Ķīmisko elementu saraksts
Jump to navigation
Jump to search
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Satura rādītājs
Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Z | Sim | Elements | Nosaukuma izcelsme[1][2] | Grupa | Periods | Atommasa u (±) |
Blīvums g/cm3 |
Kušana K |
Vārīšanās K |
Siltumietilpība J/g·K |
Neg10 | Elementa daudzums zemes garozā mg/kg |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | H | Ūdeņradis | no grieķu — hydro- un -gen, kas nozīmē 'ūdens-izcelsme' | 1 | 1 | 1.0082 3 4 9 | 0.00008988 | 14.01 | 20.28 | 14.304 | 2.20 | 1400 |
2 | He | Hēlijs | no grieķu — helios, kas nozīmē 'saule' | 18 | 1 | 4.002602(2)2 4 | 0.0001785 | 0.956 | 4.22 | 5.193 | – | 0.008 |
3 | Li | Litijs | no grieķu — lithos, kas nozīmē 'akmens' | 1 | 2 | 6.942 3 4 5 9 | 0.534 | 453.69 | 1560 | 3.582 | 0.98 | 20 |
4 | Be | Berilijs | berils, minerāls | 2 | 2 | 9.012182(3) | 1.85 | 1560 | 2742 | 1.825 | 1.57 | 2.8 |
5 | B | Bors | boraks, minerāls | 13 | 2 | 10.812 3 4 9 | 2.34 | 2349 | 4200 | 1.026 | 2.04 | 10 |
6 | C | Ogleklis | no latīņu — carbo, kas nozīmē 'kokogles' | 14 | 2 | 12.0112 4 9 | 2.267 | 3800 | 4300 | 0.709 | 2.55 | 200 |
7 | N | Slāpeklis | no grieķu — nitron and '-gen', kas nozīmē 'salpetris-izcelsme' | 15 | 2 | 14.0072 4 9 | 0.0012506 | 63.15 | 77.36 | 1.04 | 3.04 | 19 |
8 | O | Skābeklis | no grieķu — oxy-, abi 'krass' un 'skābe', un -gen, kas nozīmē 'skābe-izcelsme' | 16 | 2 | 15.9992 4 9 | 0.001429 | 54.36 | 90.20 | 0.918 | 3.44 | 461000 |
9 | F | Fluors | no latīņu — fluere, kas nozīmē 'plūst' | 17 | 2 | 18.9984032(5) | 0.001696 | 53.53 | 85.03 | 0.824 | 3.98 | 585 |
10 | Ne | Neons | no grieķu — neos, kas nozīmē 'jauns' | 18 | 2 | 20.1797(6)2 3 | 0.0008999 | 24.56 | 27.07 | 1.03 | – | 0.005 |
11 | Na | Nātrijs | no latīņu —natrium [3] | 1 | 3 | 22.98976928(2) | 0.971 | 370.87 | 1156 | 1.228 | 0.93 | 23600 |
12 | Mg | Magnijs | Magnēzija, rajons Tesālijā, Grieķijā | 2 | 3 | 24.3059 | 1.738 | 923 | 1363 | 1.023 | 1.31 | 23300 |
13 | Al | Alumīnijs | no alumina, savienojums (oriģināli aluminum) | 13 | 3 | 26.9815386(8) | 2.698 | 933.47[4] | 2792 | 0.897 | 1.61 | 82300 |
14 | Si | Silīcijs | no latīņu — 'silex, kas nozīmē 'krams' (oriģināli silicium) | 14 | 3 | 28.0854 9 | 2.3296 | 1687 | 3538 | 0.705 | 1.9 | 282000 |
15 | P | Fosfors | no grieķu — phoosphoros, kas nozīmē 'gaismas vadīšana' | 15 | 3 | 30.973762(2) | 1.82 | 317.30 | 550 | 0.769 | 2.19 | 1050 |
16 | S | Sērs | no latīņu — sulphur, kas nozīmē 'sērs' | 16 | 3 | 32.062 4 9 | 2.067 | 388.36 | 717.87 | 0.71 | 2.58 | 350 |
