Rīgas Kinostudija

Rīgas Kinostudija
Rīgas Kinostudija
	Rīgas Kinostudijas ēka
Tips	akciju sabiedrība
Darbības joma	kino, paviljonu noma, kostīmu un rekvizītu noma, digitalizācija, analogā ierakstīšana, ekskursijas
Dibināts	1958. gads
Galvenais birojs	Rīga, LatvijaŠmerļa iela 3, LV-1006
Tīmekļa vietne	www.studio.lv

Koordinātas: 56°58′48″N 24°12′33″E / 56.9799903°N 24.2092202°E / 56.9799903; 24.2092202

Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija (arī Valsts filmu uzņēmums) (1940—1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie Ziemeļeiropā.^[1]

Padomju gados tā vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 spēlfilmu gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku.

Mūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai ("X Faktors", "Super Bingo" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar digitalizāciju un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā.

Vēsture

Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta Filmu nozare, kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "Zvejnieka dēls".

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja Rīgas Mākslas filmu kinostudiju, kuras pirmā spēlfilma bija "Kaugurieši" (1941).

Vācu okupācijas laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja Ostlandē izveidotās Ostland Film G. m.b. H. Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no Ostland Film atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma".

Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "Dēli" (1946) un "Mājup ar uzvaru" (1947).

1948. gadā izveidoja Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju, apvienojot Mākslas filmu studiju ar Kinohronikas studiju. Studijas telpas bija Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", tagadējā Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma".

1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par Rīgas Kinostudiju.

Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam Šmerļa ielā 3 ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).^[2] Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās scenāriju redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi.

Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.

Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vija Artmane, Eduards Smiļģis un Elza Radziņa.

Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās Tautas kinoaktieru studija, kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un kaskadieru grupa.

1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas Kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

Privatizācija

1991. gada 19. septembrī reģistrēja akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.

2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās Gvido Straube, Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. Kultūras ministrija vērsās tiesā par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 Latvijas PSR periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, 2017. gadā tā uzvarēja ilgstošā tiesvedībā pret akciju sabiedrību "Rīgas Kinostudija".^[3] Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu^[4] no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.^[5]

Darbinieki

Studijas vadītāji

no 1940 — Alberts Jekste
1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss
1945—1947 — Nikolajs Kiva
1947—1948 — Igors Čerņaks
1948—1964 — Pāvels Jankovskis
1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs
1968—1987 — Heinrihs Lepeško
1987—1990 — Rihards Pīks

Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji

1962—1967 — Arvīds Grigulis
1967—1972 — Jāzeps Osmanis
1973—1976 — Uldis Norietis
1976—1981 — Osvalds Kublanovs
1981—1982 — Leo Rage
1982—1987 — Lija Brīdaka
1987—1990 — Tālivaldis Margēvičs

Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts

Šajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās Rīgas Mākslas filmu studija un Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos.

1940—1949

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1941	Kaugurieši	Melnbalta	Voldemārs Pūce
1946	Dēli^[6]	Melnbalta	Aleksandrs Ivanovs
1947	Mājup ar uzvaru	Melnbalta	Aleksandrs Ivanovs
1949	Rainis	Melnbalta	Jūlijs Raizmans

1950—1959

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1955	Salna pavasarī	Melnbalta	Pāvels Armands un Leonīds Leimanis
1955	Uz jauno krastu^[7]	Krāsaina	Leonīds Lukovs
1956	Cēloņi un sekas	Melnbalta	Varis Krūmiņš
	Pēc vētras	Melnbalta	Eduards Penclins un Fjodors Knorre
	Kā gulbji balti padebeši iet	Melnbalta	Pāvels Armands
1957	Nauris	Melnbalta	Leonīds Leimanis
	Rita	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece
	Zvejnieka dēls	Melnbalta	Varis Krūmiņš
1958	Latviešu strēlnieka stāsts	Melnbalta	Pāvels Armands
1958	Svešiniece ciemā	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece
1959	Šķēps un roze	Melnbalta	Leonīds Leimanis
	Atbalss	Melnbalta	Varis Krūmiņš
	Ilze	Melnbalta	Rolands Kalniņš

