2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā

2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā
Lielgraudu krusa Dobeles novadā, Apguldē, 7. augustā
Vieta	Latvijas centrālie rajoni, Kurzeme
Datums	2023. gada 7. augustā (EEST (UTC +3))
Nokrišņi	Intensīvi nokrišņi. Skrīveri 105.9 mm.
Vējš	Ļoti stipras vēja brāzmas. Dobele 33 m/s.
Bojā gājušie	1
Ievainotie	8

2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā bija spēcīgs un postošs meteoroloģisks notikums, kas ietekmēja daudzas teritorijas un radīja ievērojamus postījumus visā valstī. Negaiss izraisīja stipras vēja brāzmas, intensīvas lietusgāzes, lielgraudu krusu, un pat iespējamus virpuļviesuļus. Vairākas dzīves jomas cietušas no negatīvām sekām, tai skaitā lauksaimniecība, infrastruktūra, elektroapgāde un transporta kustība. Tika aizvadīta jebkad siltākā nakts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Spēcīgais negaiss, kas pirmdien 7. augustā plosījās lielā daļā Latvijas teritorijas, nodarījis lielus postījumus arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā vētra visvairāk skārusi Jonišķu rajonu, kas ir pie Latvijas robežas. 7. augustā vētrā cietuši astoņi cilvēki, pieci no viņiem nogādāti stacionārā. Četros gadījumos cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals. Vēl trīs cilvēki cietuši no krusas graudiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes norādīja, ka negaiss sāksies ar ekstremāli stiprām lietusgāzēm un vēja brāzmām rietumu un centrālo rajonu teritorijās. Šajās teritorijās tika gaidīti nokrišņi virs 30 milimetriem, un vēja ātrums līdz pat 30 metriem sekundē, kā arī lielgraudu krusa, kas apgrūtina transporta kustību un ikdienas aktivitātes.

Vēlākā dienā, pēcpusdienā un vakarpusē, tika izdoti sarkanā brīdinājuma paziņojumi centrālo un austrumu rajonu iedzīvotājiem. Šajos reģionos bija prognozētas vēl spēcīgākas lietusgāzes, vēja brāzmas un krusa. Negaiss turpinājās arī naktī, saglabājot savu spēku un intensitāti. Negaiss rada arī citus riskus, piemēram, bīstamu zibeņošanu, kas var izraisīt elektroapgādes traucējumus un postošu ietekmi uz infrastruktūru. Lietusgāžu ietekmē bija novērojama strauja ūdens līmeņa celšanās un teritorijas applūšana, kas radīja draudus gan transporta kustībai, gan dzīvībai un īpašuma aizsardzībai. Iedzīvotājiem tika ieteikts izvairīties no pārvietošanās ārpus telpām un neveikt liekas riskantas aktivitātes. Turklāt bija ziņots par potenciāliem elektroapgādes traucējumiem un iespējamajiem satiksmes ierobežojumiem, kas varētu ietekmēt ikdienas dzīvi.

2023. gada 10. augustā Ministru kabinets vienojās par atbalsta pasākumiem vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām. Lai novērstu vētras radītos zaudējumus, tika paredzēts, ka individuālo dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem pēc iespējas ātrāk tiks nodrošināts vienreizējs finansiāls atbalsts.

