iestājusies partijā "Latvijas attīstībai". No apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta 13. Saeimā.[2]

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Romāniņš. Rīga: Atēna, 2002.
  • Beatrises gultas stāsti. Rīga: Atēna, 2002.
  • Kāpēc tu raudāji? Rīga: Atēna, 2003.
  • Simts seksīgas sestdienas. Rīga: Dienas grāmata, 2005.
  • Sarunas par attiecībām. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
  • Ķīpsalas putni. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
  • Mīlasstāsti. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015.
  • Laimes kods. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.
  • Krieva āda. Rīga: Dienas grāmata, 2020.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • En lille affære [Romāniņš]. Tulk. K. Lomholts. Husets Forlag, 2007. (dāņu valodā)
  • Warum hast du geweint [Kāpēc tu raudāji?]. Tulk. M. Knolls. Cīrihe: Ammann Verlag, 2007. (vācu valodā)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Blogeris: Dace Rukšāne-Ščipčinska Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. mammadaba.lv
  2. «Dace Rukšāne-Ščipčinska». Attīstībai/Par!. Skatīts: 2018. gada 29. septembrī.[novecojusi saite]