1960—1969

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1960	Tava laime	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece
1960	Vētra	Melnbalta	Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš
1961	Kārkli pelēkie zied	Melnbalta	Gunārs Piesis
	Pieviltie	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece, Māris Rudzītis
	Velna ducis	Melnbalta	Pāvels Armands
	Baltie zvani (Baltie zvaniņi)	Melnbalta	Ivars Kraulītis
1962	Diena bez vakara	Melnbalta	Māris Rudzītis
1962	Mocarts un Saljēri	Melnbalta	Vladimirs Gorikers
1963	Mājiņa kāpās	Melnbalta	Arkādijs Koļcatijs, Anatolijs Markelovs
	Trīs plus divas^[7]	Krāsaina	Henrihs Oganesjans
	Jolanta	Krāsaina	Vladimirs Gorikers
	Nekur vairs nav jāiet	Melnbalta	Gunārs Piesis
	Pazemē	Melnbalta	Rolands Kalniņš
	Uz trases	Melnbalta	Rostislavs Gorjajevs
	Viņš dzīvs	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece
1964	Cielaviņas armija	Melnbalta	Aleksandrs Leimanis
	Kapteinis Nulle	Melnbalta	Leonīds Leimanis
	Līdz rudenim vēl tālu	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Cara līgava	Melnbalta	Vladimirs Gorikers
1965	"Tobago" maina kursu	Melnbalta	Aleksandrs Leimanis
	Hipokrāta zvērests	Melnbalta	Ada Armīda Neretniece
	Sūtņu sazvērestība	Melnbalta	Nikolajs Rozancevs
	Divi	Melnbalta	Mihails Bogins
1966	Noktirne	Melnbalta	Rostislavs Gorjajevs
	Pēdējais blēdis	Krāsaina	Vadims Mass un Jans Ebners
	Purva bridējs	Melnbalta	Leonīds Leimanis
	Rīta miglā	Melnbalta	Imants Krenbergs
	Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!)	Melnbalta	Rolands Kalniņš
	"Ciklons" sāksies naktī	Melnbalta	Ada Neretniece
	Diena bez datuma	Melnbalta	Vladimirs Kočetovs
1967	Elpojiet dziļi (Četri balti krekli)	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Kapteiņa Enriko pulkstenis	Krāsaina	Jānis Streičs un Ēriks Lācis
	Cīruļi atlaižas pirmie	Melnbalta	Māris Rudzītis
	Kad lietus un vēji sitas logā	Melnbalta	Aloizs Brenčs
1968	Ilgās dienas rīts	Krāsaina	Ada Neretniece
	24-25 neatgriežas	Melnbalta	Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs
	Cielaviņas armija atkal cīnās	Melnbalta	Aleksandrs Leimanis
	Mērnieku laiki	Krāsaina	Voldemārs Pūce
	Ceļa zīmes	Melnbalta	Oļģerts Dunkers
1969	Pie bagātās kundzes	Melnbalta	Leonīds Leimanis
	Līvsalas zēni	Krāsaina	Jānis Streičs un Ēriks Lācis
	Trīskārtējā pārbaude	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Stari stiklā	Melnbalta	Imants Krenbergs
	Baltās kāpas	Melnbalta	Sergejs Tarasovs

