Burtnieku novads

Burtnieku novads (2006—2021)
Burtnieku novads 2006. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Burtnieki
Kopējā platība:	702,6 km2
• Sauszeme:	652,2 km2
• Ūdens:	50,4 km2
Iedzīvotāji (2021):	7 410
Blīvums (2021):	11,4 iedz./km2
Izveidots:	2006. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Matīšu pagasts Vecates pagasts Burtnieku pagasts Rencēnu pagasts Valmieras pagasts Ēveles pagasts
Mājaslapa:	www.burtniekunovads.lv
Burtnieku novads Vikikrātuvē

Burtnieku novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, ko veidoja 6 bijušā Valmieras un Valkas rajona pagasti. Burtnieku novads dienvidos robežojās ar Valmieras pilsētu, Beverīnas novadu un Kocēnu novadu. Austrumos tas robežojās ar Strenču un Valkas novadu, bet rietumos - ar Alojas novadu. Ziemeļos kaimiņi bija Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadi. Novada administratīvais centrs bija Burtnieki.

Vēsture

Novads izveidots 2006. gadā, apvienojot Vecates un Matīšu pagastu. 2009. gadā novadam pievienoja arī Burtnieku, Ēveles, Rencēnu un Valmieras pagastus.

Apdzīvotās vietas

Lielākie ciemi novadā bija Burtnieki (novada centrs), Ēvele, Košķele, Matīši, Rencēni, Valmiermuiža un Vecate.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Burtnieku novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (6733)			85.0%
Krievi (716)			9.0%
Baltkrievi (151)			1.9%
Ukraiņi (104)			1.3%
Cita tautība (213)			2.7%

Pašvaldība

Burtnieku novada pašvaldība  – Burtnieku novada vietējā pārvalde, kas ir publisko tiesību subjekts un realizē atvasinātas publiskas personas funkcijas Burtnieku novada administratīvajā teritorijā. Pašvaldība tika izveidota 2009. gada 1. jūlijā. Tā apvieno sešas teritoriālās vienības - Burtnieku pagastu kā novada centru, Vecates pagastu, Matīšu pagastu, Ēveles pagastu, Rencēnu pagastu un Valmieras pagastu.

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns - dome, kas, atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam, sastāv no 15 deputātiem. Viņi pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Tautsaimniecība

Novada robežās atradās valsts galvenais autoceļš A3 (E264) Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka), kas tiek izmantots kā tranzīta ceļš pasažieru un kravas pārvadājumiem starp Latviju un Igauniju.

Izglītība

Burtnieku novadā darbojas astoņas izglītības iestādes – trīs pirmsskolas izglītības iestādes (Matīši, Sienāzītis, Burtiņš), četras pamatskolas (Ēveles pamatskola, Rencēnu pamatskola, Matīšu pamatskola, Burtnieku Ausekļa pamatskola).

2012. gadā Burtnieku pagastā izveidots Burtnieku novada multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs. No 2012. gada novadā strādā jaunatnes lietu speciāliste, kuras galvenais pienākums ir koordinēt darbu ar jaunatni novadā, veicināt sadarbību starp jauniešiem, nevalstisko sektoru, sabiedrību, kā arī īstenot jaunatnes politiku novadā.

Kopš 2006. gada Valmieras pagasta „Rūpniekos” darbojas dienas centrs bērniem un jauniešiem. Dienas centra mērķis ir veidot bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai atbilstošu vidi, piedāvājot radošu un personību pilnveidojošu darbību sociālo un praktisko iemaņu un prasmju pilnveidošanai, balstoties uz vispārcilvēciskajām morālajām un estētiskajām vērtībām.

Sports

Burtnieku novadā ir attīstīta sporta nozare ar sakārtotu sporta infrastruktūru un dažāda profila sporta bāzēm ikvienā no pagastiem.

Sporta infrastruktūras objekti ir:

• Burtnieku pagasta sporta bāze (brīvdabas volejbola laukums, mini futbola laukums),
• Burtnieku Zirgaudzētavas jātnieku sporta centrs (jātnieku hipodroms, jātnieku ziemas manēža),
• Matīšu pamatskolas sporta bāze (sporta zāle, futbola laukums, pludmales volejbola laukums, volejbola laukums, minifutbola laukums),
• Burtnieku Ausekļa vidusskolas sporta bāze (VFS zāle, brīvdabas sporta laukums, minifutbola laukums),
• Rencēnu pamatskolas sporta bāze (mini futbola laukums, vieglatlētikas skrejceļš, āra volejbola laukums, sporta zāle),
• BMX velotrase («SCO Centrs» BMX velotrase),
• atpūtas centra «Avoti» sporta laukumi (BMX velotrase, minigolfa laukums, minifutbola laukums, pļavu golfa laukums),
• Vecates pagasta sporta bāze (minifutbola laukumi, āra volejbola laukums, meža kaķis, velo trase, slēpošanas trase, skriešanas trase),
• Ēveles pamatskolas sporta bāze (sporta zāle).

Burtnieku novada tradicionālie sporta pasākumi:

• Novada sporta svētki,
• Novada senioru sporta svētki,
• Pagastu sporta spēles,
• Tautas velobrauciens «Apkārt Burtnieka ezeram»,
• Tautas slēpojums «Burtnieku novada aplis»,
• Burtnieku novada kauss BMX,
• Burtnieku novada kauss golfā,
• Burtnieka ezera kauss volejbolā,
• Burtnieku kauss jāšanas sportā.

Kultūra

Burtnieku novadā darbojas seši kultūras nami un pašdarbības kolektīvi – tautisko deju kolektīvi, vokālie ansambļi, modes deju studija, radošā mūzikas grupa, tautas teātris, līnijdejotāju grupa, austrumu deju pulciņš, aušanas darbnīca un citi.

Novadā ir septiņas bibliotēkas, kur lasītājiem pieejams ne vien plašs grāmatu klāsts, bet arī dažāda mēroga izstādes, izglītojoši un vietējo kultūrvēsturi izzinoši pasākumi, datorapmācība, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.

Novadā apskatāmi dažādi muzeji un ekspozīcijas, kas ļauj izsekot notikumiem no senatnes līdz mūsdienām.

Ievērojami novadnieki

• Pēteris Oliņš (1890—1962), diplomāts, Latvijas sūtnis Buenosairesā (1933—1946) un Riodežaneiro (1946—1961)

Ievērojamas vietas

Burtnieku novads ir bagāts ar kultūrvēsturiskiem un dabas objektiem. Visatpazīstamākais novada simbols ir Burtnieka ezers – ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne