Ķīmisko elementu saraksts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Z Sim Elements Nosaukuma izcelsme[1][2] Grupa Periods Atommasa
u (±)
Blīvums
g/cm3
Kušana
K
Vārīšanās
K
Siltumietilpība
J/g·K
Neg10 Elementa daudzums zemes garozā
mg/kg
 
−999  !a  !a  !a −999 −999 −999 −999 −999 −999 −999 −999 −999
1 H Ūdeņradis no grieķu — hydro- un -gen, kas nozīmē 'ūdens-izcelsme' 1 1 1.0082 3 4 9 0.00008988 14.01 20.28 14.304 2.20 1400
2 He Hēlijs no grieķu — helios, kas nozīmē 'saule' 18 1 4.002602(2)2 4 0.0001785 0.956 4.22 5.193 0.008
3 Li Litijs no grieķu — lithos, kas nozīmē 'akmens' 1 2 6.942 3 4 5 9 0.534 453.69 1560 3.582 0.98 20
4 Be Berilijs berils, minerāls 2 2 9.012182(3) 1.85 1560 2742 1.825 1.57 2.8
5 B Bors boraks, minerāls 13 2 10.812 3 4 9 2.34 2349 4200 1.026 2.04 10
6 C Ogleklis no latīņucarbo, kas nozīmē 'kokogles' 14 2 12.0112 4 9 2.267 3800 4300 0.709 2.55 200
7 N Slāpeklis no grieķu — nitron and '-gen', kas nozīmē 'salpetris-izcelsme' 15 2 14.0072 4 9 0.0012506 63.15 77.36 1.04 3.04 19
8 O Skābeklis no grieķu — oxy-, abi 'krass' un 'skābe', un -gen, kas nozīmē 'skābe-izcelsme' 16 2 15.9992 4 9 0.001429 54.36 90.20 0.918 3.44 461000
9 F Flors no latīņu — fluere, kas nozīmē 'plūst' 17 2 18.9984032(5) 0.001696 53.53 85.03 0.824 3.98 585
10 Ne Neons no grieķu — neos, kas nozīmē 'jauns' 18 2 20.1797(6)2 3 0.0008999 24.56 27.07 1.03 0.005
11 Na Nātrijs no latīņu —natrium [3] 1 3 22.98976928(2) 0.971 370.87 1156 1.228 0.93 23600
12 Mg Magnijs Magnēzija, rajons Tesālijā, Grieķijā 2 3 24.3059 1.738 923 1363 1.023 1.31 23300
13 Al Alumīnijs no alumina, savienojums (oriģināli aluminum) 13 3 26.9815386(8) 2.698 933.47[4] 2792 0.897 1.61 82300
14 Si Silīcijs no latīņu — 'silex, kas nozīmē 'krams' (oriģināli silicium) 14 3 28.0854 9 2.3296 1687 3538 0.705 1.9 282000
15 P Fosfors no grieķu — phoosphoros, kas nozīmē 'gaismas vadīšana' 15 3 30.973762(2) 1.82 317.30 550 0.769 2.19 1050
16 S Sērs no latīņu — sulphur, kas nozīmē 'sērs' 16 3 32.062 4 9 2.067 388.36 717.87 0.71 2.58 350
17 Cl Hlors no grieķu — chloros, kas nozīmē 'zaļgani dzeltens' 17 3 35.452 3 4 9 0.003214 171.6 239.11 0.479 3.16 145
18 Ar Argons no grieķu — argos, kas nozīmē 'brīvs' 18 3 39.948(1)2 4 0.0017837 83.80 87.30 0.52 3.5
19 K Kālijs latīņu — kalium[3] 1 4 39.0983(1) 0.862 336.53 1032 0.757 0.82 20900
20 Ca Kalcijs no latīņu — calx, 'kaļķis' 2 4 40.078(4)2 1.54 1115 1757 0.647 1 41500
21 Sc Skandijs Scandia, latīņu vārds no Skandināvijas 3 4 44.955912(6) 2.989 1814 3109 0.568 1.36 22
22 Ti Titāns Titāni, spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji, grieķu mitoloģijā 4 4 47.867(1) 4.54 1941 3560 0.523 1.54 5650
23 V Vanādijs Vanadis, sennorvēģu nosaukumu Skandināvu dievietei Freijai 5 4 50.9415(1) 6.11 2183 3680 0.489 1.63 120
24 Cr Hroms no grieķu — chroma, kas nozīmē 'krāsa' 6 4 51.9961(6) 7.15 2180 2944 0.449 1.66 102
25 Mn Mangāns no magnesia negra 7 4 54.938045(5) 7.44 1519 2334 0.479 1.55 950
