Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Čehijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Čehijas ir iekļautas 11 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 19 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Čehija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1993. gada 26. martā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Prāgas vēsturiskais centrs Prāga
50°5′19″N 14°25′17″E / 50.08861°N 14.42139°E / 50.08861; 14.42139		 1992 Kultūra ii, iv, vi Prāgas vēsturiskais centrs celts starp 11. un 18. gadsimtu. Vecpilsēta, Mazā pilsēta un Jaunā pilsēta apvieno lielo arhitektūras un kultūras ietekmi, kas valda šajā viduslaiku pilsētā. Pilsētā ir daudz lielisku pieminekļu, piemēram, Hradčani pils, Svētā Vīta katedrāle, Kārļa tilts, daudzas baznīcas un pilis, kas galvenokārt būvētas 14. gadsimtā pēc Svētās Romas imperatora Kārļa IV pavēles.[2] 616
Česki Krumlovas vēsturiskais centrs Dienvidčehijas apgabals
48°48′38″N 14°18′53″E / 48.81056°N 14.31472°E / 48.81056; 14.31472		 1992 Kultūra iv Pilsēta atrodas Vltavas upes krastā. Pilsētā ir 13. gadsimtā celta gotikas stila pils ar renesanses un baroka elementiem. Česki Krumlova ir izcils Centrāleiropas viduslaiku pilsētas mazo pilsētu piemērs, kuras arhitektūras mantojums ir palicis neskarts, pateicoties mierīgajai attīstībai vairāku gadsimtu laikā.[3] 617
Telčas vēsturiskais centrs Visočinas apgabals
49°11′4″N 15°28′11″E / 49.18444°N 15.46972°E / 49.18444; 15.46972		 1992 Kultūra i, iv Telčas ēkas, kas atrodas kalna galā, sākotnēji ir celtas no koka. Pēc ugunsgrēka 14. gadsimta beigās, pilsēta tika pārbūvēta no akmens, tika izveidotas aizsardzības sienas un izveidota mākslīgo dīķu sistēma. 15. gadsimtā tika rekonstruēta Gotikas pils.[4] 621
Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa Horas Visočinas apgabals
49°33′54″N 15°56′26″E / 49.56500°N 15.94056°E / 49.56500; 15.94056		 1994 Kultūra iv Šī svētceļojumu baznīca celta par godu Svētajam Janam no Nepomukas. Baznīca adrodas netālu no Ždjāra pie Sāzavas pilsētas Morāvijā. Baznīca veidota 18. gadsimtā zvaigznes formā, celta neogotikas un baroka stilā. Tās arhitekts ir Jans Blazejs Santini.[5] 690
Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli Centrālčehijas apgabals
49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806		 1995 Kultūra ii, iv Kutnas Horas pilsēta veidojusies netālu no sudraba raktuvēm. 14. gadsimtā pilsēta kļuva par karalisko pilsētu un tajā tika veidoti dažādi pieminekļi, kas simbolizē tās labklājību. Svētās Barbaras baznīca ir vēlās gotikas baznīca, savukārt Sedlecas Dienvmātes katedrāle ir baroka stila baznīca, kas 18. gadsimtā tikusi atjaunota.[6] 732
Lednices-Valtices kultūrainava Dienvidmorāvijas apgabals
48°46′32″N 16°46′30″E / 48.77556°N 16.77500°E / 48.77556; 16.77500		 1996 Kultūra i, ii, iv No 17. līdz 20. gadsimtam šajā reģionā valdīja Lihtenšteinas hercogi, kas pārveidoja Morāvijas dienvidus par pārsteidzošu ainavu. Šajā reģionā ir vairākas baroka, klasicisma un neogotikas pilis. Pilīm apkārt ir veidoti angļi romānikā veidota ainavu arhitektūra. 200 km² lielā kultūrainava ir lielākā šāda tika ainava Eiropā.[7] 763
Kromeržīžas pils un dārzi Zlīnas apgabals
