2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
2010. gada 8. augusta
negaisi Latvijā
Vieta lielākā daļa Latvijas teritorijas
Datums 2010. gada 18. jūlijā
05:00-01:00
(EEST (UTC +3))
Negaiss Stiprs
Nokrišņi Stipri, dažviet ļoti intensīvi
Vējš Ļoti stipras vēja brāzmas.
Viļāni 26,5 m/s
Bojā gājušie nav
Ievainotie 7 [1]

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā bija vairāku negaisu sērija, kas nodarīja ievērojamus postījumus daudzām Latvijas pilsētām, īpaši Madonai, Preiļiem un Daugavpilij.

Pirmais negaiss pašā 8. augusta rītā (laika posmā no 05:00—09:30) no Lietuvas virzījās ZRR virzienā un skāra plašas teritorijas Kurzemē, atnesot stipru negaisu, spēcīgas lietusgāzes, kā arī brāzmainu vēju. Iepriekš šis negaiss plosījās Lietuvā, kā rezultātā zem krītošiem kokiem bojā gāja 4 cilvēki un daudzi guva dažāda smaguma traumas. Vislielākie postījumi Lietuvā bija Kauņas, Alītas un Varēnas rajoniem.[2]

Arī otrs negaiss (15:00—22:00) virzījās pāri Kurzemei un atnesa stipras lietusgāzes visā teritorijā, bet īpaši stipras tās bija Kurzemes ziemeļu daļā un Liepājas apkārtnē. Talsos tika lauzti koki un atsevišķām ēkām norauti jumti.

Trešais un arī postošākais negaiss, laika posmā no 16:00 līdz 19:10 nāca no Lietuvas un virzījās pāri Zemgales pašiem austrumiem, lielai daļai Latgales teritorijas un Vidzemes centrālajiem un austrumu rajoniem. Tālāk negaiss iegāja Igaunijas teritorijā, kļuva vēl spēcīgāks un aizkļuva līdz pat Somijas centrālajiem rajoniem, kur 40 cilvēki guva ievainojumus (2 no tiem smagus) smagā metāla mūzikas festivālā "Sonisphere 2010" Pori pilsētā.[3] Igaunijā, Vaike—Maarja meteostacijā tika fiksētas orkāna stipruma vēja brāzmas 36,5 m/s.[4]

Ceturtais negaiss, kas bija daudzu negaisa zonu kopums, Latvijas galējo austrumu teritorijas no Baltkrievijas sasniedza 18:00 un virzoties ziemeļu virzienā, šķērsoja Latgali un Vidzemes pašus austrumu rajonus, atnesot spēcīgu lietu un negaisu. Negaisu sistēma pilnībā pameta Latvijas teritoriju neilgi pēc 1:00 naktī.

Notikumu hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka Latvijai pāri gājuši vairāki negaisa mākoņi. Pēcpusdienā pāri Latgalei un Latvijas austrumu daļai no dienvidiem uz ziemeļiem virzījās viens negaisa mākonis, kas, pēc visa spriežot, bijis intensīvākais, taču vēlāk nakts sākumā Latvijas teritorijai — tuvāk Krievijas robežai — gāja pāri vēl viena mākoņu josla. Tāpat negaiss skāris arī Kurzemi. Viens no lielākajiem fiksētajiem nokrišņu daudzumiem bijis Rūjienā — 23 milimetri, stiprs lietus bijis arī Stendē, nakts pirmajā pusē arī Kolkā. Rēzeknē fiksēti 16 milimetri, kas arī ir stiprs lietus. Alūksnē plkst. 18:00 fiksēta lielgraudu krusa. Savukārt spēcīgākais fiksētais vējš bijis Rūjienā ap plkst. 21:00—24 metri sekundē (m/s). Stendē vēja ātrums sasniedza 22 m/s. Meteorologi gan atzina, ka centra meteoroloģiskās stacijas nefiksē pilnīgi visu informāciju, jo, piemēram, Daugavpilī negaiss stacijai gājis secen, jo novērojumu stacija atrodas pāris kilometrus ārpus pilsētas un tur negaiss tik stipri nav plosījies. Arī par Madonu sinoptiķiem ir ierobežota informācija.[5]

Vētra, kas gāja pāri Latvijas austrumu daļai skāra plašas teritorijas no Daugavpils apkārtnes līdz pat Valmierai un Alūksnei. Tika noraujot mājām jumtus, ar visām saknēm izraujot vai laužot kokus, kā arī pārraujotas pat augstsprieguma elektrolīnijas, cieta cilvēki.