26 Fe Dzelzs no latīņu — ferrum 8 4 55.845(2) 7.874 1811 3134 0.449 1.83 56300
27 Co Kobalts no vācu valodas vārda Kobold, kas nozīmē 'goblins' 9 4 58.933195(5) 8.86 1768 3200 0.421 1.88 25
28 Ni Niķelis no zviedrkopparnickel, ko veido vācu vārds Nickel, kas nozīmē 'goblin' 10 4 58.6934(4) 8.912 1728 3186 0.444 1.91 84
29 Cu Varš no latīņu — cuprum 11 4 63.546(3)4 8.96 1357.77[4] 2835 0.385 1.9 60
30 Zn Cinks no vācu — Zink 12 4 65.38(2) 7.134 692.88 1180 0.388 1.65 70
31 Ga Gallijs Gallia, Francijas nosaukums latīņu valodā 13 4 69.723(1) 5.907 302.9146 2477 0.371 1.81 19
32 Ge Germānijs Germania, Vācijas nosaukums latīņu valodā 14 4 72.630(8) 5.323 1211.40 3106 0.32 2.01 1.5
33 As Arsēns no latīņu — arsenicum) 15 4 74.92160(2) 5.776 1090 7 887 0.329 2.18 1.8
34 Se Selēns no grieķu — selene, kas nozīmē 'mēness' 16 4 78.96(3)4 4.809 453 958 0.321 2.55 0.05
35 Br Broms no grieķu — bromos, kas nozīmē 'smirdoņa' 17 4 79.9049 3.122 265.8 332.0 0.474 2.96 2.4
36 Kr Kriptons no grieķu — kryptos, kas nozīmē 'noslēpts' 18 4 83.798(2)2 3 0.003733 115.79 119.93 0.248 3 1×10−4
37 Rb Rubīdijs no latīņu — rubidus, kas nozīmē 'tumši sarkans' 1 5 85.4678(3)2 1.532 312.46 961 0.363 0.82 90
38 Sr Stroncijs Strontiāna, neliela pilsēta Skotijā 2 5 87.62(1)2 4 2.64 1050 1655 0.301 0.95 370
39 Y Itrijs Iterbija, Zviedrija 3 5 88.90585(2) 4.469 1799 3609 0.298 1.22 33
40 Zr Cirkonijs no vācu — Zirkoon, 4 5 91.224(2)2 6.506 2128 4682 0.278 1.33 165
41 Nb Niobijs Niobe, Tantala meita grieķu mitoloģijā 5 5 92.90638(2) 8.57 2750 5017 0.265 1.6 20
42 Mo Molibdēns no grieķu — molybdos, kas nozīmē 'svins' 6 5 95.96(2)2 10.22 2896 4912 0.251 2.16 1.2
43 Tc Tehnēcijs no grieķu — tekhnètos, kas nozīmē 'mākslīgs' 7 5 [98]1 11.5 2430 4538 1.9 ~ 3×10−9
44 Ru Rutēnijs Ruthenia, latīņu nosaukums Krievijai 8 5 101.07(2)2 12.37 2607 4423 0.238 2.2 0.001
45 Rh Rodijs no grieķu — rhodos, kas nozīmē 'rožu krāsa' 9 5 102.90550(2) 12.41 2237 3968 0.243 2.28 0.001
46 Pd Pallādijs par godu asteroīdam 2 Pallāda, kas tika atklāts divus mēnešus agrāk 10 5 106.42(1)2 12.02 1828.05 3236 0.244 2.2 0.015
47 Ag Sudrabs latīņu — argentum[3] 11 5 107.8682(2)2 10.501 1234.93[4] 2435 0.235 1.93 0.075
48 Cd Kadmijs jaunlatīņu — cadmia, Kadmosas karaliste 12 5 112.411(8)2 8.69 594.22 1040 0.232 1.69 0.159
49 In Indijs indigo 13 5 114.818(1) 7.31 429.75 2345 0.233 1.78 0.25
50 Sn Alva latīņu — stannum 14 5 118.710(7)2 7.287 505.08 2875 0.228 1.96 2.3
51 Sb Antimons sastāv no grieķu — anti, kas nozīmē 'pret', un monos, kas nozīmē 'viens' (latīņu — stibium) 15 5 121.760(1)2 6.685 903.78 1860 0.207 2.05 0.2
52 Te Telūrs no latīņu — tellus, kas nozīmē 'zeme' 16 5 127.60(3)2 6.232 722.66 1261 0.202 2.1 0.001
53 I Jods franču — iode (pēc grieķu — ioeides, kas nozīmē 'violets') 17 5 126.90447(3) 4.93 386.85 457.4 0.214 2.66 0.45
54 Xe Ksenons no grieķu — xenos, kas nozīmē 'svešzemju' 18 5 131.293(6)2 3 0.005887 161.4 165.03 0.158 2.6 3×10−5