49°18′0″N 17°22′38″E / 49.30000°N 17.37722°E / 49.30000; 17.37722		 1998 Kultūra ii, iv Kromeržīžas pils atrodas pie Moravas upes. Kromeržīžas pils un dārzi ir ļoti labi saglabājušies, un ir labs piemērs Eiropas baroka karaliskajām dzīvesvietām.[8] 860
Vēsturiskais Holašovices ciema rezervāts Dienvidčehijas apgabals
48°58′0″N 14°16′0″E / 48.96667°N 14.26667°E / 48.96667; 14.26667		 1998 Kultūra ii, iv Holašovice ir ļoti labi saglabājies tradicionāls Centrāleiropas ciemata piemērs. Ciemā ir liels skaits 18. un 19. gadsimtā celtas ēkas, ko sauc par "Dienvidbohēmijas tautas baroku". Ciema zemes plānojums saglabājies no viduslaikiem.[9] 861
Litomišlas pils Pardubices apgabals
49°52′25″N 16°18′52″E / 49.87361°N 16.31444°E / 49.87361; 16.31444		 1999 Kultūra ii, iv Litomišlas pils sākotnēji bija renesanses stila pils, kas veidota pēc Itālijas parauga 16. gadsimtā. Pils dizains un apdari ir īpaši saglabājies, tas 18. gadsimtā ir papildināts ar baroka stila elementiem.[10] 901
Svētās Trīsvienības kolonna Olomoucā Morāvijas-Silēzijas apgabals
49°35′38″N 17°15′1″E / 49.59389°N 17.25028°E / 49.59389; 17.25028		 2000 Kultūra i, iv Svētās Trīsvienības kolonna veidota 18. gadsimta sākumā un ir izcils šāda veida pieminekļu piemērs Centrāleiropā. Pieminekļa augstums ir 35 m un tas veidots baroka stila. Tā autors ir mākslinieks Ondrejs Zahners.[11] 859
Tugendātas villa Brno Dienvidmorāvijas apgabals
49°12′26″N 16°36′57″E / 49.20722°N 16.61583°E / 49.20722; 16.61583		 2001 Kultūra ii, iv Tugendātas villu ir veidojis arhitekts Mīss van der Rohe, un tā ir izcils piemērs mūsdienu arhitektūras stilu sajaukumam. Pils būvēta 1920. gadā. Villa apvieno inovatīvu telpisko un estētisko koncepciju, kuras mērķis ir apvienot jauna dzīvesveida mājas, izmantojot iespējas, ko dod mūsdienu rūpnieciskā ražošana.[12] 1052
Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilika Visočinas apgabals
49°13′2″N 15°52′38″E / 49.21722°N 15.87722°E / 49.21722; 15.87722		 2003 Kultūra ii, iii Tršebīča ebreju kvartāls, vecā ebreju kapsēta un Svētā Prokopija bazilika ir pierādījums ebreju un kristiešu kultūru līdzpastāvēšanai no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam. Svētā Prokopija bazilika ir celta kā daļa no benediktiešu klostera 13. gadsimta sākumā un ir ievērojams Rietumeiropas arhitektūras piemineklis šajā reģionā.[13] 1078

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Čehijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Slavonicas renesanses mājas Dienvidčehijas apgabals
48°59′52″N 15°21′10″E / 48.99778°N 15.35278°E / 48.99778; 15.35278		 2001 Kultūra i, ii, iv 1507
Velkes Losini papīrfabrika Olomoucas apgabals
50°1′44″N 17°2′6″E / 50.02889°N 17.03500°E / 50.02889; 17.03500		 2001 Kultūra ii, iv 1508
Zivju dīķu tīks Tršebonas baseinā Dienvidčehijas apgabals
49°0′10″N 14°45′50″E / 49.00278°N 14.76389°E / 49.00278; 14.76389		 2001 Kultūra i, ii, iii, iv, v 1509
Čehijas akmens pilsētas Centrālbohēmijas un Hradeckrāloves apgabali 2001 Daba 1511
Lielmorāvijas vietas: Slāvu nocietinātā vieta Mikulčicē - Svētās Margaretas baznīca pie Kopčani Dienvidmorāvijas apgabals
48°48′18″N 17°5′16″E / 48.80500°N 17.08778°E / 48.80500; 17.08778		 2001 Kultūra iii, iv 1559