17 | Cl | Hlors | no grieķu — chloros, kas nozīmē 'zaļgani dzeltens' | 17 | 3 | 35.452 3 4 9 | 0.003214 | 171.6 | 239.11 | 0.479 | 3.16 | 145 |
18 | Ar | Argons | no grieķu — argos, kas nozīmē 'brīvs' | 18 | 3 | 39.948(1)2 4 | 0.0017837 | 83.80 | 87.30 | 0.52 | – | 3.5 |
19 | K | Kālijs | latīņu — kalium[3] | 1 | 4 | 39.0983(1) | 0.862 | 336.53 | 1032 | 0.757 | 0.82 | 20900 |
20 | Ca | Kalcijs | no latīņu — calx, 'kaļķis' | 2 | 4 | 40.078(4)2 | 1.54 | 1115 | 1757 | 0.647 | 1 | 41500 |
21 | Sc | Skandijs | Scandia, latīņu vārds no Skandināvijas | 3 | 4 | 44.955912(6) | 2.989 | 1814 | 3109 | 0.568 | 1.36 | 22 |
22 | Ti | Titāns | Titāni, spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji, grieķu mitoloģijā | 4 | 4 | 47.867(1) | 4.54 | 1941 | 3560 | 0.523 | 1.54 | 5650 |
23 | V | Vanādijs | Vanadis, sennorvēģu nosaukumu Skandināvu dievietei Freijai | 5 | 4 | 50.9415(1) | 6.11 | 2183 | 3680 | 0.489 | 1.63 | 120 |
24 | Cr | Hroms | no grieķu — chroma, kas nozīmē 'krāsa' | 6 | 4 | 51.9961(6) | 7.15 | 2180 | 2944 | 0.449 | 1.66 | 102 |
25 | Mn | Mangāns | no magnesia negra | 7 | 4 | 54.938045(5) | 7.44 | 1519 | 2334 | 0.479 | 1.55 | 950 |
26 | Fe | Dzelzs | no latīņu — ferrum | 8 | 4 | 55.845(2) | 7.874 | 1811 | 3134 | 0.449 | 1.83 | 56300 |
27 | Co | Kobalts | no vācu valodas vārda Kobold, kas nozīmē 'goblins' | 9 | 4 | 58.933195(5) | 8.86 | 1768 | 3200 | 0.421 | 1.88 | 25 |
28 | Ni | Niķelis | no zviedr — kopparnickel, ko veido vācu vārds Nickel, kas nozīmē 'goblin' | 10 | 4 | 58.6934(4) | 8.912 | 1728 | 3186 | 0.444 | 1.91 | 84 |
29 | Cu | Varš | no latīņu — cuprum | 11 | 4 | 63.546(3)4 | 8.96 | 1357.77[4] | 2835 | 0.385 | 1.9 | 60 |
30 | Zn | Cinks | no vācu — Zink | 12 | 4 | 65.38(2) | 7.134 | 692.88 | 1180 | 0.388 | 1.65 | 70 |
31 | Ga | Gallijs | Gallia, Francijas nosaukums latīņu valodā | 13 | 4 | 69.723(1) | 5.907 | 302.9146 | 2477 | 0.371 | 1.81 | 19 |
32 | Ge | Germānijs | Germania, Vācijas nosaukums latīņu valodā | 14 | 4 | 72.630(8) | 5.323 | 1211.40 | 3106 | 0.32 | 2.01 | 1.5 |
33 | As | Arsēns | no latīņu — arsenicum | 15 | 4 | 74.92160(2) | 5.776 | 1090 7 | 887 | 0.329 | 2.18 | 1.8 |
34 | Se | Selēns | no grieķu — selene, kas nozīmē 'mēness' | 16 | 4 | 78.96(3)4 | 4.809 | 453 | 958 | 0.321 | 2.55 | 0.05 |
35 | Br | Broms | no grieķu — bromos, kas nozīmē 'smirdoņa' | 17 | 4 | 79.9049 | 3.122 | 265.8 | 332.0 | 0.474 | 2.96 | 2.4 |
36 | Kr | Kriptons | no grieķu — kryptos, kas nozīmē 'noslēpts' | 18 | 4 | 83.798(2)2 3 | 0.003733 | 115.79 | 119.93 | 0.248 | 3 | 1×10−4 |
37 | Rb | Rubīdijs | no latīņu — rubidus, kas nozīmē 'tumši sarkans' | 1 | 5 | 85.4678(3)2 | 1.532 | 312.46 | 961 | 0.363 | 0.82 | 90 |