Vētras sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Negaisa skartie novadi.
  Vētrā cietušie novadi.
  Vētrā stipri cietušie novadi.

Pēdējo gadu stiprākā negaisa vētra skāra galvenokārt Latvijas austrumu rajonus. Ziņu aģentūras informēja, ka Daugavpilī tika nolauzti aptuveni 200 koku, sabojātas 2 automašīnas un 5 mājas, savukārt Jēkabpils novada Dunavas pagastā skolai tika noplēsts iepriekšējā gadā par 30 000 Ls uzliktais jumts. Vētrā smagi cieta arī Līvānu apkārtne. Rožupes pagastā atsevišķām ēkām tika norauti jumti un sašķiebtas mūra sienas, masveidā tika lauzti koki, kas bloķēja ceļus. Strenčos tika izjaukta kādas basketbola nometnes norise. Stiprākos postījumus vētra izraisīja Madonā, Daugavpilī, Preiļos, Viļānos un citviet, radījusi postījumus — nogāzti koki, mājām norauti jumti, cilvēki palikuši bez elektrības. Vēju papildināja stipras lietusgāzes ar krusu — kā stāsta aculiecinieki, krusas graudi bijuši pat plūmes lielumā.

Bez elektrības palika aptuveni 33 000 Latvenergo klientu. Vētrā cieta arī trīs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijas. tehnisku problēmu dēļ nepienāca dati no Madonas un Zosēniem, bet tikai daļēji strādāja Daugavpils novērojumu stacija. Līdz ar to pastāv iespēja, ka spēcīgākās vēja brāzmas oficiāli nav izdevies fiksēt.[6]

Elektropadeves traucējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmdien, 9. augustā līdz četriem pēcpusdienā bez elektrības joprojām bija 29 000 Latvenergo klientu. Pēc vētras, diennakts laikā, elektrība tika atjaunota 10 000 mājsaimniecību. Kā norāda uzņēmums, darbs turpinās sarežģītos apstākļos, jo vētrā lūztošie koki sagāzuši elektrolīnijas, pārraujot vadus, koki lauzuši balstus. Bojājumi ir grūti pieejamās vietās, kas kavē elektroapgādes atjaunošanu

Visvairāk bojājumu līdz nākamās dienas pēcpusdienai bija Daugavpils apkārtnē, kur bez sprieguma atradās 321 transformatoru apakšstacijas un 7 335 klienti. Preiļos bez elektrības bija aptuveni 4 000 lietotāju. Madonā bez elektroenerģijas atradās 4 791 lietotājs, bet Gulbenē vairs tikai 151. Smiltenes, Valkas pusē vēl nākamajā dienā notika dabas stihijas izraisīto bojājumu likvidācija un elektroenerģijas piegādes atjaunošanu gaidīja vēl 6940 klientu, Valmieras, Rūjienas apkārtnē aptuveni 4 000 mājsaimniecību. Kopumā bez elektroenerģijas 9. augusta pēcpusdienā bija 1661 transformatoru apakšstacijas.

Kā pieļāva Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters, elektrību Madonas novada lauku teritorijās varētu atjaunot tikai otrdienas vakarā, jo "Latvenergo pagaidām netiek ārā no Madonas". Koku sarautajām elektrolīnijām neesot iespējams pagaidām vēl piekļūt. Viņš sacīja, ka tiek meklēta lieljaudas mežu izstrādes tehnika.[7]