Izsaukumi

Latviju skāra spēcīgs pērkona negaiss, kas izraisīja daudzus postījumus dažādās valsts vietās. Šo notikumu raksturoja ievērojams vēja ātrums, vējš gāza kokus, radot bojājumus ēkām, transportlīdzekļiem un infrastruktūrai. Šis negaiss radīja izcili lielu darba apjomu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Pirmās stundas laikā VUGD saņēma vairāk nekā 40 izsaukumu uz spēcīgā negaisa postījumu likvidēšanas darbiem Dobeles, Tukuma un Jelgavas novados. Savukārt četru stundu laikā saņemti 200 izsaukumi. Līdz plkst. 18 VUGD saņēmis vairāk nekā 300 izsaukumus. Sākotnēji izsaukumi tika saņemti uz Dobeles un Tukuma novadiem, tad ap pulksten 15–16 no Rīgas un tai tuvākajiem novadiem. Savukārt vēlāk izsaukumi sāka ienākt no Latgales – no Augšdaugavas novada, Daugavpils, Preiļiem.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja, ka šajā dienā negaiss visvairāk ietekmēja Rīgu, Latgali un Zemgali. VUGD saņēma lielu skaitu izsaukumu par postījumiem, kas tika novērsti uz vietas. Intensīvā darbība turpinājās arī naktī un sekojošajā rītā. Saskaņā ar Viktorijas Gribustes sniegto informāciju, VUGD saņēma aptuveni 300–330 izsaukumus. Izsaukumi nāca no dažādām Latvijas vietām, un to raksturs bija atšķirīgs – no lauztiem kokiem līdz bojātām ēkām un norautiem jumtiem. Lielākais izsaukumu skaits tika reģistrēts Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Daugavpils un Dobeles novados.

VUGD darbinieki strādāja, lai atjaunotu elektroapgādi un novērstu postījumus, ko negaiss radījis, piemēram, lūzušo koku izraisītās problēmas uz ceļiem un citus infrastruktūras bojājumus. Viktorija Gribuste norādīja, ka Rīgā vējš galvenokārt gāza kokus uz ceļa braucamās daļas, kā arī pārrāva elektrības vadus. Dobeles novadā bija novēroti lielāki postījumi, vējš bija bojājis ēku jumtus, ceļi bija bloķēti ar kritušiem kokiem.

Elektrotīkla bojājumi

Uzņēmumā "Sadales tīkls" stāstīja, ka 7. augustā bijuši vairāk nekā 24 tūkstoši pārrāvumu elektrotīklā. Visplašāk skarts Madonas, Dobeles, Cēsu, Preiļu un Ropažu novads. Spēcīgā pērkona negaisa ietekmē arī otrdienas rītā 8. augustā, elektroapgāde vēl traucēta 7800 "Sadales tīkla" klientu, bet pusdienlaikā - 8000 klientiem, visplašāk Madonas, Dobeles un Tukuma novadā. Lielākais vienlaikus atslēgto "Sadales tīkla" klientu skaits pirmdienas vakarā pārsniedza 42 000.

Negaiss izraisīja bojājumus 12 augstsprieguma elektropārvades līnijās. Galvenokārt šie bojājumi skāra Vidzemi un Zemgali, kā arī citus reģionus, piemēram, Līvānus, Līksnu un Jaunpiebalgu. Uzņēmumi "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" intensīvi strādāja, lai novērstu bojājumus un atjaunotu elektroapgādi. Dažos gadījumos sarežģītu bojājumu dēļ atjaunošana prasīja ilgāku laiku nekā parasti. Lai novērstu bojājumus un atjaunotu elektroapgādi, uzņēmumi piesaistīja papildu darbiniekus, kas strādāja arī naktī. Lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi, tika veikta pārslēgšanās uz rezerves līnijām, kas palīdzēja mazināt ilgstošo pārrāvumu sekas. Vidēji bojājumu novēršanai bija nepieciešamas divas stundas. Vairākas līnijas joprojām atradās remontā, un AS "Augstsprieguma tīkls" turpināja operatīvi novērst bojājumus un pārbaudīt līnijas, lai konstatētu potenciālus apdraudējumus no izlauztajiem kokiem.