Ostravas industriālā ainava Morāvijas-Silēzijas apgabals
49°50′38″N 18°16′51″E / 49.84389°N 18.28083°E / 49.84389; 18.28083		 2001 Kultūra i, iv, v 1560
Terezinas nocietinājumi Ūstu apgabals
50°30′0″N 14°9′0″E / 50.50000°N 14.15000°E / 50.50000; 14.15000		 2001 Kultūra i, ii, iv 1561
Luhacovices Spa Zlīnas apgabals
49°6′36″N 17°45′46″E / 49.11000°N 17.76278°E / 49.11000; 17.76278		 2001 Kultūra i, ii, iii, iv 1562
Bētlemes akmens skulptūras Kuksas tuvumā Hradeckrāloves apgabals
50°23′52″N 15°50′52″E / 50.39778°N 15.84778°E / 50.39778; 15.84778		 2001 Kultūra i, ii, iv 1563
Karlštejnas pils Centrālbohēmijas apgabals
49°56′27″N 14°11′16″E / 49.94083°N 14.18778°E / 49.94083; 14.18778		 2001 Kultūra i, ii, iv 1564
Pasaules mantojuma pieminekļa "Prāgas vēsturiskais centrs" paplašināšana ar svarīgākajiem pieminekļiem tās tuvumā Prāga
50°5′2″N 14°21′25″E / 50.08389°N 14.35694°E / 50.08389; 14.35694		 2001 Kultūra i, ii, iv 1565
Kladrubi pie Labas saimniecības un kultūrainavas Liberecas apgabals
50°3′25″N 15°29′2″E / 50.05694°N 15.48389°E / 50.05694; 15.48389		 2007 Kultūra ii, iv, v 5151
Ještedas kalnu viesnīca un televīzijas radītājs Liberecas apgabals
50°43′58″N 14°59′6″E / 50.73278°N 14.98500°E / 50.73278; 14.98500		 2007 Kultūra i, ii, iv 5152
Žateca - apiņu pilsēta Ūstu apgabals
50°19′44″N 13°32′34″E / 50.32889°N 13.54278°E / 50.32889; 13.54278		 2007 Kultūra ii, iii, iv 5153
Rieumbohēmijas Spa trīsstūris Karlovi Varu apgabals
50°13′19″N 12°53′6″E / 50.22194°N 12.88500°E / 50.22194; 12.88500		 2008 Kultūra ii, iii, iv 5378
Rūdu kalnu ieguves kultūrainava Karlovi Varu un Ūstu apgabali 2012 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5691
Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava Karlovi Varu un Ūstu apgabali
(kopā ar Valsts karogs: Vācija Vāciju)		 2012 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5775
Eiropas lielais Spa Karogs: Čehija Čehija
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Vācija Vāciju)		 2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5929
Mūžīgā humānisma Jožes Plečnika arhitektūra Ļubļanā un Prāgā Prāga
(kopā ar Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju)		 2015 Kultūra i, ii, iv 5967

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Čehija
  2. ↑ Historic Centre of Prague, UNESCO
  3. ↑ Historic Centre of Český Krumlov, UNESCO
  4. ↑ Historic Centre of Telč, UNESCO
  5. ↑ Pilgrimage Church of St John of Nepomuk at Zelená Hora, UNESCO
  6. ↑ Kutná Hora: Historical Town Centre with the Church of St Barbara and the Cathedral of Our Lady at Sedlec, UNESCO
  7. ↑ Lednice-Valtice Cultural Landscape, UNESCO
  8. ↑ Gardens and Castle at Kroměříž, UNESCO
  9. ↑ Holašovice Historic Village, UNESCO
  10. ↑ Litomyšl Castle, UNESCO
  11. ↑ Holy Trinity Column in Olomouc, UNESCO
  12. ↑ Tugendhat Villa in Brno, UNESCO
  13. ↑ Jewish Quarter and St Procopius' Basilica in Třebíč, UNESCO
Kultūra
Daba
Valstis sadalītas UNESCO Pasaules mantojuma 5 ģeogrāfiskajās zonās: Arābu valstis, Āfrika, Eiropa un Ziemeļamerika un Latīņamerika un Karību reģions.
Arābu valstis
Āfrika
Āzija un
Klusais okeāns
Eiropa un
Ziemeļamerika
Latīņamerika un
Karību reģions
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Čehijā&oldid=3705048"