1970—1979

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1970	Vella kalpi	Krāsaina	Aleksandrs Leimanis
	Šauj manā vietā	Melnbalta	Jānis Streičs
	Klāvs — Mārtiņa dēls	Melnbalta	Oļģerts Dunkers
	Karalienes bruņinieks	Melnbalta	Rolands Kalniņš
	Vārnu ielas republika	Krāsaina	Ada Neretniece
	Šūpoles	Krāsaina	Rostislavs Gorjajevs
	Uzbērums	Melnbalta	Ēriks Lācis
1971	Pilsēta zem liepām	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Meldru mežs	Melnbalta	Ēriks Lācis
	Nāves ēnā	Melnbalta	Gunārs Piesis
	Kara ceļa mantinieki	Krāsaina	Varis Krūmiņš
	Tauriņdeja	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Apprecējās vecītis ar večiņu savu	Melnbalta	Garniks Arazjans
	Salātiņš	Krāsaina	Varis Brasla
1972	Kapteinis Džeks	Krāsaina	Ada Neretniece
	Peterss	Melnbalta	Sergejs Tarasovs
	Lielais dzintars (2 sērijas)	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Vella kalpi Vella dzirnavās	Krāsaina	Aleksandrs Leimanis
	Ceplis	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Egle rudzu laukā	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Vālodzīte	Krāsaina	Jānis Streičs
1973	Cāļus skaita rudenī	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Šahs briljantu karalienei	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Pieskāriens	Melnbalta	Rostislavs Gorjajevs
	Dāvana vientuļai sievietei	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Pūt, vējiņi	Krāsaina	Gunārs Piesis
	Pilsētas atslēgas	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Oļegs un Aina	Melnbalta	Aleksandrs Leimanis
1974	Gaisma tuneļa galā	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Dunduriņš	Krāsaina	Boļeslavs Ružs
	Uzbrukums slepenpolicijai	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Uzticamais draugs Sančo	Krāsaina	Jānis Streičs
	Ābols upē	Krāsaina	Aivars Freimanis
	Jūras vārti (2 sērijas)	Krāsaina	Sergejs Tarasovs
	Pirmā vasara	Krāsaina	Ada Neretniece
1975	Motociklu vasara	Melnbalta	Uldis Brauns
	Mans draugs — nenopietns cilvēks	Krāsaina	Jānis Streičs
	Melnā vēža spīlēs	Krāsaina	Aleksandrs Leimanis
	Paradīzes atslēgas	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Parunā ar mani	Melnbalta	Biruta Veldre
	Robina Huda bultas	Krāsaina	Sergejs Tarasovs
	Liktenim spītējot (2 sērijas)	Krāsaina	Ēriks Lācis
1976	Ezera sonāte	Krāsaina	Gunārs Cilinskis, Varis Brasla
	Šīs bīstamās balkona durvis	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Liekam būt	Melnbalta	Aloizs Brenčs
	Ģimenes melodrāma	Krāsaina	Boriss Frumins
	Zobena ēnā	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Meistars	Krāsaina	Jānis Streičs
	Nāve zem buras (2 sērijas)	Krāsaina	Ada Neretniece
1977	Zem apgāztā mēness	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Atspulgs ūdenī	Krāsaina	Andris Rozenbergs
	Vīrietis labākajos gados	Melnbalta	Oļģerts Dunkers
	Kļūstiet mana sievasmāte!	Krāsaina	Kārlis Mārsons
	Dāvanas pa telefonu	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Puika	Krāsaina	Aivars Freimanis
	Buras (2 sērijas)	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Un rasas lāses rītausmā	Krāsaina	Pēteris Krilovs
1978	Teātris (2 sērijas)	Krāsaina	Jānis Streičs
	Lielā Jaungada nakts	Krāsaina	Ada Neretniece
	Tavs dēls	Krāsaina	Gunārs Piesis
	Vīru spēles brīvā dabā	Krāsaina	Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis
	Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks	Krāsaina	Biruta Veldre
	Pavasara ceļazīme	Krāsaina	Varis Brasla
	Rallijs	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Aiz stikla durvīm	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Ģimenes albums	Krāsaina	Ēriks Lācis
1979	Nakts bez putniem	Krāsaina	Gunārs Cilinskis
	Atklātā pasaule	Krāsaina	Aleksandrs Leimanis
	Nepabeigtās vakariņas (2 sērijas)	Krāsaina	Jānis Streičs
	Tās dullās Paulīnes dēļ	Krāsaina	Vija Ramāne
	Trīs minūšu lidojums (2 sērijas)	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Gaidiet "Džonu Graftonu" (2 sērijas)	Krāsaina	Andris Rozenbergs
	Satikšanās	Melnbalta	Oļegs Rozenbergs
	Sitiens	Melnbalta	Rihards Pīks
	Vainīgais	Melnbalta	Arvīds Krievs
	Agrā rūsa	Krāsaina	Gunārs Cilinskis