55 Cs Cēzijs no latīņu — caesius, kas nozīmē 'zilās debess' 1 6 132.9054519(2) 1.873 301.59 944 0.242 0.79 3
56 Ba Bārijs no grieķu — barys, kas nozīmē 'smags' 2 6 137.327(7) 3.594 1000 2170 0.204 0.89 425
57 La Lantāns no grieķu — lanthanein, kas nozīmē 'palikt nemanītam' 6 138.90547(7)2 6.145 1193 3737 0.195 1.1 39
58 Ce Cērijs nesen atklātajam asteroīdam Cerera 6 140.116(1)2 6.77 1068 3716 0.192 1.12 66.5
59 Pr Prazeodīms no grieķu — praseios didymos, kas nozīmē 'dvīņu zaļi' 6 140.90765(2) 6.773 1208 3793 0.193 1.13 9.2
60 Nd Neodīms no grieķu — neos didymos, kas nozīmē 'jaunie dvīņi' 6 144.242(3)2 7.007 1297 3347 0.19 1.14 41.5
61 Pm Prometijs Prometejs, viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts grieķu mitoloģijā 6 [145]1 7.26 1315 3273 1.13 2×10−19
62 Sm Samārijs Samārskits, minerāls ar kura palīdzību pirmo reizi tika elements izolēts 6 150.36(2)2 7.52 1345 2067 0.197 1.17 7.05
63 Eu Eiropijs Eiropa 6 151.964(1)2 5.243 1099 1802 0.182 1.2 2
64 Gd Gadolīnijs Johans Gadolīns, ķīmiķis, fiziķis un minerologs 6 157.25(3)2 7.895 1585 3546 0.236 1.2 6.2
65 Tb Terbijs Iterbija, Zviedrija 6 158.92535(2) 8.229 1629 3503 0.182 1.2 1.2
66 Dy Disprozijs no grieķu — dysprositos, kas nozīmē 'grūti iegūt' 6 162.500(1)2 8.55 1680 2840 0.17 1.22 5.2
67 Ho Holmijs Holmia, latīņu nosaukums Stokholmai 6 164.93032(2) 8.795 1734 2993 0.165 1.23 1.3
68 Er Erbijs Iterbija, Zviedrija 6 167.259(3)2 9.066 1802 3141 0.168 1.24 3.5
69 Tm Tūlijs Tūle, senais nosaukums Skandināvijai 6 168.93421(2) 9.321 1818 2223 0.16 1.25 0.52
70 Yb Iterbijs Iterbija, Zviedrija 6 173.054(5)2 6.965 1097 1469 0.155 1.1 3.2
71 Lu Lutēcijs Lutetia, latīņu nosaukums Parīzei 3 6 174.9668(1)2 9.84 1925 3675 0.154 1.27 0.8
72 Hf Hafnijs Hafnia, latīņu nosaukums Kopenhāgenai 4 6 178.49(2) 13.31 2506 4876 0.144 1.3 3
73 Ta Tantāls Tantals, Niobes tēvs grieķu mitoloģijā 5 6 180.94788(2) 16.654 3290 5731 0.14 1.5 2
74 W Volframs W ir wolfram, vecais nosaukums volframa minerālam — Volframīts)[3] 6 6 183.84(1) 19.25 3695 5828 0.132 2.36 1.3
75 Re Rēnijs Rhenus, Reinas upes nosaukums latīņu valodā 7 6 186.207(1) 21.02 3459 5869 0.137 1.9 7×10−4
76 Os Osmijs no grieķu — osmè, kas nozīmē 'smarža' 8 6 190.23(3)2 22.61 3306 5285 0.13 2.2 0.002
77 Ir Irīdijs Īriss, grieķu varavīksnes dieviete 9 6 192.217(3) 22.56 2719 4701 0.131 2.2 0.001
78 Pt Platīns np spāņu valodas platina, kas nozīmē 'mazais sudrabs' 10 6 195.084(9) 21.46 2041.4[4] 4098 0.133 2.28 0.005
79 Au Zelts English word (aurum in Latin) 11 6 196.966569(4) 19.282 1337.33[4] 3129 0.129 2.54 0.004
80 Hg Dzīvsudrabs Hg no hydrargyrum, no grieķu valodas hydr-, 'ūdens', un argyros, 'sudrabs') 12 6 200.592(3) 13.5336 234.43 629.88 0.14 2 0.085
81 Tl Tallijs no grieķu — thallos, kas nozīmē 'zaļš zars' 13 6 204.389 11.85 577 1746 0.129 1.62 0.85
82 Pb Svins no latīņu — plumbum[3] 14 6 207.2(1)2 4 11.342 600.61 2022 0.129 1.87 14
