UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā
Izskats
(Pāradresēts no Vietas Polijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā)
Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 14 vietas (13 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas Polijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Pirmais objekts no Polijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1978. gadā. 3 objekti — Belovežas gārša, Koka baznīcas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā un Mužakovska parks atrodas vairāku valstu teritorijās.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Krakovas vēsturiskais centrs | Krakova, Mazpolijas vojevodiste 50°4′1″N 19°57′36″E / 50.06694°N 19.96000°E |
1978 | Kultūra | iv | Viens no pazīstamākajiem pilsētu vēsturiskajiem centriem visā Polijā. No 1038. līdz 1596. gadam bija Polijas politiskais centrs, kad karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla to uz Varšavu.[2][3][4] | 29 | |
Veličkas un Bohņas karaliskās sāls raktuves | Velička, Mazpolijas vojevodiste 49°58′59″N 20°3′21″E / 49.98306°N 20.05583°E |
1978 (papildināts 2013. gadā) | Kultūra | iv | Veličkas sāls raktuves tika uzbūvētas 13. gadsimtā, tajās sāls tika iegūta līdz pat 2007. gadam. Līdz darbības izbeigšanas brīdim tā bija viena no vecākajām sāls raktuvēm, kas vēl darbojās. Raktuves izvietotas deviņos dažādos līmeņos, raktuvju kopējais garums ir apmēram 300 km. Tajās atrodas vairākas statujas un četras kapelas, kuras raktuvju strādnieki izcirtuši no akmens sāls.[5] | 32 | |
Aušvicas koncentrācijas nometne / Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945) | Osvencima, Mazpolijas vojevodiste 50°2′9″N 19°10′42″E / 50.03583°N 19.17833°E |
1979 | Kultūra | vi | Aušvicas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Auschwitz) bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Koncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm. Nogalināto skaits, kuru precīzs skaits nav zināms, Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek lēsts virs 1 100 000 cilvēkiem[6][7] | 31 | |
Belovežas gārša | Podlases vojevodiste 52°45′7″N 23°52′44″E / 52.75194°N 23.87889°E (kopā ar Baltkrieviju) |
1979 | Daba | vii | Belovežas gārša ir nacionālais parks, kas aizsargā senu mežu, kurš atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežas abu valstu teritorijā. Tas ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. Abu valstu robeža iet cauri mežam, un cilvēkiem tā ir slēgta. Tā ir vieta, kur savvaļā sastopami apmēram 800 Eiropas lielāko sauszemes dzīvnieku sumbru.[8][9] | 33 | |
Varšavas vēsturiskais centrs | Varšava, Mazovijas vojevodiste 52°14′59″N 21°0′43″E / 52.24972°N 21.01194°E |
1980 | Kultūra | ii, vi | Varšavas vēsturiskais centrs ir veidojies 13. gadsimtā. Sākotnēji to ieskāva zemes uzbērumu valņi, bet pirms 1339. gada tas tika nostiprināts ar ķieģeļu sienām. Pilsētu veidojuši Mazovijas kņazi, pilsēta vēlāk kļuva arī par karaļa rezidenci. Centrālais Tirgus laukums (Rynek Starego Miasta), kas veidots 13. gadsimta beigās un 14. gadsimta sākumā savieno pili ar Jauno pilsētu, kas atrodas uz ziemeļiem.[10] | 30 | |
Zamoscas vecpilsēta | Zamosca, Ļubļinas vojevodiste 50°43′14″N 23°15′31″E / 50.72056°N 23.25861°E |
1992 | Kultūra | iv | Jans Zamoiskis pasūtīja itāļu arhitektam Bernando Morando izstrādāt pilsētas plānojumu, kurš būtu balstīts uz antropomorfo koncepciju. Galvenās vecpilsētas iezīmes ir saglabājušas kopš tās izveidošanas. Vecpilsētas centrālajā daļā atrodas 100 x 100 metrus liels Tirgus laukums ar Torņiem un tā sauktajām "Armēnijas tipa mājām", kā arī vietām ir redzami fragmenti no sākotnējā cietokšņa un nocietinājumiem.[11] | 564 | |
Vācu ordeņa pils Malborkā | Malborka, Pomožes vojevodiste 54°2′23″N 19°1′40″E / 54.03972°N 19.02778°E |
1997 | Kultūra | ii, iii, iv | Malborkas pils ir viduslaiku pils. Pēc platības šī ir lielākā pils pasaulē (143 591 m2).[12] 13. gadsimtā pili Prūsijā uzcēla Vācu ordenis. Malborkas pils ir klasisks viduslaiku nocietinājumu piemērs, pabeigšanas brīdī 1406. gadā šī bija pasaulē lielākā no ķieģeļiem celtā pils.[13] No 1309. līdz 1456. gadam Malborkas pils bija ordeņa lielmestra rezidence.[14] | 847 | |
Toruņas viduslaiku pilsēta | Toruņa, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste 53°2′0″N 18°37′0″E / 53.03333°N 18.61667°E |
1997 | Kultūra | ii, iv | Toruņas pilsētas arhitektūra veidojusies sākot no viduslaikiem, un pilsētas teritorijā ir vairāk nekā 200 militāri pieminekļi. Pilsēta ir slavena ar gandrīz neskarto viduslaiku pilsētas telpisko plānojumu un daudzjām gotikas ēkām, kas būvētas no ķieģeļiem, ieskaitot baznīcas, rātsnamu un daudzas pilsētnieku mājas. 1264. gadā tika izveidota Jaunā pilsēta, jo līdz tam bieži Veco pilsētas daļu piemeklēja plūdi. 1280. gadā Toruņa iestājās Hanzas savienībā un līdz ar to kļuva par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības centru.[15] | 835 | |