Madona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi autovadītāji nevarēja iebraukt vai izbraukt no Madonas virzienā uz Gulbeni, jo tieši pie robežzīmes vējš bija nolauzis koku, kas aizšķērsoja ceļa braucamo daļu. Aptuveni 20 minūšu laikā autovadītāji saviem spēkiem atbrīvoja ceļa vienu braucamo daļu, un satiksme varēja turpināties. Visa pilsēta bija nolauztu koku zaru pilna, kas apgrūtināja satiksmi, dažviet vējš bija izrāvis arī ceļa zīmes. Vējš bija norāvis lielu daļu pastkastīšu. Būtiskus postījumus vējš nodarījis vairākām Madonā esošām celtnēm. Degvielas uzpildes stacija Ziemeļu nafta un pārtikas veikals Beta bija spiesti pārtraukt darbu, jo vējš ēkām norāva jumtus, savukārt ēkā, kur atrodas degvielas uzpildes stacija Eva, vējš ar visām saknēm izrāva bērzu, kurš iegāzās tieši benzīntanka veikalā. Savukārt Madonas tirgū vējš apgāza pāris tirgus būdas, dažām norāva jumtus. Tāpat vējš daļēji norāva jumtu ēkai, kur atrodas SEB bankas Madonas filiāle. Jumti norauti arī dažām daudzdzīvokļu mājām.[8]

Daugavpils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējā informācija par vētras nodarītajiem postījumiem tika saņemta no Daugavpils. Lielākoties cilvēki ziņoja par stiprā vēja nolauztiem kokiem, elektroapgādes traucējumiem, bet Daugavpilī vētras rezultātā pārrauti tramvaja vadi. Pēc iedzīvotāju teiktā, vētra bijusi īslaicīga, taču paspējusi nodarīt pietiekami zaudējumu.[8] Daugavpilī spēcīgās vēja brāzmas nolauzušas vairākus simtus koku, nodarot nopietnus postījumus, uz ceļu braucamās daļas sakritušie koki vairākās vietās pilsētā nosprostojuši automašīnu kustību. Lai atjaunotu transporta kustību Daugavas ielā, automašīnām, kas pilsētā iebrauc no Rīgas puses, komunālās saimniecības nodaļas avārijas brigādei, kas strādāja kopā ar Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta Daugavpils brigādes darbiniekiem, bijusi nepieciešama aptuveni stunda. Krītošie koki Daugavpilī radījuši bojājumus arī vairākām ēkām, kā arī sabojājuši kādu automašīnu Daugavpils novada teritorijā.[9]

Līvāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēcīga vētra plosījās Līvānu novada Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos, noraujot jumtus dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, izgāžot simtgadīgus ozolus, salokot ceļazīmes. Bojā gājuši mājlopi, krītoši koku zari sadragājuši tehniku un automašīnas, pārrāvuši elektrolīnijas. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods informēja, ka cilvēki ir izmisumā, jo daudziem nav kur dzīvot — mājām norauti jumti, dažās saimniecībās no šķūņa palikusi tikai dēļu kaudze, izpostīti sējumi, augļudārzi un meži. Šādu vētru neatceras pat gados vecākie cilvēki. Izgāzti pat simtgadīgi ozoli, krītošie zari sadragājuši lauksaimniecības tehniku un nosituši mājlopus. Par laimi vētrā nav cilvēku upuru, taču daudzi dabas stihiju pārcietuši lielās izbailēs, iesprostoti automašīnās.

Vietējie iedzīvotāji izmisumā par izpostītajām ēkām masveidā lūdza palīdzību novada pašvaldībā. Līvānu novada pašvaldība arī apņēmusies palīdzēt iedzīvotājiem. Visiem, kam vētra nopostījusi dzīvojamās mājas, tika solīts sagādāts kokmateriāls jumta konstrukciju atjaunošanai. Līvānu novada pašvaldība pēc palīdzības vērsās arī valsts līmenī, jo iedzīvotāji šajā ārkārtas situācijā vārda tiešajā nozīmē bija palikuši bez jumta virs galvas, sacīja pašvaldības vadītājs.[10]

Preiļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Negaiss krietni papostījis arī Preiļus, it sevišķi ceļa posmu no Preiļiem līdz Aglonai. Vētras nolauzts koks uzgāzies Vilku krogam.[11]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audio[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]