38 | Sr | Stroncijs | Strontiāna, neliela pilsēta Skotijā | 2 | 5 | 87.62(1)2 4 | 2.64 | 1050 | 1655 | 0.301 | 0.95 | 370 |
39 | Y | Itrijs | Iterbī, Zviedrija | 3 | 5 | 88.90585(2) | 4.469 | 1799 | 3609 | 0.298 | 1.22 | 33 |
40 | Zr | Cirkonijs | no vācu — Zirkoon, | 4 | 5 | 91.224(2)2 | 6.506 | 2128 | 4682 | 0.278 | 1.33 | 165 |
41 | Nb | Niobijs | Niobe, Tantala meita grieķu mitoloģijā | 5 | 5 | 92.90638(2) | 8.57 | 2750 | 5017 | 0.265 | 1.6 | 20 |
42 | Mo | Molibdēns | no grieķu — molybdos, kas nozīmē 'svins' | 6 | 5 | 95.96(2)2 | 10.22 | 2896 | 4912 | 0.251 | 2.16 | 1.2 |
43 | Tc | Tehnēcijs | no grieķu — tekhnètos, kas nozīmē 'mākslīgs' | 7 | 5 | [98]1 | 11.5 | 2430 | 4538 | – | 1.9 | ~ 3×10−9 |
44 | Ru | Rutēnijs | Ruthenia, latīņu nosaukums Krievijai | 8 | 5 | 101.07(2)2 | 12.37 | 2607 | 4423 | 0.238 | 2.2 | 0.001 |
45 | Rh | Rodijs | no grieķu — rhodos, kas nozīmē 'rožu krāsa' | 9 | 5 | 102.90550(2) | 12.41 | 2237 | 3968 | 0.243 | 2.28 | 0.001 |
46 | Pd | Pallādijs | par godu asteroīdam 2 Pallāda, kas tika atklāts divus mēnešus agrāk | 10 | 5 | 106.42(1)2 | 12.02 | 1828.05 | 3236 | 0.244 | 2.2 | 0.015 |
47 | Ag | Sudrabs | latīņu — argentum[3] | 11 | 5 | 107.8682(2)2 | 10.501 | 1234.93[4] | 2435 | 0.235 | 1.93 | 0.075 |
48 | Cd | Kadmijs | jaunlatīņu — cadmia, Kadmosas karaliste | 12 | 5 | 112.411(8)2 | 8.69 | 594.22 | 1040 | 0.232 | 1.69 | 0.159 |
49 | In | Indijs | indigo | 13 | 5 | 114.818(1) | 7.31 | 429.75 | 2345 | 0.233 | 1.78 | 0.25 |
50 | Sn | Alva | latīņu — stannum | 14 | 5 | 118.710(7)2 | 7.287 | 505.08 | 2875 | 0.228 | 1.96 | 2.3 |
51 | Sb | Antimons | sastāv no grieķu — anti, kas nozīmē 'pret', un monos, kas nozīmē 'viens' (latīņu — stibium) | 15 | 5 | 121.760(1)2 | 6.685 | 903.78 | 1860 | 0.207 | 2.05 | 0.2 |
52 | Te | Telūrs | no latīņu — tellus, kas nozīmē 'zeme' | 16 | 5 | 127.60(3)2 | 6.232 | 722.66 | 1261 | 0.202 | 2.1 | 0.001 |
53 | I | Jods | franču — iode (pēc grieķu — ioeides, kas nozīmē 'violets') | 17 | 5 | 126.90447(3) | 4.93 | 386.85 | 457.4 | 0.214 | 2.66 | 0.45 |
54 | Xe | Ksenons | no grieķu — xenos, kas nozīmē 'svešzemju' | 18 | 5 | 131.293(6)2 3 | 0.005887 | 161.4 | 165.03 | 0.158 | 2.6 | 3×10−5 |
55 | Cs | Cēzijs | no latīņu — caesius, kas nozīmē 'zilās debess' | 1 | 6 | 132.9054519(2) | 1.873 | 301.59 | 944 | 0.242 | 0.79 | 3 |
56 | Ba | Bārijs | no grieķu — barys, kas nozīmē 'smags' | 2 | 6 | 137.327(7) | 3.594 | 1000 | 2170 | 0.204 | 0.89 | 425 |
57 | La | Lantāns | no grieķu — lanthanein, kas nozīmē 'palikt nemanītam' | 6 | 138.90547(7)2 | 6.145 | 1193 | 3737 | 0.195 | 1.1 | 39 | |