83 Bi Bismuts vācu valodas vārds, novecojis 15 6 208.98040(1)1 9.807 544.7 1837 0.122 2.02 0.009
84 Po Polonijs Polonia, Polijas nosaukusm latīņu valodā 16 6 [209]1 9.32 527 1235 2.0 2×10−10
85 At Astats no grieķu — astatos, kas nozīmē 'nestabils' 17 6 [210]1 7 575 610 2.2 3×10−20
86 Rn Radons no radium,jo tas pirmo reizi tika atklāts kā emisija no radioaktīvā rādija sabrukšanas laikā 18 6 [222]1 0.00973 202 211.3 0.094 2.2 4×10−13
87 Fr Francijs Francia, Francijas nosaukums jaunlatīņu valodā 1 7 [223]1 1.87 300 950 0.7 ~ 1×10−18
88 Ra Rādijs no latīņu — radius, kas nozīmē 'stars' 2 7 [226]1 5.5 973 2010 0.094 0.9 9×10−9
89 Ac Aktīnijs no grieķu — aktis, kas nozīmē 'stars' 7 [227]1 10.07 1323 3471 0.12 1.1 5.5×10−10
90 Th Torijs Tors, pērkona un auglības dievs skandināvu mitoloģijā 7 232.03806(2)1 2 11.72 2115 5061 0.113 1.3 9.6
91 Pa Protaktīnijs no grieķu — protos, 'pirms', un aktīnijs 7 231.03588(2)1 15.37 1841 4300 1.5 1.4×10−6
92 U Urāns Urāns, Saules sistēmas 7. planēta 7 238.02891(3)1 18.95 1405.3 4404 0.116 1.38 2.7
93 Np Neptūnijs Neptūns, Saules sistēmas 8. planēta 7 [237]1 20.45 917 4273 1.36 ≤ 3×10−12
94 Pu Plutonijs Plutons, Saules sistēmas pundurplanēta 7 [244]1 19.84 912.5 3501 1.28 ≤ 3×10−11
95 Am Amerīcijs Amerika, kā elements pirmo reizi tika sintezēta kontinentā, pēc analoģijas ar Eiropijs 7 [243]1 13.69 1449 2880 1.13 ~ 10−27
96 Cm Kirijs Pjērs Kirī, fiziķis, un Marija Kirī, fiziķis un ķīmikis 7 [247]1 13.51 1613 3383 1.28 ~ 10−32
97 Bk Berklijs Bērkli, Kalifornija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts 7 [247]1 14.79 1259 2900 1.3 ~ 0
98 Cf Kalifornijs Kalifornija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts 7 [251]1 15.1 1173 (1743)11 1.3 ~ 0
99 Es Einšteinijs Alberts Einšteins, fiziķis 7 [252]1 8.84 1133 (1269)11 1.3 0 8
100 Fm Fermijs Enriko Fermi, fiziķis 7 [257]1 (1125)11 1.3 0 8
101 Md Mendelevijs Dmitrijs Mendeļejevs, ķīmiķis un izgudrotājs 7 [258]1 (1100)11 1.3 0 8
102 No Nobēlijs Alfrēds Nobels, ķīmiķis, inženieris, novators un bruņojumu ražotājs 7 [259]1 (1100)11 1.3 0 8
103 Lr Lourensijs Ernests Lorenss, fiziķis 3 7 [266]1 (1900)11 1.3 0 8
104 Rf Rezerfordijs Ernests Rezerfords, ķīmiķis un fiziķis 4 7 [267]1 (23.2)11 (2400)11 (5800)11 0 8
105 Db Dubnijs Dubna, Krievija 5 7 [268]1 (29.3)11 0 8
106 Sg Sīborgijs Glenns Sīborgs, zinātnieks 6 7 [269]1 (35.0)11 0 8
107 Bh Borijs Nīls Bors, fiziķis 7 7 [270]1 (37.1)11 0 8
108 Hs Hassijs Hesene, Vācija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts 8 7 [269]1 (40.7)11 0 8
109 Mt Meitnērijs Līze Meitnere, fiziķe 9 7 [278]1 (37.4)11 0 8
110 Ds Darmštatijs Darmštate, Vācija, kur elements pirmo reizi tika sintezēts 10 7 [281]1 (34.8)11 0 8
111 Rg Rentgenijs Vilhelms Rentgens, fiziķis 11 7 [281]1 (28.7)11 0 8
112 Cn Kopernikijs Nikolajs Koperniks, astronoms 12 7 [285]1 (23.7)11 357 0 8
113 Uut Ununtrijs IUPAC sistemātikas elementa nosaukums 13 7 [286]1 (16)11 (700)11 (1400)11 0 8