1980—1989

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1980	Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku	Krāsaina	Varis Brasla
	Spāņu variants (2 sērijas)	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Vakara variants	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Ja nebūtu šī skuķa	Krāsaina	Rihards Pīks
	Cīrulīši	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Trīs dienas pārdomām (2 sērijas)	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Vasara bija tikai vienu dienu	Krāsaina	Pēteris Krilovs
1981	Laikmetu griežos	Krāsaina	Gunārs Piesis
	Ilgais ceļš kāpās (7 sērijas)	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Izmeklēšanā noskaidrots	Krāsaina	Ada Neretniece
	Atcerēties vai aizmirst	Krāsaina	Jānis Streičs
	Spēle	Krāsaina	Arvīds Krievs
	Rudais terorists	Krāsaina	Lūcija Ločmele
	Limuzīns Jāņu nakts krāsā	Krāsaina	Jānis Streičs
1982	Tarāns	Krāsaina	Gunārs Cilinskis
	Tereona galva	Krāsaina	Varis Brasla
	Lietus blūzs	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Pats garākais salmiņš	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Īsa pamācība mīlēšanā	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Mana ģimene (2 sērijas)	Krāsaina	Pēteris Krilovs
	Aizmirstās lietas	Krāsaina	Vija Ramāne (Beinerte)
	Salavecīša personiskā dzīve	Krāsaina	Andris Rozenbergs
1983	Svešās kaislības	Krāsaina	Jānis Streičs
	Akmeņainais ceļš	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Vilkatis Toms	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Dārzs ar spoku	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Šāviens mežā	Krāsaina	Rihards Pīks
	Laika prognoze augustam	Krāsaina	Lūcija Ločmele
	Mirāža (3 sērijas)	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Trīs citroni mīļotajai^[8]	Krāsaina	Oļegs Rozenbergs
1984	Parāds mīlestībā	Krāsaina	Varis Brasla
	Fronte tēva pagalmā	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Aveņu vīns	Krāsaina	Arvīds Krievs
	Vajadzīga soliste	Krāsaina	Genādijs Zemels
	Kad bremzes netur	Krāsaina	Gunārs Cilinskis
	Durvis, kas tev atvērtas (2 sērijas)	Krāsaina	Pēteris Krilovs
	Mans draugs Sokrātiņš	Krāsaina	Andris Rozenbergs
	Pēdējā vizīte	Krāsaina	Ada Neretniece
1985	Dubultslazds (2 sērijas)	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Emīla nedarbi	Krāsaina	Varis Brasla
	Tikšanās uz Piena Ceļa	Krāsaina	Jānis Streičs
	Sprīdītis^[9]	Krāsaina	Gunārs Piesis
	Pēdējā indulgence	Krāsaina	Ada Neretniece
	Spēle notiks tik un tā (2 sērijas)	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Svešs gadījums	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Nomale (Trīs dienas Sašas dzīvē)	Krāsaina	Pēteris Krilovs
1986	Viņš, viņa un bērni	Krāsaina	Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs
	Dubultnieks	Krāsaina	Rihards Pīks
	Saulessvece	Krāsaina	Lūcija Ločmele
	Apbraucamais ceļš	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Bailes	Krāsaina	Gunārs Cilinskis
	Kroņa numurs	Krāsaina	Imants Krenbergs
	Aizaugušā grāvī viegli krist	Krāsaina	Jānis Streičs
	Pēdējā reportāža (2 sērijas)	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Es gribu tavu foto	Krāsaina	Leo Rage
	Kā mēs aizgājām no mājām	Krāsaina	Pēteris Krilovs
1987	Svītas cilvēks	Krāsaina	Andris Rozenbergs
	Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili	Krāsaina	Arvīds Krievs
	Apstākļu sakritība	Krāsaina	Vija Beinerte
	Dīvainā mēnessgaisma	Krāsaina	Gunārs Cilinskis
	Ja mēs visu to pārcietīsim	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Aija (2 sērijas)	Krāsaina	Varis Brasla
	Uzvarētāja (2 sērijas)	Krāsaina	Ādolfs Šapiro, Andris Rozenbergs
1988	Par mīlestību pašreiz nerunāsim	Krāsaina	Varis Brasla
	Viktorija	Krāsaina	Oļģerts Dunkers
	Viss kārtībā	Krāsaina	Oļegs Rozenbergs
	Sižeta pagrieziens	Krāsaina	Pēteris Krilovs
	Māja bez izejas	Krāsaina	Dzidra Ritenberga
	Zīlēšana uz jēra lāpstiņas	Krāsaina	Ada Neretniece
	Sēklis (2 sērijas)	Krāsaina	Ēriks Lācis
	Svešais	Krāsaina	Lūcija Ločmele
1989	Dzīvīte (2 sērijas)	Krāsaina	Aivars Freimanis
	Carmen Horrendum	Krāsaina	Jānis Streičs
	Latvieši?!	Krāsaina	Genādijs Zemels
	Tapers (2 sērijas)	Krāsaina	Rolands Kalniņš
	Zītaru dzimta (Vecā jūrnieku ligzda) (6 sērijas)	Krāsaina	Aloizs Brenčs
	Cilvēka dienas	Krāsaina	Jevgēņijs Paškēvičs

