Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 5. marta līdz 20. martam. Vēlēšanām tika reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros kopā bija pieteikti 170 deputātu kandidāti.[1] Tiesības piedalīties vēlēšanās bija visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantoja vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes. Tas ir līdz šim zemākais vēlētāju dalības rādītājs mūsu valstī, kas atpaliek ne tikai no agrākās aktivitātes (2009. gada EP vēlēšanās balsoja 54%, bet 2004. gada vēlēšanās 41%), bet arī no šāgada vidējā rādītāja ES — 43%.
Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja "Vienotība", par kuru nobalsoja 46,19% vēlētāju, par VL–TB/LNNK 14,25%, par "Saskaņu" 13,04%, par ZZS 8,26%, par LKS (bijušo PCTVL) 6,38%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja tikai 1,54% vēlētāju.
Neviena no starpvēlēšanu periodā dibinātajām partijām nepārsniedza 5% barjeru. Par partiju "Alternative" nobalsoja 3,73% pilsoņu, par Latvijas Reģionu apvienību 2,49%, par partiju "Latvijas attīstībai" — 2,12%.