Skaidrīte Ābrama

Vikipēdijas lapa
Skaidrīte Ābrama
Skaidrīte Ābrama 2022. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1956. gada 12. jūlijā (67 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Progresīvie (kopš 2022)
Profesija ekonomiste
Augstskola

Skaidrīte Ābrama (dzimusi 1956. gada 12. jūlijā) ir Latvijas ekonomiste un politiķe, konkurences tiesību eksperte.[1] Bijusi Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012—2020). Šobrīd 14. Saeimas deputāte, ievēlēta no partijas "Progresīvie".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Ābrama 1981. gadā ir ieguvusi diplomu par vācu valodas un literatūras pasniedzēja, filologa, tulka kvalifikāciju Latvijas Valsts universitātē. Vēlāk papildinājusi izglītību Šveices Institūtā Sanktgallenē (1994. gadā iegūta specialitāte biznesa menedžments), kā arī 2003. gadā ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē, starptautiskā biznesa un ekonomikas specialitātē.[2]

No 2012. līdz 2020. gadam S. Ābrama bija Konkurences padomes priekšsēdētāja.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada rudenī Saeimas vēlēšanās S. Ābrama kandidēja no partijas "Progresīvie", neesot tās biedre, un tika ievēlēta 14. Saeimā. Pēc ievēlēšanas par deputāti oktobrī kļuvusi par partijas biedri.[3]

Kopš 2022. gada 23. novembra Saeimā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības, kā arī Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā.[4]

Apsūdzības par dokumentu viltošanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 10. oktobrī 14. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kārtējā sēdē tika pieņemts lēmums par likumprojekta „Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.[5] Dienu vēlāk (11. oktobrī) pēc sēdes slēgšanas, komisijas locekļi esot vienojušies atlikt augstākminētā likumprojekta skatīšanu saistībā ar dabasgāzes pārvades tīkla bojājumiem.[6] Taču minētais lēmums par likumprojekta atlikšanu netika ieprotokolēts komisijas sēdes pavadošajos dokumentos.[7] 12. oktobrī S. Ābrama sasauca ārkārtas komisijas sēdi, ar kuru tika ieprotokolēti ar 11. novembra sēdi saistītie notikumi.[8] Par šo gadījumu politiskās partijas "Apvienotais saraksts"[9] un "Suverēnā vara" vērsās tiesībsargājošās iestādēs.[10]

Arī pati S. Ābrama vērsās Saeimas Mandātu un ētikas komisijā pret deputātu Edvardu Smiltēnu par viņa publiskiem izteikumiem no Saeimas tribīnes, tomēr komisijā lēma disciplinārlietu neierosināt.[11] Ābrama Saeimas Ētikas komisijā vērsās ar aicinājumu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa iespējama pārkāpuma lietas ierosināšanu Smiltēnam par publiskajās runās un ierakstos celtu neslavu un nomelnošanu. Pēc deputātes vārdiem, Smiltēns paudis sagrozītus faktus, manipulējot ar tiem, jo Tautsaimniecības komisijas deputāti esot tikuši informēti par priekšlikumu atsaukt likumprojektu no Saeimas 12. oktobra sēdes, un iebildumi dienu iepriekš komisijas sēdē netika izteikti, līdz ar to balsojums nebija nepieciešams. Tāpat iesniegumā komisijai Ābrama apgalvo, ka Smiltēns ir deputāti apmelojis, jo lēmumu par likumprojekta atsaukšanu komisijas vadītāja nepieņēma vienpersoniski un dokumenti, tajā skaitā protokoli, netika viltoti. Deputāte ir vērsusies tiesā.[12] Prasībā tiesai izteikts lūgums uzlikt par pienākumu E. Smiltēnam atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]