Dagdas novads
| Dagdas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Dagda | |||||
| Kopējā platība:[2] | 949,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 907,0 km2 | |||||
| • Ūdens: | 42,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 6 475 | |||||
| Blīvums (2021): | 7,1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
10 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Dagdas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai ar 10 bijušā Krāslavas rajona pagastiem. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
Daba[edit | edit source]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[edit | edit source]
Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā novada teritorijā atradās Dagdas muiža. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, no 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija. No 1776. gada Daugavpils apriņķa, no 1947. gada Krāslavas apriņķa sastāvā. No 1950. līdz 1962. gadam pastāvēja atsevišķs Dagdas rajons. 1962. gadā tas tika pievienots Krāslavas rajonam. Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. 2009. gada 1. jūlijā izveidoja Dagdas novadu.
Teritoriālais iedalījums[edit | edit source]
- Andrupenes pagasts
- Andzeļu pagasts
- Asūnes pagasts
- Bērziņu pagasts
- Dagda
- Dagdas pagasts
- Ezernieku pagasts
- Konstantinovas pagasts
- Ķepovas pagasts
- Svariņu pagasts
- Šķaunes pagasts
Apdzīvotās vietas[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[edit | edit source]
Etniskais sastāvs[edit | edit source]
Pašvaldība[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Latgales partija | 835 | 33.15 | 5 |
| Latvijas Reģionu apvienība | 434 | 17.23 | 3 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 427 | 16.95 | 3 |
| Saskaņa | 421 | 16.71 | 2 |
| No sirds Latvijai | 381 | 15.13 | 2 |
Tautsaimniecība[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[edit | edit source]
- Romualds Jermaks (1931), komponists
- Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
- Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
- Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps
Ievērojamas vietas[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[edit | edit source]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[edit | edit source]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020.
Ārējās saites[edit | edit source]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