Piesārņojumi

Šis negaiss bija ārkārtēji postošs notikums, kas radīja ievērojamu vides piesārņojumu. Negaisa dēļ veidojās bīstami apstākļi iedzīvotājiem, kā arī radās nepieciešamība risināt piesārņojuma jautājumu, kas radās no salūzušiem jumtiem un citiem sabojātiem ēku materiāliem. Valsts vides dienests izdeva brīdinājumu par piesārņojuma draudiem, ko rada šie atkritumi un toksiskās vielas, kas izdalās no tiem. It īpaši tika uzsvērta bīstamība saistībā ar šīfera jumtiem, kas bija lielā daudzumā jāmaina un kuri saskaņā ar vides dienesta vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas teikto saturēja bīstamus azbesta putekļus.

Valsts vides dienests aicināja pašvaldības veikt pasākumus, lai organizētu atkritumu savākšanas punktus, kur iedzīvotāji varētu nodot šīferi no sasistajiem jumtiem un citus bīstamus materiālus. Šādi pasākumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka sabojātie materiāli netiek vienkārši atstāti dabā, radot papildu piesārņojumu un apdraudot cilvēku veselību un vidi.

Postījumi lauku teritorijās

Vētra, kas skāra Latviju, radīja ievērojamus postījumus lauku teritorijās. Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Valters Zelčs, kas bija darbā laukā, sniedza satriecošu atskaiti par situāciju, norādot, ka lietus un nenormāli spēcīgs vējš izraisīja katastrofālu ainu. Saimniecības un tehnika tika smagi bojātas, lauki kļuva par postījumu vietu, un cieta pat dzīvnieki.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits un premjers Krišjānis Kariņš reaģēja uz situāciju, norādot uz nepieciešamību rīkoties operatīvi, apzinot postījumu apjomus un sniedzot atbalstu skartajām saimniecībām. Tika uzsvērta saistība starp notikumu un klimata izmaiņām, izsakot bažas par tālākajiem izaicinājumiem.

Gadījumi reģionos

Kurzemē

Tukuma novadā notikusī vētra radījusi intensīvus postījumus, it īpaši Jaunpils pagastā, Struteles teritorijā un atsevišķos Džūkstes pagasta objektos. Bojājumi skāruši gan māju jumtus, fasādes, un logus, gan radījuši nopietnus kaitējumus elektrolīnijām. Vētras ietekmē tika nopietni bojāts Jaunpils pils vēsturiskais jumts un dienvidu spārns, kurā liela daļa logu tika iznīcināti. Fasāde un jumts ir ievērojami bojāti, un tas ietekmējis pils trešo stāvu, kas pakļauts lietus iedarbībai.

Dienu pēc Latvijā notikušās vētras turpinājās intensīvi primārie palīdzības darbi galvenokārt skartajās teritorijās. Ceļi un māju teritorijas bija bloķētas ar nokritušiem kokiem, un izsistie logi tika aizklāti ar pagaidu plēvēm. Postījumi bija ievērojami, un tos novērtēja vairāku miljonu eiro vērtībā. Jaunpils pils ar vairāk nekā 40 izsistiem logiem un sabojātu jumtu cietusi ievērojamā apjomā. Kopējais postījumu apjoms bija būtisks, un vietējie iedzīvotāji un pat tūristi no citām valstīm piedalījās talkā, lai atjaunotu normālu situāciju. Valsts prezidents izteica bažas par postījumu apjomu un norādīja uz nepieciešamību pēc lielākas palīdzības no valsts puses. Kopumā situācija bija sarežģīta, bet iedzīvotāji un varas iestādes aktīvi strādāja, lai atjaunotu dzīves kārtību postījumu zonās.

Zemgalē

Dobeles pusē negaisa laikā fiksētas 33 metru sekundē lielas vēja brāzmas. Tas ir viens no lielākajiem vēja ātrumiem, kāds pēdējās desmitgadēs negaisa laikā Latvijā fiksēts. Tāpat Dobeles novada Naudītē birusi lielgraudu krusa.

Tērvetē negaisa laikā vīrietim uzkritis koks un viņš nogādāts medicīnas iestādē. Informācija par šo negadījumu saņemta dienā, kad, veicot remontdarbus, vīrietim virsū uzkritis koks, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes informāciju.