58 | Ce | Cērijs | nesen atklātajam asteroīdam Cerera | 6 | 140.116(1)2 | 6.77 | 1068 | 3716 | 0.192 | 1.12 | 66.5 | |
59 | Pr | Prazeodīms | no grieķu — praseios didymos, kas nozīmē 'dvīņu zaļi' | 6 | 140.90765(2) | 6.773 | 1208 | 3793 | 0.193 | 1.13 | 9.2 | |
60 | Nd | Neodīms | no grieķu — neos didymos, kas nozīmē 'jaunie dvīņi' | 6 | 144.242(3)2 | 7.007 | 1297 | 3347 | 0.19 | 1.14 | 41.5 | |
61 | Pm | Prometijs | Prometejs, viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts grieķu mitoloģijā | 6 | [145]1 | 7.26 | 1315 | 3273 | – | 1.13 | 2×10−19 | |
62 | Sm | Samārijs | Samārskits, minerāls ar kura palīdzību pirmo reizi tika elements izolēts | 6 | 150.36(2)2 | 7.52 | 1345 | 2067 | 0.197 | 1.17 | 7.05 | |
63 | Eu | Eiropijs | Eiropa | 6 | 151.964(1)2 | 5.243 | 1099 | 1802 | 0.182 | 1.2 | 2 | |
64 | Gd | Gadolīnijs | Johans Gadolīns, ķīmiķis, fiziķis un minerologs | 6 | 157.25(3)2 | 7.895 | 1585 | 3546 | 0.236 | 1.2 | 6.2 | |
65 | Tb | Terbijs | Iterbī, Zviedrija | 6 | 158.92535(2) | 8.229 | 1629 | 3503 | 0.182 | 1.2 | 1.2 | |
66 | Dy | Disprozijs | no grieķu — dysprositos, kas nozīmē 'grūti iegūt' | 6 | 162.500(1)2 | 8.55 | 1680 | 2840 | 0.17 | 1.22 | 5.2 | |
67 | Ho | Holmijs | Holmia, latīņu nosaukums Stokholmai | 6 | 164.93032(2) | 8.795 | 1734 | 2993 | 0.165 | 1.23 | 1.3 | |
68 | Er | Erbijs | Iterbī, Zviedrija | 6 | 167.259(3)2 | 9.066 | 1802 | 3141 | 0.168 | 1.24 | 3.5 | |
69 | Tm | Tūlijs | Tūle, senais nosaukums Skandināvijai | 6 | 168.93421(2) | 9.321 | 1818 | 2223 | 0.16 | 1.25 | 0.52 | |
70 | Yb | Iterbijs | Iterbī, Zviedrija | 6 | 173.054(5)2 | 6.965 | 1097 | 1469 | 0.155 | 1.1 | 3.2 | |
71 | Lu | Lutēcijs | Lutetia, latīņu nosaukums Parīzei | 3 | 6 | 174.9668(1)2 | 9.84 | 1925 | 3675 | 0.154 | 1.27 | 0.8 |
72 | Hf | Hafnijs | Hafnia, latīņu nosaukums Kopenhāgenai | 4 | 6 | 178.49(2) | 13.31 | 2506 | 4876 | 0.144 | 1.3 | 3 |
73 | Ta | Tantals | Tantals, Niobes tēvs grieķu mitoloģijā | 5 | 6 | 180.94788(2) | 16.654 | 3290 | 5731 | 0.14 | 1.5 | 2 |
74 | W | Volframs | W ir wolfram, vecais nosaukums volframa minerālam — Volframīts)[3] | 6 | 6 | 183.84(1) | 19.25 | 3695 | 5828 | 0.132 | 2.36 | 1.3 |
75 | Re | Rēnijs | Rhenus, Reinas upes nosaukums latīņu valodā | 7 | 6 | 186.207(1) | 21.02 | 3459 | 5869 | 0.137 | 1.9 | 7×10−4 |
76 | Os | Osmijs | no grieķu — osmè, kas nozīmē 'smarža' | 8 | 6 | 190.23(3)2 | 22.61 | 3306 | 5285 | 0.13 | 2.2 | 0.002 |
77 | Ir | Irīdijs | Īriss, grieķu varavīksnes dieviete | 9 | 6 | 192.217(3) | 22.56 | 2719 | 4701 | 0.131 | 2.2 | 0.001 |
