Horvātija

Horvātijas Republika
Horvātijas Republika Republika Hrvatska
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Lijepa naša domovino; (Mūsu skaistā tēvzeme);
	Location of Croatia
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Zagreba
Valsts valodas	horvātu valoda1
Valdība
Izveidošana
Iestāšanās ES	2013. gada 1. jūlijs
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2007. gada aprēķins
Džini koef. (2005)	29 (zems)
TAI (2005)	▲ 0.850 (augsts) (47.)
Valūta	eiro (EUR)
Laika josla	CET (UTC+1)
Interneta domēns	.hr
ISO 3166-1 kods	191 / HRV / HR
Tālsarunu kods	+385
1	Istrijā arī itāļu valoda un citas minoritāšu valodas atsevišķos reģionos.

Horvātijas Republika (horvātu: Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos.

2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti, un no 2023. gada Horvātija ir viena no Eirozonas valstīm.

Vēsture

Pamatraksts: Horvātijas vēsture

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Pēc Ungārijas sakāves 1526. gada Mohāčas kaujā Horvātija nokļuva Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Līdz 1699. gadam lielākā daļa Horvātijas bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada decembrī izveidojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalsts. Dalmācijas lielākās pilsētas Rijeka un Zadara starp kariem bija Itālijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada aprīlī Horvātijā iebruka vācu, itāļu un ungāru karaspēks, okupētajā teritorijā izveidojās Horvātijas Neatkarīgā valsts, kuras sastāvā iekļāva arī Bosniju un Hercegovinu.

Pēc Otrā pasaules kara tā bija Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību. Pēc DSFR sabrukšanas 1991. gadā sākās Horvātijas karš un Bosnijas karš (1992—1995).

Ģeogrāfija

Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu krastā, Balkānu pussalas rietumos. Tā ir 56 542 km² liela. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba (779 000 iedz.). Ir lielas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir 1830 m augsta.

Horvātija sastāv no divām daļām — kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā. Adrijas jūras piekrastei šajā vietā ir raksturīgs liels salu skaits, kuras ir izstieptas paralēli krastam ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Pavisam 1145 salas aizņem 2500 km² lielu teritoriju, no kurām apdzīvotas ir 47 salas. Salās atrodas 3 no 8 Horvātijas nacionālajiem parkiem. Krasta līnijas garums ir ļoti liels lielā salu daudzuma dēļ — 5 835 km, no kuriem 1 777 km ir kontinentālās piekrastes garums, bet 4 058 km ir salu krastu kopgarums. Ziemeļos Horvātija robežojas ar Slovēniju (670 km), ziemeļaustrumos ar Ungāriju (329 km), austrumos ar Serbiju (241 km), dienvidos ar Bosniju un Hercegovinu (932 km) un Melnkalni (25 km).

Valsts iekārta un politika

Saskaņā ar 1990. gada 22. novembrī pieņemto konstitūciju Horvātija ir parlamentāra republika. Prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Kopš 2020. gada februāra prezidents ir Zorans Milanovičs. Izpildvara ir Ministru padomei. Horvātijas premjerministrs ir Tihomirs Oreškovičs (no 2016. gada janvāra). Horvātijas parlaments (Sabor) ir vienpalātas likumdevēja iestāde, ko veido 160 tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem ievēlēti locekļi.

2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.

Horvātija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts.

Ekonomika

Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, kopš 2000. gada ekonomika ir pieaugusi. Pēdējo gadu laikā Horvātiju apmeklē aptuveni 10 milj. tūristu gadā, turklāt skaits nemitīgi pieaug. Tūrisms veido līdz 20% no iekšzemes kopprodukta. Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti. Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvkoki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Kultūra

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspoguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos uz Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām.

Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

Sports

Horvātijā ir vairāk nekā 400 000 aktīvu sportistu. Populārākais sporta veids valstī ir futbols. Horvātijas Futbola federācijā ir reģistrēti 118 000 sportisti. Horvātijas pazīstamākie futbola klubi ir Splitas "Hajduk" un GNK Dinamo Zagreb.

Pēdējos gados Horvātijā norisinājusies arī virkne starptautisku sporta notikumu, kā piemēram, 2009. gada Pasaules rokasbumbas čempionāts, 2007. gada Pasaules galda tenisa čempionāts, 2000. gada Pasaules airēšanas čempionāts un virkne citu notikumu.

2013. gadā Zagrebas "Medveščak" pievienojās Kontinentālajai hokeja līgai.