114 Fl Flerovijs Georgijs Fļorovs, fiziķis 14 7 [289]1 (14)11 (340)11 (420)11 0 8
115 Uup Ununpentijs IUPAC sistemātikas elementa nosaukums 15 7 [289]1 (13.5)11 (700)11 (1400)11 0 8
116 Lv Livermorijs nosaukts par godu Livermoras nacionālajai laboratorijai, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā, kur elements pirmo reizi sintezēts 16 7 [293]1 (12.9)11 (708.5)11 (1085)11 0 8
117 Uus Ununseptijs IUPAC sistemātikas elementa nosaukums 17 7 [294]1 (7.2)11 (673)11 (823)11 0 8
118 Uuo Ununoktijs IUPAC sistemātikas elementa nosaukums 18 7 [294]1 (5.0)11 13 (258)11 (263)11 0 8
9e99 ~z ~z 9e99 9e99 9e99 9e99 9e99 9e99 9e99 9e99 9e99

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ^1 Elementam nav stabilas radionuklīdu un vērtību iekavās, piemēram, [209], norāda masu numuru visilgāk pussabrukšanas izotopa elementam. Tomēr četriem elementi bismutam, torijam, proaktīnijam, un urānam, ir raksturīgas sauszemes izotopu kompozīcijas, un tādējādi to standarta atomu masa ir dota.
  • ^2 Izotopu sastāvs šim elementam atšķiras dažādos ģeoloģiskos paraugos, un izmaiņas var pārsniegt norādīto tabulā.
  • ^3 Izotopu sastāvs elementam var atšķirties komerciālā materiālā, kas var izraisīt atomu masu, ievērojami atšķirties no noteiktās vērtības.
  • ^4 Izotopu sastāvs mainās zemes materiālā, tāpēc precīzāku atomu masu nevar piešķirt.
  • ^5 Atomu svars komerciālajam litijam var svārstīties no 6,939 un 6,996.
  • ^6 Šis elements nav sacietēšana pie spiediena. Vērtība, 0.95 K uzskaitīts iepriekš, ir temperatūra, kurā hēlijs sacietē pie 25 atmosfērām.
  • ^7 Šis elements sublimējas pie viena atmosfēras spiediena.
  • ^8 Par transurāna elementiem 99 un tālāk sastopami dabā, bet dažusno tiemm var iegūt mākslīgi.
  • ^9 Uzskaitītā vērtība ir parastā atomu masas vērtība piemērota tirdzniecībai un komercijai.Faktiskā vērtība var atšķirties atkarībā no izotopu sastāvu parauga. Kopš 2009. gada, IUPAC nodrošina standarta atomu masas vērtības attiecībā uz šo elementu izmanto intervāla notācija. Attiecīgās standarta atomu svari ir:
    • Ūdeņradis: [1.00784, 1.00811]
    • Litijs: [6.938, 6.997]
    • Bors: [10.806, 10.821]
    • Ogleklis: [12.0096, 12.0116]
    • Slāpeklis: [14.00643, 14.00728]
    • Skāboklis: [15.99903, 15.99977]
    • Magnēzijs: [24.304, 24.307]
    • Silīcijs: [28.084, 28.086]
    • Sērs: [32.059, 32.076]
    • Hlors: [35.446, 35.457]
    • Broms: [79.901, 79.907]
    • Tallijs: [204.382, 204.385]
  • ^10 Elektronegativitāte no Polinga skalas. Standard simbols: χ
  • ^11 Vērtība nav precīzi noteikta, parasti, jo atkarīga elementa pussabrukšanas perioda; iekavās ir prognozes.
  • ^13 Tas prognozēta vērtība ir šķidram Ununoktijam, nevis gāzveida Ununoktijam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atoms made thinkable, interaktīva vizualizācija elementiem, kas ļauj salīdzināt fizikālās un ķīmiskās īpašības