78 | Pt | Platīns | np spāņu valodas platina, kas nozīmē 'mazais sudrabs' | 10 | 6 | 195.084(9) | 21.46 | 2041.4[4] | 4098 | 0.133 | 2.28 | 0.005 |
79 | Au | Zelts | English word (aurum in Latin) | 11 | 6 | 196.966569(4) | 19.282 | 1337.33[4] | 3129 | 0.129 | 2.54 | 0.004 |
80 | Hg | Dzīvsudrabs | Hg no hydrargyrum, no grieķu valodas hydr-, 'ūdens', un argyros, 'sudrabs') | 12 | 6 | 200.592(3) | 13.5336 | 234.43 | 629.88 | 0.14 | 2 | 0.085 |
81 | Tl | Tallijs | no grieķu — thallos, kas nozīmē 'zaļš zars' | 13 | 6 | 204.389 | 11.85 | 577 | 1746 | 0.129 | 1.62 | 0.85 |
82 | Pb | Svins | no latīņu — plumbum[3] | 14 | 6 | 207.2(1)2 4 | 11.342 | 600.61 | 2022 | 0.129 | 1.87 | 14 |
83 | Bi | Bismuts | vācu valodas vārds, novecojis | 15 | 6 | 208.98040(1)1 | 9.807 | 544.7 | 1837 | 0.122 | 2.02 | 0.009 |
84 | Po | Polonijs | Polonia, Polijas nosaukusm latīņu valodā | 16 | 6 | [209]1 | 9.32 | 527 | 1235 | – | 2.0 | 2×10−10 |
85 | At | Astats | no grieķu — astatos, kas nozīmē 'nestabils' | 17 | 6 | [210]1 | 7 | 575 | 610 | – | 2.2 | 3×10−20 |
86 | Rn | Radons | no radium,jo tas pirmo reizi tika atklāts kā emisija no radioaktīvā rādija sabrukšanas laikā | 18 | 6 | [222]1 | 0.00973 | 202 | 211.3 | 0.094 | 2.2 | 4×10−13 |
87 | Fr | Francijs | Francia, Francijas nosaukums jaunlatīņu valodā | 1 | 7 | [223]1 | 1.87 | 300 | 950 | – | 0.7 | ~ 1×10−18 |
88 | Ra | Rādijs | no latīņu — radius, kas nozīmē 'stars' | 2 | 7 | [226]1 | 5.5 | 973 | 2010 | 0.094 | 0.9 | 9×10−9 |
89 | Ac | Aktīnijs | no grieķu — aktis, kas nozīmē 'stars' | 7 | [227]1 | 10.07 | 1323 | 3471 | 0.12 | 1.1 | 5.5×10−10 | |
90 | Th | Torijs | Tors, pērkona un auglības dievs skandināvu mitoloģijā | 7 | 232.03806(2)1 2 | 11.72 | 2115 | 5061 | 0.113 | 1.3 | 9.6 | |
91 | Pa | Protaktīnijs | no grieķu — protos, 'pirms', un aktīnijs | 7 | 231.03588(2)1 | 15.37 | 1841 | 4300 | – | 1.5 | 1.4×10−6 | |
92 | U | Urāns | Urāns, Saules sistēmas 7. planēta | 7 | 238.02891(3)1 | 18.95 | 1405.3 | 4404 | 0.116 | 1.38 | 2.7 | |
93 | Np | Neptūnijs | Neptūns, Saules sistēmas 8. planēta | 7 | [237]1 | 20.45 | 917 | 4273 | – | 1.36 | ≤ 3×10−12 | |
94 | Pu | Plutonijs | Plutons, Saules sistēmas pundurplanēta | 7 | [244]1 | 19.84 | 912.5 | 3501 | – | 1.28 | ≤ 3×10−11 | |
95 | Am | Amerīcijs | Amerika, kā elements pirmo reizi tika sintezēta kontinentā, pēc analoģijas ar Eiropijs | 7 | [243]1 | 13.69 | 1449 | 2880 | – | 1.13 | ~ 10−27 | |
96 | Cm | Kirijs | Pjērs Kirī, fiziķis, un Marija Kirī, fiziķis un ķīmikis | 7 | [247]1 | 13.51 | 1613 | 3383 | – | 1.28 | ~ 10−32 | |
97 | Bk | Berklijs | Bērkli, Kalifornija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts | 7 | [247]1 | 14.79 | 1259 | 2900 | – | 1.3 | ~ 0 | |