Kalvarja Zebžidovska: Manierisma arhitektūra un parku komplekss un Svētceļojumu parks | Kalvarja Zebžidovska, Mazpolijas vojevodiste 49°51′37″N 19°40′14″E / 49.86028°N 19.67056°E |
1999 | Kultūra | ii, iv | Lieliski saglabājies 17. gadsimta manierisma laikmeta reliģiskais komplekss. Pilsēta ir nosaukta reliģiskā kompleksa vārdā, ko dibinājis Krakovas gubernators Mikolajs Zebrždovskis 1602. gada 1. decembrī. Svētvietā ietilpst bazilika, franciskāņu klosteris un svētceļu parks ar daudzām kapelām, krucifiksiem un citiem objektiem.[16] | 905 | |
Miera baznīcas Javorā un Svidņicā | Javora un Svidņica, Lejassilēzijas vojevodiste 51°3′14″N 16°11′45″E / 51.05389°N 16.19583°E |
1999 | Kultūra | iii, iv, vi | Vēsturiskas koka (fahtverka) luterāņu baznīcas. Baznīca Švidņicā ir lielākā koka baznīca Eiropā (garums — 44 m, platums — 30,5 m, laukums — 1090 m², ietilpība — 7000 cilvēku (3000 sēdvietas)). Baznīcu nosaukums cēlies no tā, ka tās tika uzceltas 17. gadsimta vidū pēc Vestfāles miera noslēgšanas, kad Eiropā ieviesās reliģiskās tolerances principi. Baznīcas ir īpašas arī ar to, ka tās ir luterāņu baznīcas, kuru interjerā drīzāk izpaužas katolisma principi.[17] | 1054 | |
Dienvidmazpolijas koka baznīcas | Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistes 49°51′34″N 20°16′29″E / 49.85944°N 20.27472°E |
2003 | Kultūra | iii, iv | Karpatu priekškalnu ciematiņos lieliski saglabājušās senās koka arhitektūras pieminekļi — sīko draudžu baznīcas. Sešas no tām 2003. gadā iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Koka baznīcas saglabājušās no vismaz 16. gadsimta. Tās veidotas guļbūves tehnikā un lieliski iederas Karpatu ainavā.Šo baznīcu arhitektūra sakņojas rutēņu tautas mākslas tradīcijā, un diezgan līdzīga stila celtnes sastopamas arī citur Karpatos.[18] | 1053 | |
Mužakovska parks | Lubušas vojevodiste 51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E (kopā ar Vāciju) |
2004 | Kultūra | i, iv | Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844. gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas.[19] | 1127 | |
Simtgades zāle Vroclavā | Vroclava, Lejassilēzijas vojevodiste 51°6′26″N 17°4′37″E / 51.10722°N 17.07694°E |
2006 | Kultūra | i, ii, iv | Izklaides un sporta zāle Vroclavā. Celta no 1911. līdz 1913. gadam, kad pilsēta atradās Vācijas Impērijas sastāvā, pēc arhitekta Maksa Berga projekta agrīnā modernisma stilā. Bijusi liela loma no betona celto ēku attīstībā. Ēka bijusi modelis vēlākajām betona celtnēm.[20] | 1165 | |
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā | Brunari, Hotiņeca, Kvjatona, Ovčzari, Povrožnika, Raduža, Smolnika un Turžaņska, Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistes 49°57′10″N 23°0′10″E / 49.95278°N 23.00278°E (kopā ar Ukrainu) |
2013 | Kultūra | iii, iv | Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas.[21] | 1424 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Polija
- ↑ Properties inscribed on the World Heritage list, Poland. UNESCO World Heritage Centre. Last updated: 3 September 2010
- ↑ 2nd session of the Committee UNESCO World Heritage Committee. Washington, D.C. 5–8 September 1978.
- ↑ «Historic Centre of Kraków». UNESCO.
- ↑ «Wieliczka and Bochnia Royal Salt Mines». UNESCO.
- ↑ «Aušvicas koncentrācijas nometnes mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. janvārī. Skatīts: 2012. gada 21. janvārī.
- ↑ «Auschwitz Birkenau German Nazi Concentration and Extermination Camp (1940-1945)». UNESCO.
- ↑ Gabriela Baczynska. «FEATURE-Climate change clouds fate of ancient Polish woods (angliski)». Reuters, 2008-09-28. Skatīts: 2008-09-28.
- ↑ «Białowieża Forest». UNESCO.
- ↑ «Historic Centre of Warsaw». UNESCO.
- ↑ «Old City of Zamość». UNESCO.
- ↑ Malbork Castle (with an area of 143,591 square meters), the largest castle in the world by KML Area Calculator. Touropia, the Travel List Website: "10 Largest Castles in the World." Accessed 6 April 2011.
- ↑ Emery, Anthony (2007), "Malbork Castle – Poland", The Castle Studies Group Journal 21: 139
- ↑ «Castle of the Teutonic Order in Malbork». UNESCO.
- ↑ «Medieval Town of Toruń». UNESCO.
- ↑ «Kalwaria Zebrzydowska: the Mannerist Architectural and Park Landscape Complex and Pilgrimage Park». UNESCO.
- ↑ «Churches of Peace in Jawor and Świdnica». UNESCO.
- ↑ «Wooden Churches of Southern Małopolska». UNESCO.
- ↑ «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
- ↑ «Centennial Hall in Wrocław». UNESCO.
- ↑ «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.
|