1990—2000

Gads	Nosaukums	Formāts	Režisors
1990	Maestro	Krāsaina	Pēteris Krilovs
1997	Likteņdzirnas	Krāsaina	Jānis Streičs
2000	Vecās pagastmājas mistērija	Krāsaina	Jānis Streičs

Visvairāk skatītās Rīgas kinostudijas filmas PSRS kinoteātros

Pēc krievu kinokritiķa Sergeja Kudrjavceva datiem^[10]^[11]^[12]^[13]^[14]^[15]^[16]

#	Nosaukums	Gads	Žanrs	Skatītāji (mlj.)^[17]
1	Dubultslazds	1985	detektīvs	42,9
2	Trīs plus divas	1963	komēdija	35
3	Vella kalpi	1970	vēsturiska piedzīvojumu filma	33,6
4	Cielaviņas armija atkal cīnās	1968	vēsturiska piedzīvojumu filma	32,2
5	Vella kalpi Vella dzirnavās	1972	vēsturiska piedzīvojumu filma	30,5
6	Gaisma tuneļa galā	1974	detektīvs	30,1
7	Robina Huda bultas	1975	vēsturiska piedzīvojumu filma	28,9
8	Trīskārtējā pārbaude	1969	vēsturiska piedzīvojumu filma	28,7
9	24-25 neatgriežas	1968	detektīvs	28,4
10	Purva bridējs	1966	melodrāma	26,6
11	Šahs briljantu karalienei	1973	detektīvs	24,4
12	Salna pavasarī	1955	melodrāma	23,6
13	Kad lietus un vēji sitas logā	1967	vēsturiska piedzīvojumu filma	21
15	Pieviltie	1961	melodrāma	20,5
16	Dēli	1946	vēsturiska piedzīvojumu filma	18,6
17	Sūtņu sazvērestība	1965	vēsturiska piedzīvojumu filma	17,9
18	Dāvanas pa telefonu	1977	detektīvs	17,4
19	Noktirne	1966	melodrāma	17,1
20	Ezera sonāte	1976	melodrāma	14,1

Kinostudijas ēka

Rīgā, Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona.

1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri.
2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri.
3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri.
Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²)

Studijā ir arī lielākais zaļais fons Eiropā.^[18]

Skatīt arī

Mēmais kino Latvijā

Piezīmes un atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.
↑ Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.
↑ KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris
↑ DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju
↑ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816
↑ Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"
↑ ^7,0 ^7,1 Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju
↑ Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"
↑ Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
↑ Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.

Ārējās saites

Rīgas Kinostudijas oficiālā mājas lapa

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.

[2] Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.

[3] KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris

[4] DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju

[5] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816

[6] Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"

[nosaukums-1-7] 7,0 ^7,1 Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju

[8] Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"

[9] Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"

[10] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[11] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[12] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[13] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[14] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[15] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[16] Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.

[17] Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju

[18] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]