Sudrabkalns (pilskalns)

Sudrabkalns
Sudrabkalns
	Sudrabkalns
Atrašanās vieta	Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas	56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°EKoordinātas: 56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°E
Veids	Pilskalns ar apmetni
Augstums	26 metri
Piezīmes
Īpašuma tiesības	Pašvaldības īpašums
Publiska piekļuve	Brīvi pieejams
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Sudrabkalns - pilskalns
Aizsardzības numurs	958
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Sudrabkalns (arī Pormaļu Sudrabkalns^[1]) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā ap 400 m uz dienvidiem no "Pormaļu" mājām un ap 1,2 km uz dienvidaustrumiem no Sēlijas ciema centra, ceļa Sēlija-Gretes-Sēlpils stacija kreisajā pusē.

Apraksts

Sudrabkalns ir savrups, apaļīgi konusveidīgs kalns ar ļoti stāvām nogāzēm. Virs apkārtnes pilskalns paceļas par 22 – 26 m. Tam nav nekādu redzamu mākslīgi veidotu nocietinājumu. Tā plakuma caurmērs 45 – 50 m. un tam ir neliels ap 3 m. liels kumpums vidusdaļā. Sudrabkalns ļoti labi eksponējas ainavā, it sevišķi tā D puse, kas nekad nav bijusi apaugusi ar kokiem. Pilskalna nogāzēs ir vairāki kara laika ierakumi, bet pilskalna kopējo tēlu tie nav mainījuši^[2]

Pilskalna plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs un dziļš kultūrslānis. Arī visu pilskalna pakāji apņem apmetnes kultūrslānis. Apmetnes platība ir aptuveni 2 ha. un kultūrslāņa biezums tur vietām sniedzas 0,6 m dziļi. Gan pilskalnā, gan apmetnē atrastas bezripas keramikas gludās, ar nagiespiedumiem rotātās, apmestās, gludinātās, švīkātās un arī ripas keramikas lauskas Tās liecina par ilgstošu pilskalna apdzīvotību. Iespējams, jau no I g.t.p.m.e līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Senatnē pilskalna tuvumā esot atrasti gan akmens cirvji, gan dzelzs šķēpa gali. 1999. gadā pilskalna Z pakājē zviedru arheologs J. Strems atrada dzelzs šaurasmens cirvi.

Pilskalnu pirmais reģistrējis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1922. gadā.^[3] 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš.^[4] 20. gadsimta nogalē pilskalnu vairākkārt apsekojis un pētījis arī arheologs J. Urtāns. 2024.gadā pilskalnā veikti nelieli pārbaudes izrakumi arheoloģes V. Haferbergas vadībā. Pilskalna tuvumā atrodas vairāki savrupi un apaļi uzkalniņi, kādu no tiem saista ar eventuālu kulta vietu.

Foto galerija

Sudrabkalna 3D modelis
Sudrabkalna 3D modelis

Atsauces

↑ Kalnā bija stalta pils. Latvijas pilskalni un to teikas, Sast. J. Urtāns, I. Pīgozne, R. Treija, I. Vītola, Rīga, 2008.
↑ J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
↑ Lovis of Menar K.v. Burgenlexicon fur Alt — Livland, Riga, 1922.
↑ E. Brastiņš, Zemgales un Augšzemes pilskalni, Rīga, 1926.

Ārējās saites

www.latvijas-pilskalni.lv

[1] Kalnā bija stalta pils. Latvijas pilskalni un to teikas, Sast. J. Urtāns, I. Pīgozne, R. Treija, I. Vītola, Rīga, 2008.

[2] J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.

[3] Lovis of Menar K.v. Burgenlexicon fur Alt — Livland, Riga, 1922.

[4] E. Brastiņš, Zemgales un Augšzemes pilskalni, Rīga, 1926.

[1]

[2]

[3]

[4]