Tērvetes dabas parks

Viens no skartajiem reģioniem bija Tērvetes dabas parks un tā apkārtne, kur vētra izraisīja ievērojamus postījumus un bojājumus, kas skāra gan dabu, gan infrastruktūru. Nodarīti būtiski postījumi tūrisma infrastruktūrai un mežaudzēm, pastaigu takas apmeklētājiem nav drošas. Parkā prognozēja, ka to apmeklētājiem atkal atvērt varētu nedēļas nogalē.

Liela daļa koku tika izrauti ar saknēm, ēkām tika norauti jumti, un infrastruktūra tika neatgriezeniski sabojāta. Negaisa izraisītie bojājumi tika novērtēti kā apjomīgi, un parka teritorija tika novērtēta kā "pilnīgi noslaucīta". Tāpat iedzīvotāju mājsaimniecības cietušas no koku krišanas un infrastruktūras sabrukšanas. Iedzīvotāji stāstīja par smagiem bojājumiem – no kritušiem kokiem un krusas ielaušanās ēkās līdz pat ūdens iekļūšanai gan mājdzīvnieku barības novietnēs un kūtīs, gan māju iekštelpās.

Tērvetes dabas parka vadītāji paziņoja, ka atjaunošanas darbi var prasīt ilgāku laiku, taču viņi izrādīja gatavību izstrādāt un īstenot pasākumus, lai atjaunotu parku tā agrākajā stāvoklī. Tika arī pieņemts lēmums saglabāt un atjaunot parka vēsturisko daļu, izvācot kritušos kokus un veicot nepieciešamos labiekārtošanas darbus.

Vidzemē

Limbažu novada Skultē gaisa temperatūra līdz plkst. 7 nenoslīdēja zemāk par 25,6 grādiem, tādējādi pārspējot pirms diviem gadiem uzstādīto rekordu, kad 2021. gada naktī uz 23. jūnija minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 24,2 grādi.

Rīgā sakarā ar spēcīgo vētru tika ziņots par lieliem kokiem, kas bija nolauzti negaisa laikā, kā arī par daudziem pārrautiem elektrības vadiem. Turklāt pēc lietusgāzes Rīgā notika intensīva peļķu veidošanās, it īpaši vietās, kur tās apgrūtināja transportlīdzekļu satiksmi. Lai risinātu šo problēmu, tika iesaistītas hidrodinamiskās mašīnas, kas strādāja, lai nosūknētu uzkrājušos lietus ūdeni no pilsētas ceļiem. Šīs mašīnas strādāja dažādās pilsētas daļās, tostarp pilsētas centrā, Bolderājā, Čiekurkalnā un Teikā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivads norādīja, ka lietus novadīšanas sistēmas bija nepietiekamas, lai uzņemtu tik lielu ūdens apjomu, kas bija radies spēcīgo nokrišņu dēļ. Viņš uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā un lietus novadu sistēmu uzlabojumos.

Papildus tam pilsētas ielu uzturēšanas speciālisti pārbaudīja kanalizācijas akas, lai pārliecinātos, ka tās nav nosprostotas, kas varētu veicināt ūdens uzkrāšanos ielās. Šajā krīzes situācijā darbojās astoņas lietus ūdens nosūknēšanas specializētās mašīnas, kuras bija iesaistītas šo problēmu risināšanā. Tāpat speciālisti turpināja novērtēt un pārbaudīt Rīgas ielas un tiltus, lai noteiktu nepieciešamību norīkot tehnikas vienības uz vietām, kur bija nepieciešams atbrīvot brauktuves no uzkrājušās lietus ūdens.

Latgalē

Negaisa laikā Latgales reģionā, Sventes pagastā, notika traģēdija, kurā gāja bojā cilvēks, kam uzkrita koks. Tas izraisīja smagu galvas traumu, un mediķi nespēja glābt viņa dzīvību, kaut arī veica intensīvu reanimāciju.