98 | Cf | Kalifornijs | Kalifornija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts | 7 | [251]1 | 15.1 | 1173 | (1743)11 | – | 1.3 | ~ 0 | |
99 | Es | Einšteinijs | Alberts Einšteins, fiziķis | 7 | [252]1 | 8.84 | 1133 | (1269)11 | – | 1.3 | 0 8 | |
100 | Fm | Fermijs | Enriko Fermi, fiziķis | 7 | [257]1 | – | (1125)11 | – | – | 1.3 | 0 8 | |
101 | Md | Mendeļejevijs | Dmitrijs Mendeļejevs, ķīmiķis un izgudrotājs | 7 | [258]1 | – | (1100)11 | – | – | 1.3 | 0 8 | |
102 | No | Nobēlijs | Alfrēds Nobels, ķīmiķis, inženieris, novators un bruņojumu ražotājs | 7 | [259]1 | – | (1100)11 | – | – | 1.3 | 0 8 | |
103 | Lr | Lourensijs | Ernests Lorenss, fiziķis | 3 | 7 | [266]1 | – | (1900)11 | – | – | 1.3 | 0 8 |
104 | Rf | Rezerfordijs | Ernests Rezerfords, ķīmiķis un fiziķis | 4 | 7 | [267]1 | (23.2)11 | (2400)11 | (5800)11 | – | – | 0 8 |
105 | Db | Dubnijs | Dubna, Krievija | 5 | 7 | [268]1 | (29.3)11 | – | – | – | – | 0 8 |
106 | Sg | Sībordžijs | Glenns Sīborgs, zinātnieks | 6 | 7 | [269]1 | (35.0)11 | – | – | – | – | 0 8 |
107 | Bh | Borijs | Nīlss Bors, fiziķis | 7 | 7 | [270]1 | (37.1)11 | – | – | – | – | 0 8 |
108 | Hs | Hasijs | Hesene, Vācija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts | 8 | 7 | [269]1 | (40.7)11 | – | – | – | – | 0 8 |
109 | Mt | Meitnerijs | Līze Meitnere, fiziķe | 9 | 7 | [278]1 | (37.4)11 | – | – | – | – | 0 8 |
110 | Ds | Darmštatijs | Darmštate, Vācija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts | 10 | 7 | [281]1 | (34.8)11 | – | – | – | – | 0 8 |
111 | Rg | Rentgenijs | Vilhelms Rentgens, fiziķis | 11 | 7 | [281]1 | (28.7)11 | – | – | – | – | 0 8 |
112 | Cn | Kopernikijs | Nikolajs Koperniks, astronoms | 12 | 7 | [285]1 | (23.7)11 | – | 357 | – | – | 0 8 |
113 | Nh | Nihonijs | Japāna, kur institūtā RIKEN tika iegūts šis elements | 13 | 7 | [286]1 | (16)11 | (700)11 | (1400)11 | – | – | 0 8 |
114 | Fl | Flerovijs | Georgijs Fļorovs, fiziķis | 14 | 7 | [289]1 | (14)11 | (340)11 | (420)11 | – | – | 0 8 |
115 | Mc | Moskovijs | Maskavas apgabals, kur atrodas Dubnas kodolpētījumu institūts | 15 | 7 | [289]1 | (13.5)11 | (700)11 | (1400)11 | – | – | 0 8 |
116 | Lv | Livermorijs | nosaukts par godu Livermoras nacionālajai laboratorijai, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā, kur elements pirmo reizi sintezēts | 16 | 7 | [293]1 | (12.9)11 | (708.5)11 | (1085)11 | – | – | 0 8 |
117 | Ts | Tenesīns | Tenesī štats ASV, kur atrodas vairākas smago elementu izpētes laboratorijas | 17 | 7 | [294]1 | (7.2)11 | (673)11 | (823)11 | – | – | 0 8 |
118 | Og | Oganesons | Jurijs Oganesjans, akadēmiķis | 18 | 7 | [294]1 | (5.0)11 13 | (258)11 | (263)11 | – | – | 0 8 |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ^1 Elementam nav stabilas radionuklīdu un vērtību iekavās, piemēram, [209], norāda masu numuru visilgāk pussabrukšanas izotopa elementam. Tomēr četriem elementi bismutam, torijam, proaktīnijam, un urānam, ir raksturīgas sauszemes izotopu kompozīcijas, un tādējādi to standarta atomu masa ir dota.
- ^2 Izotopu sastāvs šim elementam atšķiras dažādos ģeoloģiskos paraugos, un izmaiņas var pārsniegt norādīto tabulā.
- ^3 Izotopu sastāvs elementam var atšķirties komerciālā materiālā, kas var izraisīt atomu masu, ievērojami atšķirties no noteiktās vērtības.
- ^4 Izotopu sastāvs mainās zemes materiālā, tāpēc precīzāku atomu masu nevar piešķirt.
- ^5 Atomu svars komerciālajam litijam var svārstīties no 6,939 un 6,996.
- ^6 Šis elements nav sacietēšana pie spiediena. Vērtība, 0.95 K uzskaitīts iepriekš, ir temperatūra, kurā hēlijs sacietē pie 25 atmosfērām.
- ^7 Šis elements sublimējas pie viena atmosfēras spiediena.
- ^8 Par transurāna elementiem 99 un tālāk sastopami dabā, bet dažusno tiemm var iegūt mākslīgi.
- ^9 Uzskaitītā vērtība ir parastā atomu masas vērtība piemērota tirdzniecībai un komercijai.Faktiskā vērtība var atšķirties atkarībā no izotopu sastāvu parauga. Kopš 2009. gada, IUPAC nodrošina standarta atomu masas vērtības attiecībā uz šo elementu izmanto intervāla notācija. Attiecīgās standarta atomu svari ir:
- Ūdeņradis: [1.00784, 1.00811]
- Litijs: [6.938, 6.997]
- Bors: [10.806, 10.821]
- Ogleklis: [12.0096, 12.0116]
- Slāpeklis: [14.00643, 14.00728]
- Skāboklis: [15.99903, 15.99977]
- Magnēzijs: [24.304, 24.307]
- Silīcijs: [28.084, 28.086]
- Sērs: [32.059, 32.076]
- Hlors: [35.446, 35.457]
- Broms: [79.901, 79.907]
- Tallijs: [204.382, 204.385]
- ^10 Elektronegativitāte no Polinga skalas. Standard simbols: χ
- ^11 Vērtība nav precīzi noteikta, parasti, jo atkarīga elementa pussabrukšanas perioda; iekavās ir prognozes.
- ^13 Tas prognozēta vērtība ir šķidram Ununoktijam, nevis gāzveida Ununoktijam.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Royal Society of Chemistry – Visual Element Periodic Table
- ↑ – Online Etymological Dictionary
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. maijā. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Holman, Lawrence and Barr
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Atoms made thinkable, interaktīva vizualizācija elementiem, kas ļauj salīdzināt fizikālās un ķīmiskās īpašības